Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

17. Jūnijs 2014 /Nr.24 (826)

Zvaigžņu bērni
2 komentāri

8. jūnijā Rīgas Lutera baznīcā notika pasākums, kas bija veltīts nedzīvi dzimušajiem bērniem vai bērniem, kas miruši neilgi pēc dzemdībām. Šādus bērnus mēdz saukt arī par "zvaigžņu bērniem".

Pasākuma rīkotāji norāda, ka vidēji katru gadu Latvijā 3300 bērnu augšana mammas vēderā beidzas no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ, no tiem 170 – starp trešo un piekto grūtniecības mēnesi. Savukārt 170 bērni piedzimst nedzīvi pēc sestā grūtniecības mēneša vai nomirst pirmajā nedēļā pēc dzimšanas.

Bērni, kuri dzimuši nedzīvi līdz 22. grūtniecības nedēļai un kuru svars nesasniedz 500 gramus, tiek reģistrēti spontāno abortu statistikā. Vecāki no slimnīcas nesaņem nekāda veida oficiālus dokumentus par bērna dzimšanu – nedz viņu dzimšanas, nedz miršanas fakts netiek fiksēts.

Bērna mirstīgās atliekas kopā ar citiem medicīniskiem atkritumiem tiek utilizētas, oficiāla šo mirstīgo atlieku apbedīšanas vieta neeksistē. Izņemot gadījumus, kad vecākiem, strikti uzstājot vai pat konfliktējot, izdodas iegūt bērna mirstīgās atliekas no slimnīcas dzemdību vai ginekoloģijas nodaļas, lai neoficiāli, bet ar cieņu savu mirušo bērnu apglabātu. Līdz 2008. gadam, kad netālu no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas – Sv. Alberta Romas katoļu baznīcas dārzā tika izveidots Dvēseļu dārzs, pat tie bērni, kuri bija dzimuši
nedzīvi pēc grūtniecības 22.  nedēļas, tātad "oficiāli" reģistrēti kā miruši, gadījumos, ja vecāki paši emocionālu vai citu motīvu dēļ nespēja uzņemties rūpes par viņu apglabāšanu, "pazuda bez pēdām".

Latvijas Republikas Satversmes 95. pants kodolīgi nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Cilvēka cieņas neaizskaramība ir visu pamattiesību avots. Vācu filozofs Jirgens Hābermāss precīzi izskaidro, ka cilvēka cieņa ir kā vārti, caur kuriem morāles jeb cilvēciskās vērtības tiek iepludinātas tiesībās. Cilvēka cieņa ir tā augstākā vērtība, kas paturama likumdevēja un tiesību piemērotāja sirdī un kas ir rīcības novērtēšanas kritērijs.

Neļaujot vecākiem pēc viņu vēlmes saņemt un apglabāt nedzīvi dzimušu bērnu, valsts pārkāpj cilvēka cieņu. Šeit nav stāsts tikai par nedzīvi dzimuša bērna (augļa) saņemšanu, lai to fiziski apglabātu, bet galvenokārt par šī bērna vecākiem un viņu dzīvi pēc šī emocionāli smagā notikuma. Neļaujot apglabāt un izveidot tik gaidītajam bērnam piemiņas vietu, valsts liek klupšanas akmeņus vecāku garīgās rehabilitācijas ceļā. Šādai valsts rīcībai nav saskatāms leģitīms mērķis.

Pieci Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumus grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, lai atrisinātu jautājumu par ārstniecības iestādes izziņas izsniegšanu un vecāku tiesībām apglabāt nedzīvi dzimušu bērnu. Pārsteidzoši, ka pašreizējā prakse ir izveidojusies, un pārsteidzoši, ka tik pašsaprotamai lietai nepieciešami likuma grozījumi.

Pavisam nesen, šā gada 12. jūnijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Marić v. Croatia atzina, ka valsts pārkāpj tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, ja nedzīvi dzimušo bērnu valstij piederoša slimnīca atzīst par medicīnas atkritumiem un vecākiem netiek sniegta informācija par bērna atdusas vietu.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Litvins G. Zvaigžņu bērni. Jurista Vārds, 17.06.2014., Nr. 24 (826), 2.lpp.
11
0
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
AA
18. Jūnijs 2014 / 09:56
1
ATBILDĒT
Man ir divējādas sajūtas. Mūsu ģimenē, diemžēl, bija gadījums, kad notika spontānais aborts. Tas bija neticami sāpīgi, tomēr, laikam tādēļ, ka augli neapglabājām, nebija "vieta" kur pasērot, mēs ātrāk par to aizmirsām un ar prieku audzinām 2 bērnus!
No otras puses, ja vecāki vēlas, viņiem ir jāļauj tiesības to darīt!

TOMĒR!!!
Ja būs situācija, kur rakstveidā būs jāatsakās no augļa paņemšanas un apglabāšanas, tas radīs nevajadzīgu psiholoģisku spiedienu uz vecākiem - ja neņemsi, uzskatīs, ka nevēlies "ar cieņu apglabāt savu nedzīvi dzimušo bērnu".

Jāpastāv iespējām ņemt, ja paši vēlas, nevis atteikties no ņemšanas!
Magone
17. Jūnijs 2014 / 16:15
3
ATBILDĒT
Ļoti pareizi. Beidzot kāds par to runā. Par šo lietu uzzināju pirms vairākiem gadiem un arī biju šokā par pastāvošo kārtību, kas man likās necilvēcīga un cilvēka cieņu pazemojoša- bērns, kas piedzimis un nomiris, skaitās atkritumi. Vecākiem viņu nedabūt.
visi numura raksti
Gatis Litvins
Diskusija
Kur ir vārda brīvības robežas, runājot par PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumiem
2014. gada 15. maijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā, un Valsts prezidents 31. maijā tos izsludināja. Krimināllikuma 74.1 pantā dispozīcija izteikta šādā redakcijā: "Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, ...
4 komentāri
Andrejs Judins
Diskusija
Starptautisko noziegumu noliegšana, attaisnošana, slavināšana un rupja noniecināšana
2014. gada 15. maijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Šī publikācija ir sagatavota, lai palīdzētu labāk izprast KL 74.1 pantā noteikto un veicinātu diskusiju par tā ...
Ilze Tralmaka, Artūrs Kučs
Diskusija
Vēstures faktu interpretācija Krimināllikumā un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos
2014. gada 15. maijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem likumdevējs noteica kriminālatbildību par divu režīmu – Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk – PSRS) un nacistiskās ...
Aleksejs Dimitrovs
Diskusija
Krimināllikuma 74.1 pants: īss komentārs no cilvēktiesību skatpunkta
Kristīne Gailīte, Eva Vīksna
Intervija
Jurisprudences studijas, sekojot sirdsbalsij
Šajā laikā, kad augstskolās tūlīt aizritēs pēdējie pārbaudījumi un absolventu izlaidumu virpulis un atkal sāksies pieteikšanās jaunajām studijām, arī "Jurista Vārds" ļāvās nebijušam pārbaudījumam, uzticot divām Latvijas ...
15 komentāri
AUTORU KATALOGS