ŽURNĀLS Tiesību politika

7. Oktobris 2014 /Nr.39 (841)

Plāno veidot vienotu tiesu ekspertīžu centru

Otrdien, 30. septembrī, Ministru kabinets uzklausīja un pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par vienota tiesu ekspertīžu centra izveidi". Tajā apkopota informācija par veicamajiem pasākumiem vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidošanai un tiesu ekspertīžu kvalitātes nodrošināšanai. Tāpat izvērtēta arī vienotās tiesu ekspertīžu iestādes institucionālā padotība.

I. Informatīvā ziņojuma izstrādes mērķis

Ar Ministru kabineta 2013. gada 22. janvāra sēdes protokola Nr. 5 33.§ 2. punktu uzdots Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Veselības ministriju izstrādāt informatīvo ziņojumu par veicamajiem pasākumiem vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidošanai un tiesu ekspertīžu kvalitātes nodrošināšanai, vienlaikus izvērtējot vienotās tiesu ekspertīžu iestādes institucionālo padotību.

Vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveide veicinātu ekspertīzei iesniegto objektu vispusīgāku izpēti, saīsinātu objektu aprites laiku, kā arī radītu apstākļus efektīvai inovāciju ieviešanai, kas nepieciešams gan arvien jaunu objektu izpētei, gan jaunu izpētes metožu ieviešanai, lai izmeklēšanai sniegtu pēc iespējas vairāk ar noziedzīgu nodarījumu saistītas informācijas. Tās atrašanās kādas ministrijas vai ministra padotībā nodrošinātu eksperta atzinuma kā pierādījuma ticamību un uzticamību (drošumu), jo pierādījumu izņemšanas un ekspertīzes atzinuma sagatavošanas kompetenču vienlaicīga realizācija un atrašanās vienā sistēmā ar izmeklēšanu, kā tas ir šobrīd, rada sabiedrībā bažas par izmeklēšanas nodrošināšanu ar objektīviem pierādījumiem.

Praksē vairāk nekā 80% ekspertīžu nosaka izmeklētāji. Tādējādi ir būtiski ekspertīžu veikšanu atdalīt no izmeklēšanas darbībām, kas tiek veiktas notikuma vietās, ar mērķi izņemt un procesuāli nostiprināt noziedzīga nodarījuma pēdas un lietiskos pierādījumus. Atdalot tiesu ekspertīzi no izmeklēšanas, tiktu nodrošināts, ka pierādījumi netiek radīti vienā sistēmā, kas mazinātu atkārtotu ekspertīžu noteikšanu tiesas procesā, kad ekspertīzes uzticamība tiek apšaubīta. No izmeklēšanas atdalīta tiesu ekspertīze raisītu potenciāli lielāku uzticību pirmstiesas izmeklēšanas procesam sabiedrībā, kā arī radītu priekšnoteikumus pārliecībai par pierādījuma iegūšanas procesa caurspīdīgumu un veiktās tiesu ekspertīzes objektivitāti un patiesumu.

Papildus norādām, ka tiesu ekspertīze ir tiesu sistēmas neatņemama sastāvdaļa, līdz ar to tiesu ekspertīzē radītajiem pierādījumiem jābūt objektīviem un radītiem patiesības noskaidrošanai, nevis tikai izmeklēšanā esošo versiju apstiprināšanai un apsūdzības pamatošanai. Tā Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā 2007. gada 5. aprīļa spriedumā lietā Stoimenovs pret bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju (Stoimenov v. the former Yugoslav Republic of Macedonia) cita starpā norāda, ka birojs, kas veicis ekspertīzi lietā un kas atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā, uz kura atzinuma pamata tika uzsākts kriminālprocess, nevar tikt uzskatīts par tiesas nozīmētu ekspertu (39. rindkopa spriedumā), un biroja iesniegtais viedoklis (konkrētās lietas apstākļos) bija tuvāks apsūdzības izmantotajiem pierādījumiem pret iesniedzēju nevis "neitrālam" un "neatkarīgam" eksperta viedoklim (40. rindkopa spriedumā).

Veidojot vienotu tiesu ekspertīžu iestādi, risināms jautājums par vienādu tiesu ekspertu tiesisko statusu un no tā izrietošu salīdzināmu garantiju, tiesību un pienākumu kopumu visiem tiesu ekspertīžu iestāžu tiesu ekspertiem.

 

II. Pašreizējā situācija, iestādes institucionālās padotības vērtējums, citu valstu pieredzes apkopojums

Norādāms, ka Tieslietu ministrijas kompetenci tiesu ekspertīžu jomā vispārēji noteic Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 243 "Tieslietu ministrijas nolikums". Saskaņā ar iepriekšminēto noteikumu 4.1.10. un 5.12. apakšpunktu Tieslietu ministrija izstrādā un īsteno valsts politiku tiesu ekspertīzes sistēmas jomā. Nevienai citai ministrijai saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem šī funkcija nav uzdota. Veidojot vienoto tiesu ekspertīžu iestādi kā kādas ministrijas vai ministra padotībā esošu iestādi, ministrijai vai ministram ir jāpārņem ne vien politikas plānošana, bet arī Tiesu ekspertu likumā Tieslietu ministrijai deleģētās funkcijas: Tiesu ekspertu reģistra uzturēšana, tiesu ekspertu sertifikācija un resertifikācijas nodrošināšana u.c. funkcijas.

Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 13. novembra noteikumiem Nr. 753 "Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu" ir 5 tiesu ekspertīžu iestādes:

  1. Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde (turpmāk – VPKP);

  2. Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Ekspertīžu dienests (turpmāk – VRGPED);

  3. Valsts tiesu ekspertīžu birojs (turpmāk – VTEB);

  4. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs (turpmāk – VTMEC);

  5. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" (turpmāk – RPNC).

Tiesu ekspertīžu iestāžu funkcijas ir sadalītas, ņemot vērā ekspertīžu veidus.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Anita Kovaļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša darbs mediju un sabiedrības uzmanības centrā

Uz tiesu un mediju attiecībām var skatīties no diviem skatpunktiem – no tiesu un tiesnešu skatpunkta un mediju skatpunkta. Šajā rakstā šis jautājums tiks apskatīts no tiesu un tiesnešu skatpunkta.

9 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Aizvadīts juristu pirmā realitātes šova izlaidums  
Pirms nepilnas nedēļas, 2. oktobra pēcpusdienā, Latvijas Universitātes (LU) galvenās ēkas Mazajā aulā notika juristu pirmā realitātes šova absolventu izlaidums, kā to nodēvēja grāmatas "Mūsdienu Latvijas jurists. 151 personība" ...
4 komentāri
Aleksandrs Berezins
Skaidrojumi. Viedokļi
Aresta uzlikšana mantai kriminālprocesā: mērķi, pamats un iemesli

Šā raksta mērķis ir noskaidrot mantas aresta uzlikšanas mērķi, pamatu un iemeslus, kā arī iezīmēt atsevišķas teorētiski praktiskās problēmas un piedāvāt to risināšanas iespējamos variantus.

Sannija Matule
Notikums
Profesoram Torgānam pasniegts Latvijas Universitātes augstākais apbalvojums
Atzīmējot Latvijas Universitātes (LU) 95. gadskārtu, 27. septembrī notika augstskolas Senāta svinīgā sēde, kuras ietvaros ar LU Ģerboņa zelta zīmi apbalvoja Juridiskās fakultātes profesoru Kalvi Torgānu un Sociālo zinātņu ...
1 komentāri
Toms Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Šķīrējtiesas izņēmums Briseles režīmā
Šīs publikācijas mērķis ir iepazīstināt ar pašreizējo situāciju attiecībā uz šķīrējtiesas izņēmumu Briseles I regulā, kā arī izvērtēt, vai Briseles I bis regula, kas tiks piemērota, sākot ar 2015. gada janvāri, ieviesīs ...
AUTORU KATALOGS