ŽURNĀLS Tiesību politika

16. Oktobris 2012 /Nr.42 (741)

Ekspertu viedokļi par Augstākās tiesas nosaukuma maiņu
4 komentāri

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija pirms otrā lasījuma vērtē likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz Tieslietu padomi, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, Tiesu informācijas sistēmu, rajona (pilsētas) tiesām un apgabaltiesām, kā arī Augstāko tiesu.

Tieši par Augstākās tiesas nosaukumu ir radušās neskaidrības, jo to, iespējams, varētu mainīt: viens variants ir "Augstākā tiesa", cits variants ir "Augstākās tiesas Senāts", un vēl cits ir vienkārši "Senāts". Diskusijas cēlonis ir Tieslietu padomes atbalstītā likumdevēja iecere likvidēt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu un Krimināllietu tiesu palātu, tādējādi paredzot "tīro tiesu instanču" sistēmas ieviešanu Latvijā. Turpmāk rajona (pilsētas) tiesa būs pirmā instance, apgabaltiesa – apelācijas instance un Augstākā tiesa (Senāts) – kasācijas instance.

Apakškomisija šī jautājuma apspriešanai pieaicināja atzītus tiesību zinātņu ekspertus, kuriem lūdza izteikt apsvērumus par iespējamo Augstākās tiesas nosaukuma maiņu, to pārdēvējot par Senātu. Arī "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem iepazīties ar prof. Dr.iur. Dr.h.c. Romāna Apsīša, Linarda Muciņa un prof. Dr.iur. Sanitas Osipovas atzinumiem.

PAR IESPĒJAMO AUGSTĀKĀS TIESAS NOSAUKUMA MAIŅU

Prof. Dr.iur. Dr.h.c. Romāns Apsītis

Vēstule Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai

2012. gada 28. augustā

 

Uzskatu, ka Latvijas Augstākās tiesas strukturālā reforma jāveic, lielā mērā balstoties uz valsts tiesību pēctecības (kontinuitātes) un vēsturiski juridiskajiem principiem.

Jau 1918. gada 6. decembrī Latvijas Tautas padome pieņēma "Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību". Tas bija tieslietu resora un visu tiesu darbības pamatakmens līdz pat 1940. gada 11. novembrim, kad LPSR Augstākās padomes prezidijs izdeva dekrētu "Par Latvijas PSR tiesu sistēmas pārveidošanu". Ar to Latvijas tiesu sistēma tika nofrizēta pēc PSRS parauga. Senāts tika likvidēts, bet Tiesu patātu pārveidoja par LPSR Augstāko tiesu. Tātad jēdziens "Augstākā tiesa" ir padomju laika bērns, kam nav nekā kopēja ar tiesu varas institūcijām Latvijas Republikā starpkaru posmā.

1918. gada Pagaidu nolikuma 1. punktā bija noteikts, ka "Latvijas tiesas un ar viņām saistītās iestādes darbojas pēc tiem vietējiem un Krievijas likumiem, kādi priekš Latvijas bija spēkā līdz 24. oktobrim 1917. gadā" (sk. grāmatu: "Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Eksperti
17. Oktobris 2012 / 12:45
0
ATBILDĒT
Situācija kopumā jau aizraujoša. Sākumā pa kluso Kriminālprocesa likumā nolikvidē Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu no 2015.gada un tad ķeras klāt pie likuma \"Par tiesu varu\" grozīšanas.

Beigās izrādās, ka tā grozīšana nemaz tik raiti neiet - vajag padomāt, konsultēties ar zinātājiem, vēl Augstākā tiesa īsti nezin, kā grib saukties. Bet palāta jau nolikvidēta un reforma principā beigusies.
Goga
17. Oktobris 2012 / 09:15
0
ATBILDĒT
Līdzīgi mēģinājumi jau ir bijuši, piemēram, eksperti sprieda, vai būtu iespējams mainīt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nosaukumu, tomēr verdikts bija tāds, ka minēto nosaukumu varētu mainīt tikai pret degvīnu.
Vidzeme
17. Oktobris 2012 / 09:11
0
ATBILDĒT
No malas varbūt šķiet, ka vienkāši nomaina nosaukumu un viss. Pēdējā laikā ministrijas aktivitātes norāda uz vēlmi vairāk radīt haosu, nekā stabilizēt sistēmu. Mainot sistēmu Austākajā tiesā, jāmaina sistēma apgabaltiesās, kur arī ir kolēģijas. Jāmaina pilnībā kvalifikācijas kolēģiju ievēlēšanas princips, kurā nesen tika ievēlēts jauns sastāvs. Ideja par tiesnešu rotēšanu (no civil- uz kriminālietu iztiesāšanu ir nopietns solis prom no lietu specializācijas. Manuprāt Tieslietu ministrijai nav skaidras koncepcijas un izpratnes par tiesu sistēmu.
Magone
16. Oktobris 2012 / 15:47
0
ATBILDĒT
Man tuvāks šķiet prof.S.Osipovas viedoklis.
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsoda anomālijas Direktīvas 2011/7/ES normu kontekstā
Izlasot Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz enerģiskāk apkarot komercdarbību negatīvi ietekmējošos kavētos maksājumus, rodas jautājums, kāpēc tajā ne reizi nav minēts līgumsods. ...
7 komentāri
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process
Jau apritējuši septiņi gadi, kopš Latvijā ir ieviests juridiskām personām piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu institūts, kas papildināja krimināltiesisko piespiedu līdzekļu klāstu. Tādēļ lielākās diskusijas saistībā ...
Gundega Slaņķe
Tiesību politika
Vai juridiskās metodes jāreglamentē normatīvajos tiesību aktos
17 komentāri
Arnis Zelčs
Skaidrojumi. Viedokļi
Zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību problemātika
Šā raksta mērķis ir īsi un koncentrēti apzināt galvenās praktiskās un tiesiskās problēmas, kas izriet no zemes piespiedu nomas attiecībām starp daudzdzīvokļu namu dzīvokļu un zemes īpašniekiem, kā arī namu pārvaldniekiem. ...
Sandis Bērtaitis
Skaidrojumi. Viedokļi
Komentārs par nomas maksas apmēra izmaiņām zemes piespiedu nomas gadījumā
Rakstā atspoguļotas autora pārdomas par zemes piespiedu nomas tiesiskā regulējuma iespējamām izmaiņām kontekstā ar Ministru kabineta šā gada 2. oktobrī atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas ...
AUTORU KATALOGS