ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Aprīlis 2014 /Nr.17 (819)

Krimināllikuma 300. pants – gandrīz mirusi norma
5 komentāri

Raksta nosaukums var šķist pārspīlēts, tomēr tas zināmā mērā atspoguļo tendences praksē.

Liecība ir viens no būtiskākiem, vienlaikus arī nedrošākiem pierādījumiem, jo dažādu iemeslu dēļ var neatbilst realitātei. Viens no šiem iemesliem ir liecinošās personas ieinteresētība liecināt nepatiesi. Tāpēc ir būtiski efektīvi to apkarot. Viens no šiem līdzekļiem ir Krimināllikuma (turpmāk – KL) 300. pants, kas paredz atbildību par apzināti nepatiesu liecību. Tomēr praksē daudzos gadījumos šo normu nepiemēro, izmantojot dažādus juridiskus argumentus, lai gan nav būtisku šaubu, ka liecības ir apzināti nepatiesas.

Šī raksta uzdevums ir mēģināt atspēkot praksē izplatītākos stereotipus, kas padara šo normu par neefektīvu.

Apzināti nepatiesas liecības vispārīgs raksturojums

Liecība ir nepatiesa, ja tās saturs neatbilst realitātei.1

Liecības priekšmets ir fakti, kas attiecas uz civillietu vai administratīvo lietu (Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 162. panta pirmā daļa, Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 105. panta pirmā daļa), bet kriminālprocesā – ziņas par pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem (Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 131. panta pirmā daļa).

KL 300. panta sastāvu neveido liecinieka domas, secinājumi, uzskati. Šādi vērtējumi, pat subjektīvi nepareizi, nav apzināti nepatiesa liecība,2 jo tas ir viedoklis, nevis fakts. Tātad, līdzīgi kā personas goda un cieņas aizskaršanas gadījumos, būtiski nošķirt faktu no viedokļa.

Fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei, un to pastāvēšanu var pierādīt, bet viedoklis atspoguļo subjektīvu vērtējumu par kādu personu, tās darbību vai notikumu. Tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess.3

Nošķirt faktu no viedokļa dažkārt ir sarežģīti, jo personas izteikumi var vienlaikus ietvert gan faktus, gan, pamatojoties uz tiem, izteiktu viedokli.

Būtiskākā ir nevis izteikuma gramatiskā interpretācija vai tas, ka izteikums pausts apgalvojuma vai pieņēmuma formā, bet izteikuma kopējais konteksts. Piemēram, ja kāda persona nosaukta par "blēdi", atkarībā no konteksta tas var būt gan vērtējums šīs personas rīcībai kādā situācijā, gan patiesības pārbaudei pakļaujams fakts, ja ar to domāts konkrēts krimināls nodarījums.4

Arī juridisku terminu lietošana fakta un viedokļa nošķiršanu var padarīt komplicētu, piemēram, ja nepatiesi apgalvots, ka notikusi zādzība. Ja persona faktiskos apstākļus izstāsta pareizi, bet tos kļūdaini apzīmē par zādzību, pat ja tas darīts apzināti, KL 300. panta sastāva nav, jo tas ir tikai faktisko apstākļu vērtējums. Turpretim norāde uz zādzību (īpaši bez detalizētāka faktisko apstākļu izklāsta) var ietvert sevī līdzpaziņotu nepatiesu faktu, ka persona bez atļaujas paņēmusi svešu mantu. Tādā gadījumā juridisks jēdziens pilda t.s. saīsināto lietas apstākļu izklāstu, tāpēc liecību var vērtēt kā nepatiesu.5

 

Faktu noklusēšana

Daļēja faktu noklusēšana. Arī daļēju faktu noklusēšanu var vērtēt kā nepatiesu liecību. Piemēram, liecinieks liecina, ka redzējis, kā apsūdzētais sitis cietušo, noklusējot, ka īsi pirms tam šis "cietušais" sitis apsūdzēto un draudējis nogalināt. Tātad noklusēts būtisks fakts, kas liecina, ka nodarījums izdarīts nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā.

Šāda daļēja faktu noklusēšana ir izmeklēšanas iestāžu konkludenta maldināšana, resp., darbība. Šeit velkamas paralēles ar konkludentu maldināšanu krāpšanā. Konkludentas izturēšanās pielīdzināšana aktīvām darbībām saistīta ar to, ka ikdienas dzīvē cilvēki savstarpējās attiecībās bieži izmanto t.s. saīsinātās izteiksmes formas ar noteiktu saturu. Šī satura izteikšana mutiski vai rakstiski tiek uzskatīta par lieku, jo saīsinātās izteiksmes formas nozīme saskarsmē iesaistītām personām ir pašsaprotama.

Šis vārdos neizteiktais komunikācijas saturs nosakāms, vadoties pēc tā, ko saskarsmē iesaistītās personas varēja pamatoti sagaidīt viena no otras. Tas lielā mērā atkarīgs no uzskatiem sfērā, kurā notiek komunikācija, kā arī tiesību normām, kas nozīmīgas attiecīgajā situācijā.6

No procesuālo likumu jēgas izriet, ka lieciniekam (cietušajam) ir pienākums pēc savas iniciatīvas atklāt faktus, kuriem ir saistība ar pratināšanas priekšmetu un būtiska nozīme lietā (sk. KPL 111. panta pirmo daļu kopsakarībā ar KPL 131. pantu, CPL 108. panta pirmo daļu kopsakarībā ar CPL 169. panta otro daļu un 170. panta ceturto daļu, APL 165. panta pirmo daļu kopsakarībā ar 227. panta otro daļu un 228. panta trešo daļu). Ja liecinieks zina, kādā lietā viņš aicināts, pratināšanu veicošā amatpersona tiesīga sagaidīt, ka viņš arī pēc savas iniciatīvas liecinās par faktiem, kuriem ir cieša saistība ar lietā noskaidrojamiem apstākļiem. Šāds pienākums ir tāpēc, ka pratināšanu veicošā amatpersona nevar paredzēt visus notikumu scenārijus un par katru no tiem uzdot detalizētu jautājumu. Tāpēc, ja apzināti noklusēti būtiski fakti, kas cieši saistīti ar pratināšanas priekšmetu (arī tad, ja nav uzdots konkrēts jautājums), iespējams KL 300. panta sastāvs.

Nereti, kā šīs nodaļas ievadā minētā piemērā, noklusētie fakti ir tik cieši saistīti ar apstākļiem, kas noskaidrojami lietā, ka nav šaubu par apzinātu noklusēšanu. Jo ciešāka ir noklusēto faktu saistība ar pratināšanas priekšmetu, jo drīzāk pieņemams, ka tie noklusēti apzināti.

Arī Vācijā un Austrijā atzīts, ka nepatiesi liecina tas, kurš ļauj saprast, ka viņa patiesībā nepilnīgā liecība ir pilnīga.7 Daļēja faktu noklusēšana liecību padara par nepilnīgu un līdz ar to par nepatiesu.8 Arī vairākums Krievijas tiesību zinātnieku uzskata, ka būtisku apstākļu noklusēšana var veidot apzināti nepatiesu liecību.9

Diemžēl prokuratūras praksē ir gadījumi, kad kriminālprocess izbeigts tikai tāpēc, ka lieciniekam nav uzdots konkrēts jautājums.10 Lai gan konkrētais lēmums vēlāk atcelts, taču kriminālprocess ātri izbeigts vēlreiz, jo nav konstatēts, ka faktu noklusēšana bijusi apzināta.11 Diemžēl otrajā lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu nebija norādīts nedz tas, kādi fakti noklusēti, nedz liecinošās personas skaidrojums, kāpēc tie noklusēti. Turklāt nebija nedz minēti, nedz vērtēti šādi amatā augstāka prokurora secinājumi, atceļot pirmo lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu: liecinieka E.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur.
30. Aprīlis 2014 / 11:56
0
ATBILDĒT
Autorta raksti ļoti labi. Cilvēks domā citās kategorijās, izmanto citus avotus, kādus neizmanto Latvijā, tikai uz judikatūru tas nekādu iespaidu neatstāj, jo: 1) Latvijas tiesneši zina tikai Liholajas, Skrastiņa un krievu autoru grāmatas krimināltiesībās, 2) vācu valodā runājošo valstu judikatūra Latvijas krimināllietu tiesnešiem absolūti sveša.
Seij Vat > dr.iur.
30. Aprīlis 2014 / 14:53
0
ATBILDĒT
kāds Skrastiņš!?
mazgudrais
29. Aprīlis 2014 / 12:58
0
ATBILDĒT
nemaz nevajadzēja norādīt, ka raksta autors ir prokurors, ja kādam tas nevbūtu zināms, to no šī raksta varētu secināt
Seskis
29. Aprīlis 2014 / 09:06
0
ATBILDĒT
Paldies par interesanto rakstu!
Ne velti Tautas viedais padomiņš vēsta - melo kā liecinieks. Liecinieka institūts moderno tehnoloģiju laikmetā kļuvis visai labils, jo, piemēram, tiesas sēžu starplaikos liecinieki drudžaini tver savus telefonus, lai saskaņotu liecības. Tagad tiesu gaiteņos ir videokameras, bet liecinieki turpina kā sendienās piespiest ausi pie durvīm, lai klausītos tiesas sēdes gaitā izteiktos argumentus un paskaidrojumus. Reizēm pat saķīvējas, kuram kārta klausīties. Civillietās un administratīvajās lietās prasītājs/pieteicējs vai atbildētājs pilnvaro lieciniekus kā pārstāvjus, lai tie varētu iepazīties ar lietas materiāliem. Savukārt nodokļu lietās administratīvajās lietās liecinieks - valdes loceklis vispirms jāatuto, tad jāveic deratizācija un visbeidzot ar dīzeļdegvielu jānomazgā seja, lai varētu atpazīt.
Tāpēc prātīgākais būtu zvērināta liecinieka institūta ieviešana - zvērināts liecinieks tāpat kā eksperts par samaksu sagatavo korektas, profesionālas liecības, katrs prāvnieks drīkst uzaicināt sev zvērinātu liecinieku, trūcīgajām personām Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības ietvaros tiek apmaksāti zvērināta liecinieka pakalpojumi.
es pats
29. Aprīlis 2014 / 08:45
2
ATBILDĒT
Ļoti labs raksts! Tomēr dažkārt ar ironiju var noskatīties kā Lejas kungs ignorē (vispār par “garāmejot” nepiemin) to, ko attiecīgās tēmas sakarā ir teikuši Latvijas zinātnieki (šajā tēmā šis tas, ko teikuši vēl dzīvi esošie un jau aizsaulē aizgājušie, ir…). Bet nu tāda jau tā latviešu daba mēdz būt….Savukārt, ja kungam patīk ieskatīties tikai ārvalstu vai starptautiskos veikumos, tad ignorēta nevar tikt nostāja, kas šobrīd tiek diskutēta ES kriminālprolitikas ietvaros attiecībā uz tādu liecību izmantošanu, ko nākamie apsūdzētie snieguši kā liecinieki. Diskusijas ir spraigas un smagas, taču sākotnēji tika virzīta tieši materiālā (kā to nodēvējis Leja) jeb faktiskās situācijas pieeja…..
Bet kopumā vēlreiz varu atzīt, ka raksts ir ļoti labs, lai arī tajā izteiktas vairākas idejas, kam grūti pievienoties - vairāk tādus krimināltiesību jomā, lai arī šeit būtu pamats diskusijām.
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Tiesu administrācija: esam tiesu palīgs, nevis priekšnieks
Lai arī tiesa un Tiesu administrācija katra pieder pie sava valsts varas zara, šodien tās vairs nav iedomājamas viena bez otras. Tiesu administrācijai nule apritējuši pirmie desmit darba gadi, un to laikā ir mācījušies visi – gan ...
2 komentāri
Numura tēma
Kā strādā tiesu varas atbalsta dienests
"5. janvārī pirmā darba diena bija Tieslietu ministrijas pārziņā esošajai Tiesu administrācijai. Par Tiesu administrācijas direktori tieslietu ministrs Aivars Aksenoks iecēlis bijušo Tiesu namu aģentūras Finanšu un administratīvo ...
LU Juridiskā fakultāte
Akadēmiskā dzīve
Kad Juridiskās fakultātes studenti min uz papēžiem
No 1. līdz 4. aprīlim Lielbritānijas pilsētā Oksfordā septīto reizi risinājās starptautiskās tiesas procesa izspēļu sacensības mediju tiesībās "Monroe E. Price Media Law Moot Court Competition", kurās Latvijas Universitātes ...
1 komentāri
Valsts kanceleja
Tiesību politika
Valdības atskaite par darbu pirmajās 100 dienās
Laikā no šā gada 22. janvāra, kad darbu sāka jaunā valdība, ir aizvadīta 21 Ministru kabineta sēde, no tām 14 – ārkārtas sēdes, kopā izskatīti 562 jautājumi, pieņemti 162 noteikumi un 142 rīkojumi, kā arī atbalstīti 48 ...
Sandis Bērtaitis
Vēstules
Tiesu darbības kritika: vai tiesa vispār var kļūdīties
Autora komentārs seko prof. Jautrītes Briedes referātam "Tiesnesis sabiedrības kritikas krustugunīs", kas tika nolasīts š.g. 14. aprīlī Augstākās tiesas rīkotajā konferencē "Tiesas juridiskās kultūras telpā". Savā referātā prof. ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS