ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Aprīlis 2014 /Nr.14 (816)

Senāta jautājumā jāatjauno līdzsvars likumdevēja un tiesu varas attiecībās
3 komentāri
LL.M.
Edijs Poga
zvērināts advokāts, Latvijas tiesību institūta direktors 

Šī raksta uzdevums ir vērst uzmanību uz to, ka, pirmkārt, Latvijas likumdevējam būtu jāizturas ar cieņu pret mūsu tiesu sistēmas vēsturi un tradīcijām. Otrkārt, likumdevējam būtu arī jārespektē tiesu varas viedoklis tādā tiesu sistēmas identitātes pamatjautājumā, kāds ir Latvijas augstākās tiesu instances nosaukums.

Lai arī vērotājam no malas Senāta likvidēšana patiesi varētu šķist absolūti nesvarīgs tehniskas dabas jautājums,1 tomēr ikviens, kas kaut mazliet pārzina Latvijas tiesu sistēmas vēsturi un tradīcijas, skaidri saprot, ka tas ir dziļi simbolisks mūsu tiesu sistēmas identitātes pamatjautājums. Papildu būtiskumu šim jautājumam piešķir tas, kādā ārkārtīgi atbaidošā vienpusējā veidā Senāts tika likvidēts ar pagājušā gada vasaras likuma "Par tiesu varu" grozījumiem. Proti, likumdevējam pilnībā ignorējot tiesu varas viedokli šajā sakarā, turklāt bez jebkādiem publiski zināmiem iemesliem. Tas savukārt Senāta likvidēšanas jautājumu padara arī par likumdevēja un tiesu varas savstarpējo attiecību līdzsvara jautājumu.

Šī nelielā raksta mērķis nav aizstāvēt uzskatu, ka "Senāts" ir pats piemērotākais Latvijas augstākās tiesu instances nosaukums un ka to nevarētu vai nevajadzētu mainīt. Kā zināms, ierosinājumi mainīt Senāta nosaukumu Tieslietu ministrijā tika apspriesti jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un jau tolaik tika pārliecinoši argumentēts, ka Senāta nosaukums nav pats veiksmīgākais un saprotamākais.2

Šī raksta uzdevums ir vērst uzmanību uz to, ka, pirmkārt, Latvijas likumdevējam būtu jāizturas ar cieņu pret mūsu tiesu sistēmas vēsturi un tradīcijām, kas, kā minimums, nozīmētu, ka likumdevējs rūpīgi apsvērtu un motivētu, kā arī tikai svarīgu iemeslu dēļ izdarītu jebkuras atkāpes no nodibinātām tiesu sistēmas tradīcijām. Otrkārt, likumdevējam būtu arī jārespektē tiesu varas viedoklis tādā tiesu sistēmas identitātes pamatjautājumā, kāds ir Latvijas augstākās tiesu instances nosaukums, kā tas vienmēr arī darīts no Latvijas valsts pastāvēšanas sākuma līdz pat pagājušā gada vasarai.

Šī nelielā raksta beigās ir biedrības "Latvijas tiesību institūts" (turpmāk tekstā – Latvijas tiesību institūts) publisks aicinājums Latvijas Republikas Saeimai atkal atjaunot vēsturisko Latvijas augstākās tiesu instances nosaukumu "Senāts", kā to vēlas Latvijas tiesu vara.

 

Senāts tika likvidēts bez jebkādiem publiski zināmiem iemesliem un pretēji tiesu varas viedoklim

2013. gada 13. jūnija likuma "Par tiesu varu" grozījumi

Kā zināms, 2013. gada 13. jūnijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" (likumprojekts Nr. 223/Lp11) (turpmāk tekstā – Likums), kas paredzēja vairākus būtiskus Latvijas tiesu iekārtas grozījumus, tostarp, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, Senāta – līdzšinējās Latvijas augstākās tiesu instances – un tā Administratīvo lietu, Civillietu un Krimināllietu departamentu likvidēšanu, vienlaikus par Latvijas augstāko tiesu instanci nosakot Augstākās tiesas trīs analogus departamentus.

Tiesu varas viedoklis Senāta likvidēšanas jautājumā

Lai arī Likuma pieņemšanas procesā 11. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija, šķiet, vismaz sākotnēji ieņēma nostāju, ka Latvijas augstākās tiesu instances nosaukuma maiņas jautājums vispirms lemjams pašai tiesu varai, aicinot Tieslietu padomi izteikt ierosinājumus par to, kādam vajadzētu būt turpmākajam Augstākās tiesas nosaukumam un vai tā maiņa saistāma ar Satversmes grozīšanu,3 Senāta likvidēšana notika pretēji tiesu varas viedoklim.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Uģis
12. Aprīlis 2014 / 04:51
1
ATBILDĒT
Visā šajā Augstākās tiesas nosaukuma padarīšanā ir kaut kas no Pietuka Krustiņa: kāpēc teikt vienkārši un latviski, ja var sarežģīti un sveši.

Vārds "Senāts" ne tikai nepalīdz, bet pat maldina: ar vēsturisko un arī ar mūsdienu valodās prevalējošo nozīmi tam nav nekāda sakara.

Savukārt "Augstākā tiesa" ir apzīmējums, kas domu izsaka precīzi un bez svešas saknes. Šo apsvērumu "sirmās tradīcijas" aizstāvji pat nepiemin.

"Senators" -- "tas san lepni". Taču tieši tādēļ no šā vārda vajadzētu vairīties. Lepnība ir briesmīgs grēks.

Ja beidzot pārdzīvotais no cariskās Krievijas aizgūtais vārds tiks atjaunots, būtu tikai loģiski "senatoru" cienīgajās galvās uzlikt arī pūderētas parūkas. Lai, kā sacīt jāsaka ar Pietuka vārdiem, "izcivilizētu garu kultūra no gaismas drāž".
Dace > Uģis
12. Aprīlis 2014 / 07:09
1
ATBILDĒT
Raksts jau gan nav par to, ka "Senāts" ir vislabākāis nosaukums, raksts ir par to, ka tiesu varai ir jābūt tiesībām pašai izvēlēties kā saukt kasācijas tiesu! Parūkas mums neka nav bijušas, bet cepurītes gan varētu atjaunot kā tas ir arī BGH Vācijā!
Uģis > Dace
13. Aprīlis 2014 / 05:59
1
ATBILDĒT
Cepurītes -- tā tik ir ideja!

Īstenībā prieks dzirdēt, ka tā ir vienā kategoijā ar ideju Augstāko tiesu saukt par "Senātu".

Galu galā, arī cepurītes ir "sirma tradīcija": http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/c/c4/Senats1938.jpg.

Domāju, ka Satversmes tiesas pirmajam sastāvam būtu šis tas sakāms par cepurītēm, kuras ir tikušas šūdinātas un kādā vēstures aizmirstā plauktā, iespējams, pat glabājas: http://m.likumi.lv/doc.php?id=211347.

Šādam testam -- ja Augstākās tiesas tiesnesim gribas titulu "senators", lai valkā cepurīti -- pat varētu piekrist. Tad mēs redzētu, cik nopietna ir gribēšana sekot pagājušu laiku godībai, ja tā konkurē ar pasaulīgāko coiffure interesi
visi numura raksti
Ilma Čepāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunā Būvniecības likuma kroplības
Rakstā tiek aplūkotas atsevišķas 2013. gada 9. jūlijā pieņemtā, bet vēl spēku neieguvušā Būvniecības likuma problēmas – būvniecības procesa nepārskatāmība un terminoloģijas neskaidrība, patvaļīgas būvniecības ...
2 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Savā jubilejā profesors lasītājiem dāvina jaunu grāmatu  
Pagājusī nedēļa Latvijas tiesībnieku saimē aizritēja svētku noskaņās: Latvijas zinātņu akadēmijas loceklis un Latvijas Universitātes profesors Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns – neapšaubāma Latvijas civiltiesību autoritāte un ...
3 komentāri
Pēteris Kušners
Skaidrojumi. Viedokļi
Atlīdzības likuma 21. panta trešās daļas normas interpretācija tiesu praksē
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 21. panta trešā daļa nosaka, ka karavīram, kurš, pildot militāro dienestu, ir saslimis, pēc ārstēšanās atzīts par ...
Tiesību politika
Kārtība, kā iedzīvotājiem nosaka maksu par atkritumu apsaimniekošanu, ir netaisnīga
Pārbaudes lietas ietvaros tiesībsargs Juris Jansons savā atzinumā secinājis, ka šobrīd spēkā esošais regulējums, kas paredz maksu par atkritumu apsaimniekošanu rēķināt pēc dzīvokļu (īpašnieku), nevis dzīvoklī dzīvojošo ...
Tiesību prakse
Lietas iztiesāšanas laika un vietas nepaziņošana kā apsūdzētā tiesību pārkāpums apelācijas instances tiesā
Apelācijas instances tiesas tiesnese, izlemjot apsūdzētā kasācijas sūdzībā izteikto lūgumu atjaunot kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu, pieņēma lēmumu par norādītā termiņa atjaunošanu, par pamatu šā termiņa ...
AUTORU KATALOGS