ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Jūlijs 2014 /Nr.25 (827)

Tiesību normu iztulkošanas kvintesence
3 komentāri
Andris Pumpišs
Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes bakalaura studiju programmas students  

Pēdējo 20 gadu laikā Latvijas tiesību zinātnē ir veikti vairāki pētījumi tiesību teorijā, kuru izpētes objekts ir tiesību normu iztulkošanas metodoloģijas īpatnības. Lai arī tiesību normu iztulkošana ir Eiropas tiesību zinātnē gadsimtiem pazīstams un par nepieciešamu atzīts tiesību normu piemērošanas solis, Latvijas tiesību zinātnē joprojām pastāv domstarpības par tiesību normu iztulkošanas metožu būtību un saturu. Tiesību normu iztulkošanas metodes tiesību doktrīnā visbiežāk tiek raksturotas fragmentāri, nenorādot uz katras iztulkošanas metodes lietošanas robežām un atstājot vietu debatēm par iztulkošanas metožu daudzumu.

Šī raksta mērķis ir sniegt pilnīgu katras vispāratzītās iztulkošanas metodes raksturojumu, noteikt, vai jaunu iztulkošanas metožu izveide ir iespējama, kā arī sniegt izsmeļošu iztulkošanas metožu uzskaitījumu. Šā raksta ietvaros autors arī analizējis atsevišķus tiesu nolēmumus, kur nolaidība un paviršība tiesību normu iztulkošanā novedusi pie absurdiem secinājumiem un tādējādi netaisnīga nolēmuma.

1. Tiesību normu iztulkošanas pamatmetodes

Tiesību doktrīnā ir četras vispāratzītas iztulkošanas pamatmetodes – gramatiskā, sistēmiskā, teleoloģiskā un vēsturiskā. Visas šīs metodes ir plaši pētītas Latvijas tiesību zinātnieku darbos, un katrs darbs par tiesību normu iztulkošanu lielākā vai mazākā mērā atkārto līdzīgas atziņas par katras metodes būtību.1 Četru iztulkošanas pamatmetožu līdzība visu tiesību zinātnieku darbos ir skaidrojama ar iztulkošanas metožu dabu. Autors uzskata, ka iztulkošanas metodes daļēji līdzinās augstas abstrakcijas pakāpes jēdzieniem, proti, iztulkošanas metožu saturs un to izmantošanas rezultāti ir atkarīgi no tiesiskā, sociālpolitiskā un vēsturiskā konteksta. Nostiprinātie iztulkošanas kanoni būtībā ir nemainīgi un stabili tāpat kā jēdzieni ar augstu abstrakcijas pakāpi, piemēram, taisnīgums2 vai labi tikumi.3 Izpratne par tiem var mainīties, mainot arī to lietošanas mērķi un saturu, taču nemainot piemērošanas paņēmienus un metodes. Tomēr, kā secināms no tiesību zinātnieku darbiem, uzskati par katras iztulkošanas metodes būtiskākajiem izpētes objektiem, kā arī lietošanas robežām mēdz būt ļoti atšķirīgi. Tādēļ, pēc autora domām, vērtīgi ir noteikt katras metodes universālu pazīmi, kura ļauj atrast atsevišķā iztulkošanas solī izmantoto metodi, kā arī noskaidrot katras iztulkošanas metodes faktisko tvērumu.

1.1. Gramatiskā iztulkošanas metode

Gramatiskā metode, kā liecina tās nosaukums, pēta tiesību normu tās vārdiskajā izpausmē, proti, likuma tekstu jeb burtu. Šīs metodes ietvaros tiesību normas piemērotājs analizē tiesību normas sintaktisko uzbūvi, pēta izmantotos terminus, kā arī meklē kopsakarības starp atsevišķiem teikuma locekļiem, lai izprastu, ko likumdevējs ir vēlējies reglamentēt, izmantojot konkrētus terminus, vārdu savienojumus, teikumu uzbūvi un saikļus. Tomēr atsevišķi tiesību zinātnieki, piemēram, Dr.iur. Erlens Kalniņš4 un Dr.iur.habil. Edgars Meļķisis,5 savos darbos akcentējuši lasītāju uzmanību uz semantisko normas izpēti kā uz primāro gramatiskās iztulkošanas mērķi.

Iztulkošanas metodes daļēji līdzinās augstas abstrakcijas pakāpes jēdzieniem, proti, nostiprinātie iztulkošanas kanoni būtībā ir nemainīgi un stabili, taču izpratne par tiem var mainīties, mainot arī to lietošanas mērķi un saturu, taču nemainot piemērošanas paņēmienus.

Autora skatījumā, ir nekorekti, izmantojot gramatisko iztulkošanas metodi, vadīties no uzskata, ka ar gramatisko iztulkošanu ir izprotama tikai izmantoto terminu identifikācija un izpēte. Termini un jēdzieni ir acīmredzami konstatējami, proti, tie vai nu tiek vai netiek izmantoti konkrētās normas tekstā. Teikuma sintaktiskās uzbūves nianses savukārt var arī nebūt acīmredzamas. Bieži vien iztulkojamās normas teksta formulējums var būt komplicēts, kam par iemeslu ir likumdevēja gribas vai ar normu regulējamā jautājuma sarežģītība. Tādējādi tiesību norma var sastāvēt arī no sarežģītas uzbūves teikumiem, kas savukārt var radīt domstarpības par iztulkojamajā normā ietverto likumdevēja gribu, par ko liecina arī tiesu praksē risinātie gadījumi.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
LATVIJAS UNIVERSITĀTE
26. Jūnijs 2021 / 05:59
0
ATBILDĒT
Labs sakarigs raksts.Vieniga piebilde - 3.1. ir nevis metafora, bet alegorija.Autoram veiksmi!)))
Proficius Aliri
9. Jūlijs 2014 / 00:25
0
ATBILDĒT
Patīkami, ka JV tiek publicēts arī kāds tiesību teorijas jautājumiem veltīts raksts. Turklāt pietiekami kvalitatīvs un domāt rosinošs pat tādā šķietami skaidrā un plaši apskatītā jautājumā kā tiesību normu interpretācija.

Autors noraida jaunu (patstāvīgu) iztulkošanas metožu izveides iespējamību, norādot, ka ""jaunās" iztulkošanas metodes faktiski ir nevis patstāvīgas iztulkošanas metodes, bet iztulkošanas paņēmieni, ar kuru palīdzību iztulkošanas pamatmetožu izmantošanas ietvaros tiek iegūta kvalitatīvāka un dziļāka izpratne par normas iztulkojumu". Šeit rodas jautājums par pamatjēdziena "metode" izpratni. Zinātnes teorijā ar jēdzienu "metode" saprot zinātniskā darba tehnoloģijas, darbības principu kopumu. Vienkāršākās metodes tiek sauktas arī par paņēmieniem. Lai arī rakstā tiek apgalvots, ka specifiskos iztulkošanas paņēmienus būtu kļūdaini saukt par metodēm, tomēr pamatojums šim apgalvojumam nav atrodams. Kālab, piemēram, "speciāli juridiskā iztulkošana" nav metode, bet gramatiskā interpretācija ir? Auglīgas diskusijas priekšnoteikums ir skaidra to jēdzienu izpratne, kas ir šīs diskusijas pamatā. Ja lasītājs un autors neuztver viens otra priekšstatu par metodes jēdziena saturu, tad tālākai diskusijai par jaunu metožu iespējamību u.tml. nav lielas vērtības. Varbūt tieši speciālā juridiskā iztulkošana ir interpretācijas metode, bet "gramatiskā interpretācija" ir apzīmējums veselam metožu kopumam. Tātad, iespējams, gramatiskā interpretācija ir klasifikatīvas grupas nosaukums nevis interpretācijas metode.

Tāpat jau pirms kāda laika bija aktualizēts jautājums par nosaukuma "gramatiskā interpretācija" atbilstību tās saturam. Gundega Slaņķe savā rakstā "Morālā kaitējuma institūta civiltiesībās iztulkošana" (JV, 2010, Nr.41) raksta, ka ņemot vērā četrus gramatiskās metodes elementus (leksiskais, sintaktiskais, loģiskais un stilistiskais), pareizāk būtu to saukt par valodniecisko jeb lingvistisko metodi. Tādējādi V.Jakubaņeca lietotais nosaukums iespējams ir pamatotāks nekā tradicionālais - gramatiskā interpretācija.
Andris Pumpišs > Proficius Aliri
12. Jūlijs 2014 / 21:59
0
ATBILDĒT
Vēlos pateikties par atzinīgo raksta vērtējumu, tomēr vēlos arī iebilst pret komentāru par termina "metode" lietojumu.

Ir jānorāda, ka raksta mērķis ir izpētīt četras vispāratzītās tiesību normu iztulkošanas pamatmetodes pēc būtības, proti, apzināt to tvērumu un pielietošanas īpatnības, nevis izpētīt, cik veiksmīgs un no semantikas viedokļa ir katra iztulkošanas veida apzīmējums.

Ja mēs nosauksim suni par balodi, viņš neiemācīsies lidot. Tāpat neatkarīgi no tā, vai mēs saucam gramatisko iztulkošanu par metodi vai, kā piedāvāts komentārā, par iztulkošanas metožu kopumu, nemainīsies tās būtība un pielietošanas īpatnības. Lai arī kādus nosaukumus mēs izvēlētos, gramatiskā iztulkošanas metode ir jēdziens, kurš ir plašāks par minēto speciāli juridisko iztulkošanu, un speciāli juridiskā iztulkošana faktiski ir gramatiskās iztulkošanas daļa, proti, gramatiskajai iztulkošanas metodei pakārtojams paņēmiens.

Lai arī es neapšaubu, ka, iespējams, varētu diskutēt par tiesību normu iztulkošanas metožu nosaukumiem, šis jautājums neattiecas uz rakstu un tajā norādītajiem secinājumiem.
visi numura raksti
Kristīne Tropa
Numura tēma
Kā notiek tiesu nolēmumu anonimizācija Latvijā
3 komentāri
Irēna Kucina
Numura tēma
Tiesu prakses publicēšana kā viens no tiesas atvērtības instrumentiem
Tiesu atvērtība, nodrošinot sabiedrību ar informāciju, tiek akcentēta tieslietām veltītajos pētījumos un konferencēs – gan attiecībā uz Latviju, gan arī runājot par kopīgām tendencēm Eiropā un pasaulē. Aizvien skaidrāk mēs ...
Diskusija
Kā tiesas tiek galā ar nolēmumu anonimizēšanas un publicēšanas pienākumu
1. Kā mainījusies tiesu nolēmumu pieejamība kopš 2013. gada 1. septembra, kad stājās spēkā grozījumi likumā "Par tiesu varu"? 2. Vai, jūsuprāt, tiesu prakses pieejamība pašlaik tiek nodrošināta pilnā apmērā? 3. Kā jūsu tiesā ...
Numura tēma
“Jurista Vārda” lasītāju viedoklis par tiesu nolēmumu pieejamību un anonimizāciju Latvijā
Lai noskaidrotu, kā mūsu žurnāla lasītāji vērtē Latvijas tiesu nolēmumu pieejamību un anonimizāciju, "Jurista Vārda" redakcija žurnāla 2014. gada 3. jūnija laidienā un portālā juristavards.lv (no 29. maija līdz 15. jūnijam) ...
5 komentāri
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Lemj, kā efektīvāk izmeklēt sūdzības par valsts amatpersonu iespējamu vardarbību
Pirms pāris nedēļām, 17. jūnijā, Ministru kabinets pieņēmis zināšanai Tieslietu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par gadījumiem, kad konstatēti pārkāpumi sūdzību par iespējamu vardarbību, ko izdarījušas valsts ...
AUTORU KATALOGS