Šis gads nav izņēmums, un no 23. līdz 25. jūlijam vienpadsmito reizi notika Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kurā tradicionāli pulcējās tiesību zinātnieki un praktiķi, politiķi un citu nozaru lietpratēji. Šī gada semināra tēmas bija saistītas ar privātās dzīves aizsardzību, tajā skaitā viendzimuma partnerattiecībām un to reģistrāciju, tiesiskās iekārtas mērķi, sabiedrības vērtībām un Latvijas sabiedrības pamatvērtību izgaismojumu Satversmes ievaddaļā. Semināru atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Sorosa fonds – Latvija, zvērinātu advokātu biroji "Eversheds Bitāns" un "Borenius", kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padome.
Atklājot Bīriņu semināru, tieslietu ministre Baiba Broka savā uzrunā norādīja uz simbolisko sakritību, ka tieši dienu pirms šī semināra sākuma, 22. jūlijā, stājās spēkā Satversmes preambula, aicinot diskusijās izvērtēt, kas ir vērtības sabiedrībā, par kurām būtu jāiestājas, piemēram, kāda ir ģimenes vērtība, un vai viendzimuma partnerattiecībām ir vieta Latvijas tiesību sistēmā.
Soroso fonda – Latvija valdes loceklis Ivars Ijabs savukārt aicināja semināra dalībniekus pārdomāt privātās dzīves aizsardzības nozīmi mūsdienu tehnoloģijas laikmetā, minot, ka privātās dzīves aizsardzība Rietumu kultūrā saistīta ar nepieciešamību katram cilvēkam nodrošināt savu telpu, kur viņš var pieņemt lēmumus par to, kas ir labi vai slikti. Tādēļ privātums joprojām ir viena no atvērtas sabiedrības pamatvērtībām.
Privātās dzīves aizsardzība internetā
Semināra pirmajā dienā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, Eiropas Komisijas Tieslietu ģenerāldirektorāta datu aizsardzības nodaļas eksperts Francis Svilāns un Datu valsts inspekcijas direktore Signe Plūmiņa izvērtēja privātās dzīves aizsardzības aspektus internetā.
E. Levita ieskatā, tādu esošo tiesību aizsardzības līdzekļu sabalansēšana kā preses un vārda brīvība un tiesības uz privāto dzīvi vairs nav pietiekami mehānismi privātuma aizsardzībai moderno tehnoloģiju laikmetā, tādēļ likumdevējam – valstīm un ES – būtu jāattīsta jauna tiesību apakšnozare. Šis jautājums būtu jārisina politiski atbildīgajam likumdevējam, nevis tiesām caur esošo tiesību institūtu interpretāciju.
No vienas puses, interneta radītās priekšrocības ir ievērojamas – tas veicina cilvēku pašnoteikšanās iespēju, kas ir atkarīga no sabiedrībā pieejamās informācijas, demokrātisko līdzdalību, piemēram, interneta vietne manabalss.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes