ŽURNĀLS Tiesību prakse

Nav tik vienkārši kā izskatās. Spriedumā ir norādīts, ka maksātnespējas process ir ZS īpašniekam, nevis ZS. Ja pieiet formāli, tad ZS īpašnieks ir fiziskā persona un visas tiesas atziņas ir pamatotas.
Vairāk raisa šaubas, ka bankas kredīts tika piešķirts ražošanas iekārtu iegādei, proti, kredīts no loģikas viedokļa tika piešķirts saimnieciskās darbības veikšanai, tāpēc to vajadzēja piešķirt ZS kā tiesību subjektam (formāli atbilstoši likumam - juridiskajai personai), nevis ZS īpašniekam (fiziskajai personai). Savukārt, ja kredītņēmējs ir ZS, tad vajadzēja uzsākt juridiskās personas maksātnespējas procesu, nevis fiziskās personas maksātnespējas procesu.
Papildus viela pārdomām. Arī par IK nav tik viennozīmīgi, jo fiziskā persona, kas ir reģistrējusies kā IK var slēgt divu veidu darījumus – komercdarbības veikšanai ar IK firmu un darījumus personīgajām vajadzībām. Piemēram, ja fiziskā persona ņem kredītu savas mājas celtniecībai, nevis saimnieciskās darbības veikšanai, tad tas nav IK darījums. Ja fiziskā persona nespēj šo kredītu atmaksāt, tad ir pamats uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu, nevis IK maksātnespējas procesu, jo konkrētajā gadījumā nav saistības ar viņa veikto komercdarbību.

Spriedums faktiski ir nederīgs un maldinošs, jo ar Maksātnespējas likuma 123.panta 2.daļas grozījumiem, kuri spēkā stāsies 2015.gada 31.martā, likumdevējs ir centies aizlāpīt esošo likuma robu, vai citiem vārdiem sakot, uzrakstīt to, kas saprātīgam tiesību normu piemērotājam tāpat būtu skaidrs, arī bez attiecīgu grozījumu veikšanas likumā! Grozījumu būtība ir noteikt arī to, ka fiziskajai personai, kas ir bijusi dibinātājs vai dalībnieks zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, tiesības uz fiziskās personas maksātnespējas procesu ir tikai pēc tam, kad izbeigts attiecīgās ZS juridiskās personas maksātnespējas process. Tas nozīmē, ka AT Civillietu departaments tomēr šajā lietā ir kļūdījies!
Protams, likumdevējs arī ir mazliet brāķi sataisījis, izgrozīja 123.panta 2.daļu, bet aizmirsa attiecīgu grozījumu veikt likuma 127.panta 3.daļā. Bet brāķa tāpat jau pietiek šajā likumā, līdz ar to viens defekts vairāk vai mazāk ir tīrais sīkums. Katrā ziņā no esošā grozījuma 123.panta 2.daļā jau ir izsecināms, ka ZS īpašniekam, līdzīgi kā individuālajam komersantam, fiziskās personas maksātnespējas procesu nevar piemērot pirms nav izbeigts attiecīgais juridiskās personas maksātnespējas process. Kaut arī minētais princips rakstītā formā ir minēts tikai Maksātnespējas likuma grozījumos, kas būs spēkā no 2015.gada 31.marta, tomēr tiesību principu nerakstītā forma neatņem tiem vispārsaistošo raksturu. Faktiski, likumdevējs tikai rakstveidā ietvēra to, ko saprātīgs tiesību normu piemērotājs varēja izsecināt arī bez attiecīgā likuma grozījuma, kā to parezi bija izdarījis administrators. Diemžēl liela daļa no juristiem joprojām ir izteikti tiesību pozitīvisti, kuriem tiesību normā nepieciešams uzrakstīt pilnīgi visu, un ja nav tiesību normas, tad radīt instrukciju vai vadlīnijas, tiesību piemērošanas mākai neatvēlot nekādu nozīmi. Vismaz padomju tiesību skola mums laikam liek tādiem būt…