ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

I. Ievads

Augstie sodi, kurus Konkurences padome (turpmāk – Padome) piemēro par aizliegtās vienošanās pārkāpumu un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ir padarījuši konkurences tiesības par vienu no bargākajām administratīvo tiesību nozarēm. Kā ir norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – Cilvēktiesību tiesa), sodi, kurus uzliek konkurenci uzraugošās iestādes, ir pielīdzināmi kriminālsodiem Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Cilvēktiesību konvencija) izpratnē.¹ Tādēļ ir jo īpaši būtiski izvērtēt, vai soda piemērošana atbilst cilvēktiesībās, administratīvajā procesā un krimināltiesībās vispāratzītajām tiesiskajām garantijām.

Apsveicams un ilgi gaidīts pavērsiens administratīvo tiesu kontrolē pār Padomes lēmumiem ir nesenais Administratīvās apgabaltiesas spriedums grozīt Padomes uzlikto naudas sodu Drogas lietā, lai ievērotu naudas soda atbilstību vienlīdzības un ne bis in idem principiem.² Tiesa atzina Padomes piemēroto sodu par prettiesisku, jo Padome soda piemērošanā nebija ņēmusi vērā soda apmēru, ko Padome par to pašu pārkāpumu ir uzlikusi citās iepriekš izskatītajās lietās. Šis spriedums ir veiksmīgs piemērs tam, kā tiesai ir jāpārbauda krimināla rakstura sodu piemērošana par konkurences tiesību pārkāpumiem, un līdzinās ES tiesu veiktajai kontrolei pār ES Komisijas (turpmāk – Komisija) lēmumiem konkurences lietās.

Minētais spriedums atklāj daudz plašāku problēmu loku saistībā ar naudas soda aprēķināšanu par Konkurences likuma pārkāpumiem. Latvijas normatīvie akti uzliek Padomei par pienākumu izmantot unikālu naudas soda aprēķināšanas metodi Konkurences likuma pārkāpumu lietās. Padomei ir pienākums naudas soda pamatbāzi aprēķināt no visa tirgus dalībnieka kopējā apgrozījuma. Šāda pieeja būtiski atšķiras no citām attīstītām konkurences tiesību jurisdikcijām, kurās soda pamatbāze tiek aprēķināta tikai no apgrozījuma, kas ir saistīts ar attiecīgo pārkāpumu, un rada nopietnas bažas par tās atbilstību samērīguma, vienlīdzības, tiesiskās noteiktības un varas dalīšanas principiem, kā arī ES tiesībām.

Rakstā tiks izklāstīta naudas soda aprēķināšanas metodika, kuru Padomei ir pienākums ievērot soda noteikšanā (II nodaļa). Raksta III nodaļā tiek salīdzināta Latvijas sodu piemērošanas prakse ar Komisijas un citu ES dalībvalstu un attīstītāko konkurences tiesību jurisdikciju praksi. Raksta IV nodaļā ir aplūkotas problēmas, kas saistītas ar Latvijas normatīvajos aktos noteikto naudas soda pamatbāzes aprēķināšanas metodiku un tās neatbilstību vispārējiem tiesību principiem.³

II. Naudas soda aprēķināšana Latvijas konkurences tiesībās

Atbilstoši Konkurences likumam, ja Padome konstatē aizliegto vienošanos vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tā ir tiesīga pieņemt lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.⁴ Pamatojoties uz Konkurences likumā ietverto deleģējumu,⁵ Ministru kabinets ir izdevis noteikumus, kas nosaka naudas soda noteikšanas kārtību un kritērijus un gadījumus, kuros Padome ir tiesīga naudas sodu koriģēt atkarībā no atbildību mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem⁶ (turpmāk – Naudas soda noteikumi).

Naudas soda noteikumi uzliek Padomei pienākumu aprēķināt naudas sodu vairākos soļos un par pamatu ņemt tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada visu neto apgrozījumu. Pirmajā solī tirgus dalībnieka kopējais apgrozījums ir jāreizina ar Naudas soda noteikumos fiksētajām procentu likmēm atkarībā no pārkāpuma smaguma: (i) līdz 0,03 procentiem par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā; (ii) līdz 0,5 procentiem par aizliegtu vertikālu vienošanos⁷ un horizontālās sadarbības vienošanos;⁸ (iii) no 0,5 līdz 1,5 procentiem par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu; un (iv) no 1,5 līdz 7 procentiem par horizontālu karteļu vienošanos un vienošanos, kura satur ierobežojumus preču importam vai eksportam.⁹

Nākamajā solī naudas sods tiek palielināts par līdz 0,5 procentiem no kopējā neto apgrozījuma, ja pārkāpums ilgst no viena līdz pieciem gadiem, vai par 0,5 līdz 1 procentam, ja pārkāpums ilgst vairāk par pieciem gadiem.¹⁰ Visbeidzot pēdējā solī Padome drīkst naudas sodu samazināt vai palielināt atkarībā no atbildību pastiprinošu vai mīkstinošu apstākļu pastāvēšanas. Atbildību pastiprinoši apstākļi pastāv, ja tirgus dalībnieks tā paša veida pārkāpumu ir izdarījis atkārtoti, piespiedis citus izdarīt pārkāpumu, kavējis izmeklēšanu un slēpis pārkāpumu vai ja nepieciešams palielināt sodu, lai pārsniegtu no pārkāpuma gūtos ienākumus.¹¹ Atbildību mīkstinoši apstākļi pastāv, ja tirgus dalībnieks pārtraucis pārkāpumu, brīvprātīgi novērsis pārkāpuma sekas pirms Padomes lēmuma pieņemšanas, pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju un pierādījumus par pārkāpumu, faktiski nav īstenojis nelikumīgo vienošanos vai ir atlīdzinājis no pārkāpuma radušos zaudējumus.¹² Padome var samazināt kopējo naudas soda apmēru, ja tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums tirgū, kurā noticis pārkāpums, ir mazāks par 10 procentiem no šā tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma.¹³ Visbeidzot iecietības programmas ietvaros horizontālās karteļa vienošanās lietā tirgus dalībnieks var tikt pilnībā atbrīvots no soda vai arī sods var tikt samazināts par 20% līdz 50%.¹⁴

III. Atšķirības no komisijas un citu attīstīto jurisdikciju konkurences tiesībām

Vairumā attīstīto valstu naudas sods par konkurences tiesību pārkāpumiem tiek aprēķināts no konkrētā ar pārkāpumu saistīto preču apgrozījuma, nevis no visa tirgus dalībnieka apgrozījuma. Konkrēto ar pārkāpumu saistīto apgrozījumu par pamatu naudas soda aprēķinam izmanto Komisija, visas lielākās ES dalībvalstis un pasaulē vadošās konkurences uzraudzības iestādes. To rekomendē arī Eiropas konkurences iestāžu asociācijas izdotās vadlīnijas.

1. Komisija

Komisija, kura ir vadošā ES konkurences tiesību uzraudzības iestāde un, iespējams, pasaulē bargākais konkurences uzraugs, soda aprēķinu balsta nevis uz tirgus dalībnieka kopējo apgrozījumu, bet gan tikai uz apgrozījumu, kas gūts no precēm, uz kurām attiecas pārkāpums. Saskaņā ar Komisijas vadlīnijām, "lai noteiktu piemērojamā naudas soda pamatsummu, Komisija izmantos pārdošanas vērtību no precēm un pakalpojumiem, ko tirgus dalībnieks ir realizējis tiešā vai netiešā saistībā ar pārkāpumu konkrētajā ģeogrāfiskajā rajonā Eiropas Ekonomiskās zonas teritorijā".¹⁵ Šādā veidā Komisija sodu sasaista ar pārkāpuma, nevis ar uzņēmuma kopējā apgrozījuma lielumu, pilnībā ievērojot Padomes regulas Nr. 1/2003 23. panta trešajā daļā ietverto pienākumu soda noteikšanā "ņemt vērā gan pārkāpuma smagumu, gan ilgumu".¹⁶

2. Lielākās ES dalībvalstis un attīstītākās konkurences uzraudzības jurisdikcijas

Septiņās lielākajās ES dalībvalstīs¹⁷ – Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Spānijā, Nīderlandē un Zviedrijā – soda pamatbāzes aprēķināšana par konkurences tiesību pārkāpumiem tiek sākta no apgrozījuma, ko veido preces vai pakalpojumi, uz kuriem attiecas pārkāpums. Kā ir redzams 1. tabulā, šādu pamatsoda aprēķinu izmanto arī ASV, Japānas, Austrālijas, Brazīlijas un Dienvidkorejas konkurences iestādes, kuras līdzās Komisijai un Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Spānijas uzraugiem tiek uzskatītas par pasaulē vadošajām konkurences iestādēm.¹⁸

1. tabula. Naudas soda pamatbāzes aprēķināšana lielākajās ES dalībvalstīs un attīstītākajās konkurences uzraudzības jurisdikcijās