ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

4. Novembris 2014 /Nr.43 (845)

Vēl un vēlreiz par vainu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos
4 komentāri
Dr.habil.iur
Uldis Krastiņš
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors 

Problēma par vainu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos un nepieciešamība to reglamentēt Krimināllikumā (turpmāk arī – KL), apmetusi loku, nonāk sākuma stadijā. Ne vienreiz vien par to pausts publikācijās1 un gari apspriests Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā. Izstrādātais Krimināllikuma grozījumu projekts par šo jautājumu ir izceļojies arī pa dažādām valsts institūcijām. Pēdējie notikumi problēmu par salikta sastāva noziedzīgu nodarījumu kopējo vainas formu pēc būtības atgriezuši sākuma punktā.2

Runa ir par noziedzīgiem nodarījumiem, kuros bez prettiesiskās darbības vai bezdarbības nodarījuma pazīmju skaitā iekļautas arī kaitīgās sekas, kas radušās darbības vai bezdarbības rezultātā, piemēram, smagas sekas, būtisks kaitējums. Krimināllikumā tāda rakstura normas ir skaitāmas daudzos desmitos. Taču vainas formas risinājums salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos Krimināllikumā nav reglamentēts.

Tādu salikta sastāva noziedzīga nodarījuma uzbūves modeli esam saņēmuši mantojumā no padomju krimināltiesībām, kuru pamatā ir Krievijas 1926. gada Kriminālkodekss, kas vairākus gadu desmitus bija spēkā Latvijas teritorijā un tika realizēts 1961. gada Latvijas PSR Kriminālkodeksā, bet pēc tam nostiprināts arī Krimināllikumā.

Latvijas 1933. gada Sodu likumam3 salikta sastāva noziedzīgu nodarījumu normas nebija raksturīgas. Ja bija nepieciešams kādu darbību vai bezdarbības aktu atzīt par krimināli sodāmu, tad Sodu likumā iekļāva attiecīgu noziedzīga nodarījuma sastāvu. Savukārt, ja kāda darbība vai bezdarbība bija radījusi kaitīgas sekas, par kurām jāatbild kriminālā kārtā, tad atbilstoši tām Sodu likumā parasti veidota atsevišķa norma.

Piemēram, Sodu likuma 399. pantā paredzēta atbildība, ja persona nav izpildījusi likuma vai saistoša noteikuma nosacījumus par paškustīgas mašīnas vai velosipēda lietošanu, ja par nodarīto nedraud bargāks sods. Atbilstoši Sodu likuma 437. pantam, ja nonāvēšana aiz neuzmanības bijusi sekas tam, ka vainīgais pārkāpis pienākumu būt sevišķi uzmanīgam, ko prasījis viņa stāvoklis, amats vai darbība, tad paredzēts jau bargāks sods.

Līdzīgs kriminālatbildības risinājums paredzēts arī Vācijas Federatīvās Republikas Kriminālkodeksā.4 Šā likuma 15.c paragrāfā noteikta kriminālatbildība par ceļu kustības drošības noteikumu pārkāpšanu (sekas nav šā panta dispozīcijā iekļautas). Ja šo noteikumu pārkāpšanas rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai miesas bojājums aiz neuzmanības, atbildība paredzēta 222. un 229. paragrāfā.

Salīdzinājumam – Krimināllikuma 260. pantā paredzēts salikta sastāva noziedzīgs nodarījums, kurā vienā noziedzīgā nodarījumā apvienotas gan darbība vai bezdarbība, ar kuru pārkāpti ceļu satiksmes vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi, gan kaitīgās sekas (dažāda smaguma miesas bojājumi vai nāves sekas).

Un te nu rodas vainas problēma salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos, jo īpaši, ja darbības vai bezdarbības rezultātā iestājušās smagas sekas, tas ir, cilvēka nāve vai smags miesas bojājums.

Darbība vai bezdarbība kā cilvēka apzināta un gribas vadīta rīcība vienmēr ir tīša. Šāds atzinums tagad nostiprināts KL 9. panta otrajā daļā: noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi (pieļaušana attiecas uz bezdarbību – uzliktā pienākuma neveikšanu). Cilvēka neapzināta darbība vai bezdarbība nav krimināli sodāma (nepieskaitāmības stāvoklī, bezsamaņā, nepārvaramas varas vai vardarbības spiesta u.tml.).

Kādu brīdi likās, ka jautājums par vainas formu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos ir atrisināts. Izrādās tomēr, ka policijā un prokuratūrā strādājošie netikšot skaidrībā, kad ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums ir rupjš un kad tāds nav.

2
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur.
10. Novembris 2014 / 12:07
0
ATBILDĒT
Par KL 260. pantu – tas, ka šajā pantā CSN vienmēr tiek pārkāpti tīši, ir autora no padomju laikiem saglabājusies dogma. KL 260. pants ir speciālais pants KL 123. pantam (nonāvēšana aiz neuzmanības) un 131.pantam (miesas bojājums aiz neuzmanības). KL 123. pantā un 131. pantā vaina ir neuzmanības formā, bet 260. pantā nez kāpēc autors kā dogmu pieņem, ka vaina iespējam tikai tīša nodoma formā, kaut gan CSN noteikumus var pārkāpt arī aiz neuzmanības, piemēram, nepamana aizlieguma zīmi. Visas problēmas atrisinātos, ja teorijas par saliktajām vainas formām KL atmestu un uzskatītu, ka vaina šajos nodarījumos ir nevis salikta, bet attiecībā pret iestājušām sekām – aiz neuzmanības.
Ainārs
5. Novembris 2014 / 09:16
0
ATBILDĒT
Likumu nezināšana arī ir nevērība un lielākoties vispār attaisnojama.
Māris Leja
5. Novembris 2014 / 08:30
1
ATBILDĒT
Pievēršoties tieši rakstā paustajam viedoklim, kas galvenokārt orientēts uz Krimināllikuma 260.panta analīzi, gribētu atzīmēt, ka nevar īsti piekrist viedoklim, ka šajā pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums vienmēr uzskatāms par tīšu.
Protams, nenoliedzami būs gadījumi, kad šī darbība (bezdarbība), t.i., ceļu satiksmes noteikuma pārkāpšana, ir apzināta, piemēram, ja kaitīgās sekas iestājušās tāpēc, ka transportlīdzeklis vadīts apreibinošu vielu ietekmē, apzināti pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, apzināti iebraukts krustojumā pie aizliedzošā signāla u.tml. Šajos gadījumos patiešām, kā analizēts rakstā, diskutabls ir jautājums, vai kopumā noziedzīgs nodarījums ir izdarīts tīši.
Tomēr praksē ir neskaitāmi gadījumi, kad kaitīgās sekas radītas situācijā, kad ceļu satiksmes noteikumi pārkāpti aiz neuzmanības. Šajos gadījumos, manuprāt, ir skaidrs, ka noziedzīgais nodarījums kopumā ne pie kādiem apstākļiem nevar tikt atzīts par tīši izdarītu, jo gan pret ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, gan pret sekām ir konstatējama neuzmanība. To pašu var teikt, par citiem saliktiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru viens no objektīvās puses elementiem ir speciālo noteikumu pārkāpums.
Šajā sakarā, manuprāt, nav īsti pareizs izejas punkts, balstoties uz kuru, tiek izdarīts secinājums, ka Krimināllikuma 260.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums kopumā vienmēr ir tīšs. Manuprāt, rakstā psihiskā attieksme pret darbību un bezdarbību tiek nepamatoti reducēta tikai uz personas darbību vai bezdarbību kā ārēji uztveramu uzvedības formu, neņemot vērā viņas psihisko attieksme pret pārkāpumu (darbības bīstamību konkrētā situācijā).
Māris Leja
5. Novembris 2014 / 08:29
1
ATBILDĒT
Jautājums par personas psihisko attieksmi nodoma vai neuzmanības formā pret noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses pazīmēm ir visai komplicēts. Tieši minētā iemesla dēļ ir valstis, piemēram, Vācija, kurās Krimināllikums nodoma un neuzmanības jēdzienus vispār sīkāk nepaskaidro. Šī jautājuma detalizācija ir atstāta tiesu prakses un zinātnes ziņā, tajā skaitā, kā norobežojami atšķirīgi nodoma un neuzmanības veidi. Praksē atkarībā no noziedzīga nodarījuma sastāva ir atzīts, ka attiecībā pret dažādām noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīmēm ir pieļaujama atšķirīga psihiskā attieksme. Piemēram, pret vienu no pazīmēm nepieciešams tiešs nodoms, pret citu pietiekošs arī netiešs nodoms.
Līdz ar to likumsakarīgi ir tas, ka pastāv tik ļoti pretrunīgi viedokļi šo pazīmju definēšanā, bet vēl jo vairāk – ja jārisina jautājums par personas psihisko attieksmi saliktos noziedzīga nodarījuma sastāvos, kādam jautājumam veltīts šis raksts.
Šajā sakarā es pirmkārt gribētu atzīmēt, ka vaina krimināllikumā ir nepamatoti identificēta ar personas subjektīvo attieksmi pret nodarījumu (arī raksta virsrakstā tiek lietots termins „vaina”). Šajā kontekstā par maldinošu atzīstams Krimināllikuma 8.pants, kas vainu identificē ar nodarījuma subjektīvo pusi – nodomu vai neuzmanību. Tāpēc pirmšķietami var izdarīt secinājumu, ka nodarījuma subjektīvā puse ir vainas vienīgais elements. Tomēr tas nav pareizi.
Pirmkārt, no nepieskaitāmības definīcijas (sk. Krimināllikuma 13.p.) izriet, ka nepieskaitāma ir arī tāda persona, kas apzinājusies savu darbību bīstamību (kaitīgumu), bet nav bijusi vienīgi spējīga vadīt to, resp., subjektīvā puse pret nodarījuma objektīvajām pazīmēm ir konstatējama. Tāpēc Latvijas juridiskajā literatūrā pamatoti atzīts, ka arī pieskaitāmība ir viens no vainas elementiem (Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski-praktiskais komentārs. 1.grāmata. Rīga:firma „AFS”, 2003, 63.lpp.).
Līdzīgs viedoklis valda arī Vācijā: vaina ir kriminālsoda piemērošanas priekšnoteikums. Konstatējot vainu, personai tiek pārmests, ka tā izšķīrusies par labu prettiesiskai rīcībai, lai gan tai bija iespējams rīkoties tiesiski (Vācijas Federālās Augstākās tiesas Senātu kopsapulces lieta: Beschluß vom 18. März 1952 (GSSt 2/51). Pieejama: http://www.servat.unibe.ch/dfr/bs002194.html. Vaina sastāv no vairākiem elementiem. Lai gan nodoms vai neuzmanība nosaka vainas veidu (Art der Schuld – vācu val.), tomēr vainu tie veido tikai kopsakarībā ar citām pazīmēm (begründen sie aber erst zusammen mit anderen Merkmalen – vācu val.). Līdz ar to iztrūkstot kaut vienam no šiem elementiem, nav vainas (Vācijas Federālās Augstākās tiesas lieta: Urteil vom 06.07.1956, 2 StR 87/55. Pieejama: rechtsportal.de/reģistrēta pieeja.
visi numura raksti
Jurista Vārds
Informācija
Augstākā tiesa noraida partijas “Saskaņa” pieteikumu par vēlēšanu pārkāpumiem Latgalē
Pagājušajā nedēļā, 28. un 29. oktobrī, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (AT ALD) izskatīja politiskās partijas ""Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija" (partija "Saskaņa") pieteikumu par Centrālās vēlēšanu ...
Sandis Petrovičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Detālplānojuma izstrādes nepieciešamība kā būvatļaujas atcelšanas pamats
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (Senāts)1 šā gada 4. jūlijā pieņēma spriedumu tā dēvētajā ciemata "Gadalaiki" lietā. Šajā lietā Senāts atstāja spēkā spriedumu, ar kuru tika atcelta ...
1 komentāri
Tiesību politika
Tieslietu sistēma ir jāattīra no negodprātīgajiem
Latvija ir izdarījusi savu izvēli, deleģējot varu jaunievēlētās Saeimas rokās. Šobrīd daļa no Saeimā ievēlētajām partijām ir apvienojušās koalīcijā un diskutē par ministru portfeļu sadali starp partijām, kā arī topošo ...
2 komentāri
Inga Melnace
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai var uzbūvēt Romu vienā dienā jeb Eiropas prokuratūras biroja izveide
Franču viduslaiku frāze "Rome ne fu[t] pas faite toute en un jour" nozīmē, ka Roma nav uzbūvēta vienā dienā. Cik tas simboliski, ka tieši tagad Itālija uzņēmusies prezidentvalsts lomu Eiropas Savienības Padomē un tieši Itālijas ...
Sannija Matule
Notikums
Neviens sertifikāts mediatoriem nav nejaušs
"Komisijas vārdā varu paust stingru pārliecību, ka katrs sertifikāts, kas šodien tiks izsniegts, ir kvalitātes zīme attiecīgā mediatora profesionalitātei un spējai augstvērtīgi darboties mediācijas jomā. Neviens no sertifikātiem nav ...
AUTORU KATALOGS
aābcčdeēfgģhijkķlļmnņoprsštuūvzž
MOBILĀ VERSIJA  /  PILNĀ VERSIJA
© Oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis