ŽURNĀLS Viedoklis

5. Augusts 2014 /Nr.30 (832)

Satversmes ievada piemērošana
10 komentāri
Dr.iur.
Jānis Pleps
LU Juridiskās fakultātes docents  

Šo tēžu uzdevums ir sniegt atsevišķus pieturas punktus jaunā Satversmes ievada piemērotājiem.

1. Satversmes ievads ir pieņemts Satversmes 76. pantā paredzētajā kārtībā kā Satversmes grozījums. Satversmes ievads groza/papildina Satversmes tekstu, aizstājot iepriekšējo – 1922. gada 15. februārī pieņemto Satversmes ievadu.

2. Satversmes 1922. gada 15. februāra ievads nav atcelts ar jauna ievada pieņemšanu, jo visi būtiskākie līdzšinējā Satversmes ievada formulējumi pārņemti Satversmes ievada otrās rindkopas otrajā teikumā. Līdz ar to jauna Satversmes ievada pieņemšana ir evolucionārs Satversmes pilnveidojums, kas sevī ietver līdzšinējā Satversmes ievada saturu, to paplašinot un izvēršot.

3. Satversmes ievads ir Satversmes teksta sastāvdaļa. Tam ir tāds pats juridiskais spēks kā citām Satversmes teksta vienībām, kuras iespējams grozīt Satversmes 76.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
PUSLABS
8. Augusts 2014 / 15:31
0
ATBILDĒT
Autora 10.tēzē norādītā ierosme Satversmi tulkot dinamiski, „ņemot vērā konstitucionālo tiesību un sabiedrības dzīves attīstības tendences” raisa bažas par šādas tulkošanas pakāpenisku attālināšanos no sākotnēji iecerētā. Tiesību norma nav gumija, ko var bezgalīgi stiept. Iedomāsimies situāciju, ka pašreizējais Saeimas sastāvs, kas pieņēma preambulu, sāk dzīvot mūžīgi (novilksim paralēli ar Torchwood’a pēdējās sezonas sižetu). Kāds pamats būtu normu „dinamizēt”, ja to pieņēmušie cilvēki varētu apliecināt, ka bija domāts pilnīgi kas cits? Mums ir labs piemērs ar Satversmes 1.pantu, kad laika gaitā mēs uzzinām arvien kaut ko jaunu par neatkarīgu demokrātisku republiku. Jābūt robežai, pie kuras iztulkošana apstājas.
Seskis
6. Augusts 2014 / 09:15
2
ATBILDĒT
Lasīju Preambulu un vētraini paudu savas emocijas, lasīju otreiz un atkal vētraini paudu savas emocijas, līdz pamanīju pie savas mājas baltu auto ar sarkanu krustu (radinieki bija izsaukuši). Gādīgi ārsti iedeva zālītes un stingri noteica, ka Preambulas lasīšana esot apvienojama ar ambulatoriem pasākumiem psihiskās veselības nostiprināšanā.
sm.
5. Augusts 2014 / 16:01
1
ATBILDĒT
Tikko pirmo reizi izlasīju precizēto/saīsināto preambulas redakciju. Tagad droši vien katra interešu grupa centīsies tur atrast kaut ko sev labvēlīgu.

No savas puses saskatu dažas labas praktiskas lietas: nostiprināti vairāki vides tiesību (vai vismaz no vides tiesībām nākuši vai no tām ietekmējušies) principi: 1) ilgtspējīga attīstība, nākamās paaudzes, arī tiešā tekstā “vide” un “daba”. Tas it kā nostāda vidi virs privātīpašuma, ja būs tāda kolīzija kādā no nākamām ST lietām un nelīdzēs līdzšinējās risinājuma stratēģijas, piemēram, attiecībā uz LV specifisko aizsargjoslu regulējumu, kas ir liels privātīpašuma aprobežojums u.tml.; 2) sociālās solidaritātes akcents – var noderēt lietās, kas saistītas ar finanšu līdzekļu pārdali starp sabiedrības grupām (progresīvie nodokļi u.tml.), no otras puses – lielāka finansiālā atbildība var būt ģimenei, kas no valsts noveļ daļu uzturēšanas sloga; 3) veiksmīgs pēdējais teikums, kas attiecas uz Latvijas ārpolitiku (vienota pasaule – tas ir tik “peace”)

Negatīvās lietas: 1) latviskās dzīvesziņas, kristīgo vērtību un vispārcilvēcisko vērtību savstarpējā konkurence (piem., latviskā dzīvesziņa – pretoties, kristīgā vērtība – pakļauties, vispārcilvēciskā vērtība – sadzīvot); 2) kristīgo vērtību satura nekonkrētība – tur būs jāmeklē preambulas sagatavošanas materiāli, ko autori ar to sapratuši (piemēram, vai ietilpst arī “dzīvība ir svēta” uzskats, kas aizkavētu eitanāzijas atzīšanu).
Baraks Osama > sm.
5. Augusts 2014 / 16:34
0
ATBILDĒT
Par kristīgajām vērtībām un pārējiem preambulā minētajiem morāles avotiem – ievēroju, ka uz pirmo lasījumu Saeimā bija iesniegta redakcija, kurā bija minēts, ka šīs vērtības tautas identitāti ir "veidojušas", bet galīgā redakcija pauž, ka "veido", tātad veidojušas un turpina to darīt, respektīvi, arī mūsdienās ir starp autoritatīvākajiem morāles avotiem. Tagad tikai jācer, ka mūs negaida nākotne, kurā kristīgi ievirzītās interešu grupas strīdīgāku likumprojektu, piemēram, par abortiem, eitanāziju, LGBT tiesībām un tamlīdzīgi, izskatīšanas laikā bakstīs ar pirkstu Satversmē un atgādinās likumdevējam, ka preambula viņu pasaules uzskatu leģitimizējusi attiecībā pret daudziem citiem. Vai vēl vairāk – centīsies panākt ar svēto rakstu atziņām nesavienojamu tiesību aktu atzīšanu par antikonstitucionāliem…
Jurčiks > Baraks Osama
6. Augusts 2014 / 13:36
0
ATBILDĒT
Ļoti vienkārši. Tā kā tautas identitāte pieder pie negrozāmā kodola, tad jēdziens "veido" jāsašaurina teleoloģiskās redukcijas ceļā... Moderno tā dēvēto dabisko tiesību relatīvisms un nenoteiktība rullē :))))
Jurciks
5. Augusts 2014 / 13:07
0
ATBILDĒT
Tikko delfos atradu šādu domugraudu, par kuru ir vērts pameditēt:

"tagad noietni jādomā par ambulu, lai nesanāk, ka kaut kur emigrācijā jāraksta postambula!"

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ivars-ijabs-rigas-laiks-loti-maiga-vara.d?id=44804762#ixzz39Vj0281L
Baraks Osama
5. Augusts 2014 / 09:49
1
ATBILDĒT
Man savulaik konstitucionālo tiesību nodarbībās mācīja, ka par pienākumiem parasti runā nedemokrātisku valstu konstitūcijas. Tagad īsti nezinu, ko domāt...
Jurčiks
5. Augusts 2014 / 08:59
1
ATBILDĒT
Lai ko nerakstītu, brīnumi ap šo preambulu vēl tikai gaidāmi :))) Preambula ir pieņemama tautas nobalsošanā, nevis politiskajā utenī, ko sauc par Saeimu. Tad tai būtu svars. Tagad - ļoti apšaubāmi. It īpaši autora izvirzītās (3) tēzes ietvaros (kas pati par sevi, ņemot vērā preambulas pieņemšanas mehānismu, ir pilnīgi loģiska un pamatota tēze). Kas notiks, ja Saeima tagad izdomās grozīt preambulu 3x gadā? Ak jā, pardon, piemirsu - tad tak preambulas autori noslēpsies aiz "negrozāmā kodola"... Tātad tomēr grozīt nevarēs?...
saprāts > Jurčiks
7. Augusts 2014 / 12:23
6
ATBILDĒT
Ak jel... Līdz šim es domāju, ka cilvēki tieši tāpēc iet uz vēlēšanām, lai būtu kāds, kas mums tos likumus pieņem un groza. Izrādās, ka nē.. Saeima neesot tiesīga.. Tad jau varbūt vispār iztiekam bez Saeimas, ja jau tā, jūsuprāt, nav tiesīga veikt tās galveno funkciju!
Jurčiks > saprāts
7. Augusts 2014 / 18:23
0
ATBILDĒT
Izliekamies, ka neko nesaprotam, vai patiešām runājam bez sajēgas?
visi numura raksti
Jānis Lapsa
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma saistošais spēks
Šajā rakstā ir analizēta problemātika, kas saistās ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. panta piemērošanu kontekstā ar nesenajā Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2013-17-01 izteiktajiem secinājumiem. Analīze ir balstīta uz ...
23 komentāri
Sannija Matule
Intervija
Baiba Broka: šī situācija nav viegla, bet ne emociju dēļ atstāju amatu
Stājoties amatā šā gada janvārī, tieslietu ministre Baiba Broka neslēpa tuvējās nākotnes plānus kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un līdz ar to izskanēja versija, ka nozares vadība viņas pārziņā varētu atrasties vien ...
3 komentāri
Aleksandrs Fillers
Skaidrojumi. Viedokļi
Pirkuma līgums bez vienošanās par pirkuma maksu – vai tas ir spēkā?
"Complete consent is a mirage."1 Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – CL) normas ir tieši pārņemtas no Justiniāna kodifikācijas, ne visas no tām atbilst mūsdienīgai civiltiesību izpratnei. Saskaņā ar Justiniāna kodifikāciju ...
1 komentāri
Svetlana Djačkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Ko darīt, ja ārzemnieka atgriešanās trešajā valstī nav iespējama
Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan jautājums par situācijām, kur nelegālo imigrantu (pēc Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas lietotās terminoloģijas – neregulāro migrantu) atgriešana izcelsmes valstī nav iespējama. Ņemot vērā, ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Informācija
Kāpēc apķīlāja žurnāla “IR” izdevēja aktīvus
Aizvadītajā ceturtdienā ar plašu rezonansi izskanēja ziņa par to, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu par prasības nodrošināšanu civillietā, ir nolēmusi apķīlāt ...
13 komentāri
AUTORU KATALOGS