ŽURNĀLS Tiesību politika

29. Jūlijs 2014 /Nr.29 (831)

Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas ietekme uz tiesvedību krimināllietās

Redakcijas piebilde. Šī materiāla ievads - pieteikums žurnāla iznākšanas dienā, 29. jūlijā, ir precizēts, tādēļ tas atšķiras no "Jurista Vārda" drukas versijas. Tajā precizējums tiks publicēts nākamajā, tas ir, 5. augusta numurā. Tātad 15. jūlija Ministru kabineta sēdē tika skatīts jautājums saistībā ar informatīvo ziņojumu "Par Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību krimināllietās". Taču valdība, nevis to izskatīja pēc būtības un pieņēma zināšanai, bet gan lēma skatīt atkārtoti, klātesot tieslietu ministrei Baibai Brokai. Plānots, ka tā varētu būt 5. augusta Ministru kabineta sēde, uz kuru tiks iesniegts arī aktualizēts ziņojuma teksts.

Informatīvais ziņojums sagatavots, izpildot likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 70. punktā noteikto, ka Ministru kabinets izvērtē Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību krimināllietās (nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, reformas finansiālais un materiāltehniskais nodrošinājums u.tml.) un līdz 2014. gada 1. martam iesniedz Saeimai ziņojumu par to.

 

1. Tiesvedībā esošās krimināllietas un turpmākā rīcība ar tām

2013. gada 4. jūlijā tika izsludināts likums "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Likums cita starpā paredz, ka pakāpeniski tiks pārdalīta kompetence starp Augstāko tiesu, apgabaltiesām un rajona (pilsētu) tiesām, paredzot, ka pēc reformas pabeigšanas visas lietas kā pirmā tiesu instance skatīs tikai rajonu (pilsētu) tiesas, kā apelācijas instance – apgabaltiesas, bet kā kasācijas instance – Augstākā tiesa. Likums noteic, ka Augstākā tiesas Krimināllietu tiesu palāta darbojas līdz 2014. gada 31. decembrim.

Reformas ietvaros jau ir veiktas izmaiņas attiecībā uz krimināllietu piekritības maiņu, un no 2012. gada 1. jūlija visas krimināllietas kā pirmās instances tiesas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 422. panta pirmo daļu izskata rajona (pilsētu) tiesas. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 33. un 34. punktu lietas, kuras nodotas izskatīšanai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz 2012. gada 30. jūnijam, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas. Lietās, kuras nodotas izskatīšanai apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā pēc noteiktās piekritības līdz 2012. gada 30. jūnijam, apelācijas kārtībā pārsūdzētu nolēmumu izskata Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa.

Savukārt, lai nodrošinātu, ka Augstākā tiesa no 2015. gada vairs neskata krimināllietas apelācijas kārtībā un funkcionē vienīgi kā kasācijas instance, Saeima 2013. gada 19. decembrī pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, nosakot, ka:

  1. lietās, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, apelācijas kārtībā pēc 2014. gada 1. janvāra pārsūdzētu nolēmumu izskata tā pati apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa;

  2. lietas, kuras nodotas izskatīšanai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā līdz 2013. gada 31. decembrim, bet kurās tiesas izmeklēšana nav uzsākta līdz 2014. gada 30. jūnijam, nodod izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai;

  3. lietas, kurās Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā ir uzsākta tiesas izmeklēšana, bet kuras līdz 2014. gada 31. decembrim nav izskatītas, nodod izskatīšanai no jauna apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai;

  4. lietas, kuras nodotas izskatīšanai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā un kurās pieņemts lēmums par kriminālprocesa apturēšanu, pēc 2015. gada 1. janvāra nodod apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai;

  5. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā izskatītās lietas, kurās pēc 2014. gada 1. janvāra kasācijas instance ir atcēlusi nolēmumu, nosūta jaunai izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Kārkliņš, Andris Strazds
Skaidrojumi. Viedokļi
Izņēmumi no personīgās atbildības modeļa lietās par konkurences noteikumu pārkāpumiem
Ideja šim rakstam tika gūta, izlasot kādu nesen publicētu rakstu internetā,1 kurā, lai gan samērā tendenciozā veidā, tomēr tiek minēta kāda interesanta Konkurences padomes lieta. Proti, šajā lietā Konkurences padome administratīvā ...
3 komentāri
Sannija Matule, Ilze Dubava, Gatis Litvins
Notikums
Šā gada Bīriņu aktualitātes: Satversme un informācijas tehnoloģijas  
Šis gads nav izņēmums, un no 23. līdz 25. jūlijam vienpadsmito reizi notika Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kurā tradicionāli pulcējās tiesību zinātnieki un praktiķi, ...
5 komentāri
Ainārs Persidskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu reālā kopība kā atbildību pastiprinošs apstāklis
2013. gada 1. aprīlī kā atbildību pastiprinošs apstāklis Krimināllikumā (turpmāk – KL) tika iekļauts apstāklis "ja noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu reālo kopību", bet pēc A. Judina priekšlikuma un Saeimas ...
1 komentāri
Roberts Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Šķīrējtiesnešu saraksta problemātiskie aspekti

Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz to jautājumu būtību, kas rodas ar termina "šķīrējtiesnešu saraksts" ieviešanu līdzšinējā šķīrējtiesas procesa regulējumā.

Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Izdoti Paziņošanas likuma komentāri
Lakoniskā Paziņošanas likuma 11 panti tagad ir pieejami arī plašākā tvērumā jeb aptuveni 90 lappušu komentāru izdevumā, kura autors ir Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, Latvijas Universitātes Juridiskās ...
AUTORU KATALOGS