2014. gada nogales svētku maratons ir noslēdzies. Un līdz ar 1. janvāri nostājamies uz jaunas svētku svinēšanas starta līnijas.
Jāņi, Ziemassvētki un Jaunais gads varētu būt visplašāk svinētie svētki Latvijā. Šiem svētkiem ir gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes. Kopīgs ir tas, ka tajos tiek ēsts un dzerts, kā arī izmantota uguns – šaujot raķetes vai lecot pāri ugunskuriem. Ēšanas, dzeršanas un uguns rituālu daudzums ir tāds, ka mediķi, policija un ugunsdzēsēji jau laikus brīdina par pārēšanās, pārdzeršanās un uguns apdegumu negatīvajām sekām un aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, vienlaikus piedraudot ar tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu patruļām. Atšķirīgais ir tas, ka Jāņos cilvēki izmanto unikālo iespēju skriet kailiem pilsētas un lauku ielās, pļavās un parkos. Svētkos var darīt vairāk nekā ikdienā. Mūzikas grupa "Prāta vētra" trāpīgi dzied: "Tā nogurt var tikai no svētkiem."
2014. gada nogalē tiesas ir pieņēmušas interesantus nolēmumus par pārēšanās un pārdzeršanās sekām, kā arī sekām, ja persona publiskā vietā vēlas staigāt kaila.
Eiropas Savienības Tiesa 2014. gada 18. decembrī lietā Nr. C-354/13 atzina, ka aptaukošanās var būt "invaliditāte" Direktīvas par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības jomā izpratnē. Lai gan neviens Eiropas Savienības tiesību vispārējais princips konkrēti neaizliedz diskrimināciju aptaukošanās dēļ, šī pēdējā ietilpst jēdzienā "invaliditāte", ja tā noteiktos apstākļos apgrūtina attiecīgās personas pilnvērtīgu un efektīvu dalību profesionālajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem darba ņēmējiem.
Lielbritānijas Karaliskā tiesa (Royal Courts of Justice) šā gada 8. oktobrī skatīja lietu A NHS Foundation Trust v Ms X, kurā tiesai nācās atbildēt, vai anoreksijas un alkoholisma piespiedu ārstēšana ir vai nav pretrunā personas pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Mēneša laikā persona ir tikusi divas reizes nogādāta slimnīcā. Ārsti atzinuši, ka veselības stāvoklis apdraud personas dzīvību. Neskatoties uz ārsta ieteikumiem, persona neapjauš briesmas un atsakās no ēšanas, jo tai ir bailes no svara pieauguma. Šai lietā tiesa atzina, ka personai trūkst rīcībspējas pieņemt lēmumu par ēšanu. Attiecībā uz alkoholu tiesa lēma atšķirīgi, jo alkohola problēma izriet no neēšanas.
Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gada 28. oktobrī lietā Gough v. The United Kingdom vērtēja, vai personas arestēšana, notiesāšana un ieslodzīšana par sabiedriskā miera traucēšanu, staigājot kailam publiskā vietā, atbilst tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un vārda brīvību. Tiesa atzina, ka vārda brīvība aizstāv personas tiesības paust idejas ar apģērbu un uzvedību, turklāt vārda brīvība neaptver tikai patīkamas idejas, bet arī tādas, kas var šokēt un apvainot. Tiesa arī atzina, ka cilvēka ķermeņa kailums publiskā vidē ir būtiska tēma sabiedrībai un personai ir tiesības iniciēt diskusiju, vienlaikus šī tēma raisa morālus un sabiedriskās kārtības apsvērumus. Eiropas Cilvēktiesību tiesa neatzina, ka šajā situācijā personas tiesības ir pārkāptas. Svarīgi, ka nepastāv vispārīgs aizliegums publiskā vietā atrasties kailam. Konkrētajā gadījumā personas uzvedība bija tāda, kas attaisno viņa arestēšanu, notiesāšanu un ieslodzīšanu.
Iepriekš minētie tiesas nolēmumi noteikti ir tā vērti, lai to pareizību rūpīgi izanalizētu saistībā ar cilvēka cieņas aizsardzību.
Tāpēc – lai 2015. gads visiem ir aktīvs un izdodas veikt daudz fizisku un intelektuālu vingrinājumu, t.sk., lasot "Jurista Vārdu" un arī pašiem rakstot publikācijas mūsu žurnālam!