ŽURNĀLS Viedoklis

Lasīju Preambulu un vētraini paudu savas emocijas, lasīju otreiz un atkal vētraini paudu savas emocijas, līdz pamanīju pie savas mājas baltu auto ar sarkanu krustu (radinieki bija izsaukuši). Gādīgi ārsti iedeva zālītes un stingri noteica, ka Preambulas lasīšana esot apvienojama ar ambulatoriem pasākumiem psihiskās veselības nostiprināšanā.

Tikko pirmo reizi izlasīju precizēto/saīsināto preambulas redakciju. Tagad droši vien katra interešu grupa centīsies tur atrast kaut ko sev labvēlīgu.

No savas puses saskatu dažas labas praktiskas lietas: nostiprināti vairāki vides tiesību (vai vismaz no vides tiesībām nākuši vai no tām ietekmējušies) principi: 1) ilgtspējīga attīstība, nākamās paaudzes, arī tiešā tekstā “vide” un “daba”. Tas it kā nostāda vidi virs privātīpašuma, ja būs tāda kolīzija kādā no nākamām ST lietām un nelīdzēs līdzšinējās risinājuma stratēģijas, piemēram, attiecībā uz LV specifisko aizsargjoslu regulējumu, kas ir liels privātīpašuma aprobežojums u.tml.; 2) sociālās solidaritātes akcents – var noderēt lietās, kas saistītas ar finanšu līdzekļu pārdali starp sabiedrības grupām (progresīvie nodokļi u.tml.), no otras puses – lielāka finansiālā atbildība var būt ģimenei, kas no valsts noveļ daļu uzturēšanas sloga; 3) veiksmīgs pēdējais teikums, kas attiecas uz Latvijas ārpolitiku (vienota pasaule – tas ir tik “peace”)

Negatīvās lietas: 1) latviskās dzīvesziņas, kristīgo vērtību un vispārcilvēcisko vērtību savstarpējā konkurence (piem., latviskā dzīvesziņa – pretoties, kristīgā vērtība – pakļauties, vispārcilvēciskā vērtība – sadzīvot); 2) kristīgo vērtību satura nekonkrētība – tur būs jāmeklē preambulas sagatavošanas materiāli, ko autori ar to sapratuši (piemēram, vai ietilpst arī “dzīvība ir svēta” uzskats, kas aizkavētu eitanāzijas atzīšanu).

Tikko delfos atradu šādu domugraudu, par kuru ir vērts pameditēt:

"tagad noietni jādomā par ambulu, lai nesanāk, ka kaut kur emigrācijā jāraksta postambula!"

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ivars-ijabs-rigas-laiks-loti-maiga-vara.d?id=44804762#ixzz39Vj0281L

Man savulaik konstitucionālo tiesību nodarbībās mācīja, ka par pienākumiem parasti runā nedemokrātisku valstu konstitūcijas. Tagad īsti nezinu, ko domāt...

Lai ko nerakstītu, brīnumi ap šo preambulu vēl tikai gaidāmi :))) Preambula ir pieņemama tautas nobalsošanā, nevis politiskajā utenī, ko sauc par Saeimu. Tad tai būtu svars. Tagad - ļoti apšaubāmi. It īpaši autora izvirzītās (3) tēzes ietvaros (kas pati par sevi, ņemot vērā preambulas pieņemšanas mehānismu, ir pilnīgi loģiska un pamatota tēze). Kas notiks, ja Saeima tagad izdomās grozīt preambulu 3x gadā? Ak jā, pardon, piemirsu - tad tak preambulas autori noslēpsies aiz "negrozāmā kodola"... Tātad tomēr grozīt nevarēs?...