ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Septembris 2014 /Nr.35 (837)

Dažas piezīmes par Satversmes preambulas projekta tapšanu
17 komentāri
Dr.iur.
Artis Stucka
zvērināts advokāts  

Šis raksts ir mēģinājums izskaidrot atsevišķus Satversmes ievada satura elementus, kā arī parādīt domubiedru Satversmes preambulas apspriedēs "staigātos ceļus".

Rakstniece Māra Zālīte savulaik zīmīgi teikusi, ka tikai pēc Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) ievada daļas saturiskas papildināšanas "Latvijas valsts iegūs savu vizītkarti, kas atspoguļos, kāda ir valsts, kā tā dibināta, kāda ir tās vēsture".1 Šobrīd Latvijas valsts ir ieguvusi savu "vizītkarti", jo ir pieņemti grozījumi Satversmes ievadā, kas, pēc cita ievērojama Latvijas sabiedrības domas veidotāja – jurista Egila Levita – domām, "atsedz Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību".2

Satversmes preambulas3 projekts sabiedrībā tika plaši diskutēts. Var zināmā mērā arī piekrist tiesību zinātniekam Jānim Plepam, ka "Satversmes ievada izstrādāšana un apspriešana ir ārkārtīgi labi dokumentēta, piedāvājot Satversmes ievada piemērotājiem plašu vēsturisku likumdevēja gribas atspoguļojumu un vēsturiskās iztulkošanas materiālu".4

Tomēr par laika posmu, kad iesākās darbs pie Satversmes preambulas, var konstatēt informācijas "balto plankumu", jo nezinātājam var šķist, ka Satversmes preambulas sākotnējā redakcija parādījās pēkšņi – "kā zaķis no burvju mākslinieka cilindra". Tā nebūt nebija. Sabiedrībai vienkārši nav informācijas par Satversmes preambulas sākotnējās redakcijas izstrādes darba (domubiedru) grupas sanāksmēm. Darba grupa tika izveidota pēc labējo politisko partiju pārstāvniecības principa. Tā primāri apvienoja politiķus. Darba grupas dalībniekus bija uzaicinājis jurists E. Levits, un tās sanāksmēs tika apspriests un precizēts E. Levita sākotnēji izstrādātā Satversmes preambulas projekta teksts. Tieši šo darba grupā sagatavoto Satversmes preambulas projektu Saeimas deputātu kopums virzīja kā savu likumdošanas iniciatīvu grozījumiem Satversmes ievadā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (17)
17 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Dombura Dainas
15. Septembris 2014 / 23:42
1
ATBILDĒT
Kas tas par bulšitu? Veči, Jums darīt nav ko?
Es jau Klubam pastāstīju, ka Satversmes preambula ir pats garlaicīgākais topiks kāds vien redzēts.
Dita Amoliņa
11. Septembris 2014 / 23:17
3
ATBILDĒT
Kāda nozīme šim sanāksmju pārstātam Satversmes iztulkošanā un piemērošanā? Proti, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka turpmāk Satversmes tiks piemērota tādā veidā, kādā to iecerējusi domubiedru grupa?
Jurčiks > Dita Amoliņa
12. Septembris 2014 / 12:39
1
ATBILDĒT
Tā tiek konstatēta, tipa, likumdevēja griba... :-/
huļio > Jurčiks
12. Septembris 2014 / 12:58
1
ATBILDĒT
Nu, nu. Vispār jau preambulā varēja vienkārši ierakstīt teikumu, ka neskaidrību gadījumā jāvēršas pie autoriem un tie pēc situācijas visu paskaidros.
Proficius Aliri
11. Septembris 2014 / 17:59
0
ATBILDĒT
Jautājums par to, vai Satversmes preambula ir tiesību norma(s) (vispārsaistošs regulējums), ir gana sarežģīts, bet tiesībzinātnieku rakstos to mēdz uztvert vai nu kā pašsaprotamu, vai, iespējams, pārāk sarežģītu vai neinteresantu, lai argumentēti analizētu. Piemēram, Jānis Pleps raksta - "Satversmes ievads ir juridiski saistošs konstitucionāla ranga tiesību normu kopums" (Satversmes ievada piemērošana. JV, 2014, Nr.30). Tomēr skaidrojums, kāpēc Satversmes ievads ir tiesību normu kopums, izpaliek. Varbūt tiesību normas ir tikai daļa no Satversmes ievada? Vai vēsturisku faktu izklāsts vispār var būt tiesību norma? Satversmes normu piemērotājiem taču ir svarīga tieši ievada juridiskais statuss un tā turpmākas izmantošanas iespējas. Diemžēl tādu pētījumu Latvijā pagaidām neesmu redzējis.
Vispārīgi par konstitūcijas preambulas juridisko statusu, tipiskajām sastāvdaļām un nozīmi sabiedrībā ir pieejams Liav Orgad raksts The Preamble in Constitutional Interpretation (http://ssrn.com/abstract=1686745). Lai arī šajā rakstā nav dziļas analīzes, vispārīgam priekšstatam, manuprāt, ļoti noderīgs avots.
Dita Amoliņa
10. Septembris 2014 / 22:39
2
ATBILDĒT
Vai autors pārstāta domubiedru sanāksmes viesnīcā „Radi un Draugi” ?
Varbūt autors varētu konkretizēt, kas ir darba grupas domubiedri?
Y > Dita Amoliņa
11. Septembris 2014 / 11:01
1
ATBILDĒT
Visi dalībnieki skaidri saskatāmi pietiek.com publicētajos epastos.
http://www.pietiek.com/raksti/ka_tika_rakstita_satversmes_preambula_publicejam_levita_saraksti_ar_politikiem_un_preambulas_variantus_
A.Š. > Y
12. Septembris 2014 / 07:37
3
ATBILDĒT
Ar ko šis pasākums atšķiras no sarunām viesnīcā "Rīdzene" un Rīgas Zooloģiskajā dārzā?
PUSLABS
10. Septembris 2014 / 14:44
0
ATBILDĒT
Tēze par Latvijas valsts izveidošanu kā „vienvirziena ceļu”, protams, vairo lepnumu par savu valsti, tomēr šķiet pārlieku pašapzinīga. Latvijas valsts tika izveidota uz cilvēku lēmuma pamata. Plašākā nozīmē, mēs pat varam runāt nevis par vienu lēmumu, bet par vairākiem atsevišķu cilvēku/grupu gribas izteikumiem, kuros viņi paziņoja savu vēlmi pēc neatkarīgas valsts (uzskatīt vai neuzskatīt katru atsevišķo gribas izteikumu par pašnoteikšanās tiesību realizēšanu, jau ir sekundārs jautājums). Daudzu cilvēku gribas izteikumiem summējoties, valsts tika izveidota. Valstij bija/tā ieguva atbilstošās pazīmes un stāsts ar visiem zināmiem faktiskiem pārtraukumiem turpinās līdz pat mūsu dienām. „Vienvirziena ceļa” koncepciju uztur arī kontinuitātes doktrīna, tomēr nav nekā tāda, kas traucētu pilsoņiem rīkoties, kā viņi vēlas. Jā, pēdējos gados ir bieži runāts par valsts piešpietiekamību, par valsts kā sociālā institūta/organizācijas zināmu autonomiju un te to pat var salīdzināt ar pašapmācīties spējīgu mākslīgo intelektu. Tomēr būtu jāatgādina, ka valsts ir cilvēku radīta organizācija un tai jākalpo cilvēkiem. Domāju, paralēles novilkšana ar kooperatīvo sabiedrību te ir vietā. Cilvēki ir spējīgi ietekmēt organizāciju un liegt viņiem ar 100% „par” kaut ko izlemt šķiet nepamatoti. Iedomāsimies, ka cilvēkiem nav pēcnācēju un līdz ar to nav atbildības nākamo paaudžu priekšā.
Baraks Osama
9. Septembris 2014 / 09:09
3
ATBILDĒT
„Satversmes preambula bija jāpieņem pēc iespējas ātri, jo drīzumā ir gaidāmas Saeimas vēlēšanas un pēc tām var zust iespēja nodrošināt 2/3 Saeimas balsu, kas nepieciešamas Satversmes grozīšanai.”
---------------
Es šo citātu saprotu tā – preambula nevis kā konstitucionālo tiesību vai valsts izpratnes evolūcija, objektīvu Satversmes regulējuma robu aizpildīšana (kā VIII nodaļas pieņemšana) vai kas līdzīgs, bet gan ideoloģisks, „[..] pēc labējo politisko partiju pārstāvniecības principa [..]” veidotas juridiski izglītotu aktīvistu grupas veikums, izmantojot labvēlīgu politisko situāciju un neielaižoties „teorētiskās diskusijās” (lasīt – konceptuālus iebildumus pret projektu lūgums paturēt pie sevis). Nu kā lai neitrāli noskaņots cilvēks no malas atbalsta šo veidojumu, par kuru visu laiku izskan tik pretrunīga informācija? Vispirms preambulai piedēvē simbolisku, audzinošu funkciju, pēc tam izrādās, ka neesot nekādu šķēršļu tās atzīšanai par tieši piemērojamu un tiesību aktu pieņēmējiem saistošu. Vispirms preambula esot „visiem tāpat pašsaprotamu lietu atkārtojums”, tomēr tajā izteikti dominē konservatīvi uzskati par sabiedrisko iekārtu un tiešo demokrātiju, kam pievienoties negribētu daudzi liberāļi, skeptiķi, ateisti un humānisti, kuru proporcija pasaulē un Latvijā tikai pieaug. Un tā tālāk.
Armands > Baraks Osama
9. Septembris 2014 / 10:33
2
ATBILDĒT
Pievienojos gan Osamas dotajam viedoklim par preambulu kā ideoloģisku/politisku nevis konstitucionālu regulējumu, gan Jurčika viedoklim par preambulas pieņemšanu tautas nobalsošanā.
Jurčiks > Baraks Osama
9. Septembris 2014 / 09:19
3
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu. Labu ideju sačakarēja steigā un tizlā izpildījumā, turklāt ar moto "rīt varam nepaspēt". Sāksim ar to, ka prembula bija jāpieņem tautas nobalsošanā...
sm. > Jurčiks
10. Septembris 2014 / 10:36
0
ATBILDĒT
Jāatceras vispārējā kārtība, ka NA (un atsevišķu normu) hierarhijas noteikšanā cita starpā ņem vērā NA pieņemšanas procedūru - jo augstāka pieņēmēja leģitimācija, jo spēcīgāks NA (norma). Tātad, piemērojot preambulu, nevar aizmirst, ka to pieņēmusi (tikai) Saeima, nevis tauta. Tāpat arī no Satversmes 77.panta izriet ne tikai aizliegums Saeimai grozīt attiecīgos (būtiskos) pantus bez tautas apstiprināšanas, bet arī aizliegums ar jebkādiem citiem līdzekļiem grozīt šo pantu saturu bez tautas apstiprināšanas (preambula nevar būs līdzeklis, lai apietu 77.panta nostādni). Citiem vārdiem, preambulu nevarēs izmantot, lai mainītu būtiskus Satversmes materiāli tiesiskos jautājumus.
Jurčiks > sm.
10. Septembris 2014 / 15:03
0
ATBILDĒT
Jā, piekrītu. Tautvaldību (2.pants) ŠĀDA preambula nevar pārsist. Tas mierina
Baraks Osama > Jurčiks
9. Septembris 2014 / 10:05
0
ATBILDĒT
Nu, vismaz labi, ka visi esošie un varbūtējie zemūdens akmeņi un citas peripetijas ir pieejamas publiski. Kādreiz varēs visu minēto ņemt vērā, interpretējot preambulu pēc vēsturiskās metodes. Galu galā – ja preambulai nav tiesību normas īpašību, tad tā nevar būt piemērojama tieši, bet ja ir, tad tā kā jau jebkura norma, neraugoties uz atrašanos konstitūcijā, ir interpretējama, zināmos apstākļos reducējama utt. Jebkurā gadījumā būs interesanti.
Jurčiks > Baraks Osama
10. Septembris 2014 / 15:07
1
ATBILDĒT
P.S. Es neesmu par sevi tik augstās domās, lai pateiktu, ka nākamajām paaudzēm jādzīvo ar MANU izpratni par lietām mūžīgi mūžos...
Jurčiks > Baraks Osama
10. Septembris 2014 / 15:06
1
ATBILDĒT
Vēsturiskās iztulkošanas nozīme bieži vien ir pārspīlēta. Protams, nav par skādi noskaidrot, kāda bija normas oriģinālā doma (gramatiski, teleoloģiski, sistēmiski), taču tautvaldības princips nosaka, ka viss plūst un viss mainās un ka mirušie valda pār dzīvajiem (Ogists Konts) ļoti nosacīti un ierobežoti - tikai kamēr dzīvie nemaina vecos noteikumus
visi numura raksti
Dina Gailīte
Numura tēma
Tiesnešu konferencē vērtē Tieslietu padomes darbu
Piektdien, 5. septembrī, Kongresu namā Rīgā notika ikgadējā Latvijas tiesnešu konference. Šoreiz tās dienaskārtības svarīgākais punkts – Tieslietu padomes (TP) pirmo četru gadu darbības izvērtējums, kā arī sešu TP locekļu ...
3 komentāri
Ivars Bičkovičs
Numura tēma
Tieslietu padomes attīstība un perspektīvas
Kā Eiropas tieslietu padomju asociācija atzīmē savā 2008. gada Budapeštas rezolūcijā, "Tieslietu padome atspoguļo katras valsts tiesību sistēmas attīstību, kas savukārt dziļi sakņojas valsts vēsturiskajā, kultūras un sociālajā ...
Ilze Lepiksone
Skaidrojumi. Viedokļi
Direktīvas normu klasifikācija direktīvas implementācijā
Iepriekšējā rakstā žurnālā "Jurista Vārds" autore aizsāka tēmu par direktīvu implementāciju, uzsverot, ka šajā procesā būtiski ir ne tikai kvantitatīvie rādītāji, bet arīdzan kvalitāte, ar kādu direktīvas prasības tiek ...
Tiesībsargs
Tiesību politika
Par tiesībām uz izglītību neatkarīgi no personas reliģiskās pārliecības
Šā gada 27. augustā tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis Izglītības un zinātnes ministrijai un 32 Latvijas augstskolām vēstuli un atzinumu Nr. 1-5/127 "Par tiesībām uz izglītību neatkarīgi no personas reliģiskās pārliecības", ...
Ilze Dubava
Notikums
Starptautisko tiesu un tribunālu juridiskā funkcija  
2014. gada 1. septembrī Rīgas Juridiskajā augstskolā notika profesora Kārļa Dišlera fonda rīkotā konference "Starptautiskās publiskās tiesības un juridiskā funkcija" (Public international law and judicial function). Konference tika ...
AUTORU KATALOGS