ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Aprīlis 2014 /Nr.15 (817)

Process par noziedzīgi iegūtu mantu: sevišķs process vai atsevišķs jautājums
4 komentāri
Aleksandrs Berezins
zvērināts advokāts birojā “Iustus”  

Kriminālprocesa likuma (turpmāk arī – KPL) 11. sadaļa paredz kriminālprocesa īpatnības atsevišķu kategoriju lietās. Pašlaik spēkā esošais Kriminālprocesa likums satur četru šādu sevišķu procesu tiesisko reglamentāciju; viens no tiem ir process par noziedzīgi iegūtu mantu. Pēdējo gadu laikā tieši šim sevišķajam procesam tika pievērsta pastiprināta juristu uzmanība. Tas galvenokārt ir saistīts ar diskusiju par mantas konfiskāciju krimināltiesiskajā un kriminālprocesuālajā izpratnē, kuru būtiski ir veicinājuši profesoru Ā. Meikališas un K. Stradas-Rozenbergas 2010. gadā veiktā pētījuma "Mantas konfiskācijas tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā, tās izpildes mehānisma efektivitātes nodrošināšana"1 rezultāti. Kaut gan minēto pētnieku pamatots uzskats, ka būtu jāatsakās no mantas konfiskācijas kā soda, nav guvis pilnīgu atbalstu, lielākā daļa krimināltiesisko zinātņu speciālistu un praktiķu piekrīt, ka krimināltiesiskās mantas konfiskācija ir netaisnīga un tās piemērošanas iespēja būtu vismaz sašaurināma, savukārt tā sauktās kriminālprocesuālās mantas konfiskācijas tiesiskā reglamentācija ir jāattīsta un būtiski jāuzlabo.

Attiecībā uz mantas konfiskāciju kā sodu likumdevējs ir spēris nozīmīgu soli, paredzot, ka tā ir piemērojama tikai kā papildsods un lielākoties par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir izdarīti mantkārīgā nolūkā, ir saistīti ar materiāla labuma gūšanu vai radījuši mantisku kaitējumu.2 Tajā pašā laikā paliek atklāts jautājums, vai spēkā esošais noziedzīgi iegūtās mantas atzīšanas un atņemšanas kriminālprocesuālā regulējuma risinājums ir pietiekami efektīvs.

Kriminālprocesa tiesību teorijā izšķir vairākus kriminālprocesuālās mantas konfiskācijas veidus. Viens no šiem veidiem (kas iniciējams pirmstiesas kriminālprocesā) ir process par noziedzīgi iegūtu mantu, kas pamatā reglamentēts KPL 27. un 59. nodaļā.

Līdz šim KPL 59. nodaļas normas tika grozītas piecas reizes.3 Ievērību pelnījis apstāklis, ka, neraugoties uz to, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu eksistē kopš jaunā Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās 2006. gada 1. oktobrī, pirmie grozījumi šā sevišķā procesa tiesiskajā reglamentācijā veikti tikai 2009. gadā. Tas bez šaubām vispirms ir saistāms ar šo jauno kriminālprocesuālo institūtu regulējošo tiesību normu piemērošanas prakses izveidi.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jūlija Kolomijceva
15. Aprīlis 2014 / 12:59
0
ATBILDĒT
Manuprāt, vismaz teorijā jāpaskaidro, kas ir domāts ar noziedzīgu nodarījumu KPL 59.nodaļas procesā, jo ir skaidrs, ka visos gadījumos runa nav par noziedzīgu nodarījumu, kā to saprot Krimināllikums. Bez tam, manā ieskatā, jānosaka, kādā mērā jāpierāda noziedzīgs nodarījums vai tā notikums, lai izvairītos no situācijām, ka pirmstiesas procesā mantu konfiscēja, bet aizgāja līdz tiesai, lai lemtu jautājumu par personas vainu, un izrādījās, ka noziedzīgs nodarījums nemaz nav noticis.
Jūlija Kolomijceva
15. Aprīlis 2014 / 12:58
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz to, vai konkrētais process būtu sevišķs vai atsevišķs process, ja tas tiek veikts pirmstiesas kriminālprocesā, abi modeļi ir pieļaujami.
Process par noziedzīgi iegūtu mantu varētu būt noteikti patstāvīgs, ja pamatprocess tiktu izbeigts uz nereabilitējošā pamata un pastāvētu nepieciešamība izlemt mantiskos jautājumus. Šāda iespēja nav KPL paredzēta, bet rakstā pieminētajā pētījumā ir iztirzāts attiecīgais jautājums.
Ja process par noziedzīgi iegūtu mantu tiek veikts paralēli pamatprocesam, tad procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiek izmantoti visi tiek pierādījumi, kuri tiek vai tiks izmantoti pamatprocesā. Ja pamatprocesā tiek pēkšņi konstatēts, ka nav noticis nodarījums, tas arī ietekmēs procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, jo, nepastāvot noziedzīgam nodarījumam, nav noziedzīgi iegūtas mantas. Tāpēc process par noziedzīgi iegūtu mantu nav pilnīgi neatkarīgs un nošķirts no pamatkriminālprocesa, ja abi procesi tiek veikti paralēli.
Tā kā manta ir noziedzīgi iegūta, pirmstiesas procesa, lemjot attiecīgos jautājumus, jābūt pārliecībai, kura balstās uz lietā esošajiem pierādījumiem, ka ir tiešām noticis noziedzīgs nodarījums, kaut gan mēs varbūt nezinām, kas konkrēti ir izdarījis šo nodarījumu, vai arī zinām, bet nevaram pierādīt subjektīvo pusi. Diemžēl spēkā esošais KPL neregulē skaidri šo aspektu. Starpkaru Latvijas literatūrā ir norādīts, ja „pierādīts, ka nozieguma fakts nemaz nav noticis, vai arī ja tiesājamais nodarījums atzīts par nenoziedzīgu” nav pamatoti mantu konfiscēt vai atdot trešajām personām. Tomēr pienākums izlemt rīcību ar izņemtām lietām „attiecas uz gadījumiem, kad apsūdzētais attaisnots vai kad lieta vainīgā neatrašanas vai nāves dēļ, vai arī pierādījumu trūkumu dēļ izbeigta, bet ar to nepieciešamo nosacījumu, ka nozieguma esamībai jābūt konstatētai no tiesas puses. Tas pats noteikums attiecas uz gadījumu, kad izmeklēšana apturēta apsūdzētā neatrašanās dēļ.” Starp citu līdzīgo atziņu var atrast Bukovska komentārā: „Обязанность возвращения уголовным судом потерпевшему добытых преступлением вещей распространяется и на случаи оправдания обвиняемого и прекращения дела, за не обнаружением виновного или за недостаточностью улик, но под непременным условием признания со стороны суда события преступления. Было бы крайне несправедливо отказывать в восстановлении прав (..), нарушенных преступлением, в силу совершенно случайных обстоятельству какъ напр. смерти похитителя, недостаточности у судебной власти средств для обнаружения виновного или изворотливости похитителя.”
Sannija Matule > Jūlija Kolomijceva
15. Aprīlis 2014 / 18:18
0
ATBILDĒT
Jūlija, lūdzu, uzrakstiet man: sannija.matule@lv.lv ("Jurista Vārds").

Man padomā kāds priekšlikums!
Jūlija Kolomijceva
15. Aprīlis 2014 / 12:54
0
ATBILDĒT
Manuprāt, jāsāk ar to, kas ir „krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums”, un proti, jākonkretizē, kas tiek domāts ar šo vārdkopu. Teorijā ar to saprot dažādas lietas, tostarp mantiskā stāvokļa, kas pastāvējis pirms noziedzīga nodarījuma, atjaunošanu, ja mēs runājam par konkrēto KPL institūtu – rīcību ar noziedzīgi iegūtu mantu.
Ja kādam ir tuvāk civiltiesības, netaisnas iedzīvošanās institūts, kas paredz tiesības atprasīt mantisku labumu (lietu, izdarīto darbu vai pakalpojumu vērtību, veikt cita veida restitūciju), ja iegūšana ir bez tiesiska pamata un/vai labums tika saņemts noziedzīgam mērķim (Civillikuma 2387.-2388.pants), ir vairāk vai mazāk līdzīgs attiecīgajam KPL regulējumam. Salīdzinot ar netaisnu iedzīvošanos, es domāju ideju un principus, kas jānošķir no regulējuma kā tāda.
Pirmstiesas kriminālprocesā var lemt jautājumus gan par mantas atdošanu, gan par konfiskāciju un ar konfiskāciju saistītajiem jautājumiem (KPL 356.p.2.d.), jo tas viss ir mantiskā stāvokļa, kas pastāvējis pirms noziedzīga nodarījuma, atjaunošana. KPL 59.nodaļa arī neparedz, ka pirmstiesas procesā var tikai konfiscēt, tieši pretēji KPL 627.p. un 630.p. runā par rīcību ar mantu, kura var būt atdošana vai konfiskācija, nevis par vienu rīcības ar mantu veidu – konfiskāciju. Kā arī KPL 59.nodaļas procesa ietvaros būtu piemērojamas visas KPL 27.nodaļas tiesību normas, ja vien, izvērtējot to mērķi un jēgu, nenonāk pie pretējā secinājuma. Šī iemesla dēļ nebūtu korekti koncentrēties tikai uz mantas konfiskācijas, kaut gan praksē KPL 59.nodaļa pamatā tiek izmantota, lai konfiscētu mantu, tomēr bija arī daži gadījumi, kad tiesas lēma par mantas atdošanu KPL 59.nodaļas procesā.
Protams, cits jautājums ir par to, ciktāl var tos jautājums lemt kriminālprocesā, ciktāl tas ir saprātīgi un samērīgi, kā arī ciktāl tas ir nepieciešams kriminālprocesa pamatmērķa sasniegšanai, kas ir cieši saistīts ar Krimināllikuma mērķiem un uzdevumiem, it īpaši tad, ja runa vairs nav par attiecībām „cietušais – vainīgais”, bet – „cietušais – vainīgais – trešā persona” vai „cietušais – vainīgais – trešā persona - trešā persona - trešā persona”.
Ja tomēr pieturas pie attiecīgā viedokļa, ka sevišķajā procesā mantu var tikai konfiscēt un nevarot piemērot KPL 27.nodaļas pantus, tostarp arī KPL 359.pantu (Ja cietušais ir pieprasījis kaitējuma kompensāciju un konkrētajā kriminālprocesā ir iegūti šā likuma 358.panta ceturtajā daļā minētie līdzekļi, tos vispirms izmanto pieprasītās kompensācijas nodrošināšanai un samaksai.) var rasties divi blakus efekti:
1) vainīgajam vispār vairs nav mantas, tāpēc cietušajam pamatprocesā piespriesto kaitējuma kompensāciju nevar faktiski piedzīt valsts rīcības dēļ, līdz ar ko valsts „iedzīvojās” uz cietušā rēķina; vai
2) vainīgajam divas reizes par vienu un to pašu atņem mantu: vienu reizi, konfiscējot pirmstiesas procesā, un otru reizi, piedzenot kompensāciju cietušajam.
visi numura raksti
Inese Kalnāja-Zelča
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieskats autora tiesību aizsardzības tradīciju sistēmās
Pateicoties teritorialitātes principam, autoram vai blakustiesību subjektam nepieder vienāda satura un visā pasaulē spēkā esošas tiesības, bet gan neatkarīgu nacionālu tiesību pakete, kuru saturu, aizsardzības priekšnoteikumus un ...
1 komentāri
Nils Fogels, Jevgēnija Ziņģe
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvenā parādnieka saistību dzēšana maksātnespējas procesā – vai pamats galvojuma izbeigšanai
Raksta mērķis ir, pirmkārt, izvērtēt, vai galvinieka atbrīvošana no galvojuma saistībām sakarā ar galvenā parādnieka saistību dzēšanas plāna izpildi maksātnespējas procesa ietvaros nav pretrunā ar Civillikumā noteikto un ...
12 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Aizvadīta zvērinātu advokātu kopsapulce
Pagājušajā piektdienā, 11. aprīlī, Rīgas Kongresu namā notika ikgadējā Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulce. Darba kārtības svarīgākie punkti – ilggadējo advokatūras locekļu godināšana un Advokatūras Goda zīmes ...
Ārlietu ministrija
Tiesību politika
Pamatfakti par Latvijas pilsonības un valodas politiku, kā arī daži jūtīgie vēstures jautājumi

Ārlietu ministrija nesen ir publiskojusi materiālu, kas, pēc tās sagatavotāju minētā, ir pamatfakti par Latvijas pilsonības un valodas politiku, kā arī atsevišķiem vēstures jautājumiem.

1 komentāri
Rūta Šutko
Akadēmiskā dzīve
Izmēģini! Piedalies arī Tu ELSA Latvia rīkotajā 2014. gada Civiltiesību izspēlē
Turpinot tradīciju, Eiropas Tiesību studentu asociācija Latvijā (ELSA Latvia) aicina tiesību zinātņu studentus no visām Latvijas augstskolām piedalīties jau sestajā tiesas procesa izspēlē civiltiesībās. Izspēle visiem Latvijā ...
AUTORU KATALOGS