ŽURNĀLS Redaktora sleja

13. Janvāris 2015 /Nr.02 (854)

Būt brīvam un smieties
19 komentāri

7. janvārī teroristi, acīmredzot zinādami, ka trešdienās notiek iknedēļas sapulce, iebruka satīriskā žurnāla Charlie Hebdo telpās Parīzē un, piesaukdami Allāhu, "pēc saraksta" nošāva galveno redaktoru un vēl trīs ievērojamus karikatūristus, kā arī citus redakcijas darbiniekus un divus policistus, kopumā – 12 cilvēkus, vēl 11 tika ievainoti.

Iespējams, šis uzbrukums varētu būt atriebība par to, ka Charlie Hebdo jaunākais numurs bija veltīts rakstnieka Mišela Velbeka (Michel Houellebecq) tikko kā iznākušajam romānam (latviski jau tulkotas "Elementārdaļiņas", "Karte un teritorija" u.c. viņa grāmatas), kurā galvenais varonis noraugās, kā 2022. gadā Francijas prezidenta amatā, sacenšoties ar Francijas Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu (Marine Le Pen), nonāk (izdomāts tēls) Mohameds Benabess (Mohammed Ben Abbes) no Musulmaņu brālības un uzsāk visas Eiropas Savienības islamizāciju. Tomēr ticamāk, ka teroristu nodomi brieduši jau ilgāku laiku: kā varam redzēt internetā, žurnāls gadiem nekautrīgi kariķējis islāmu (starp citu, tāpat arī jūdaismu un kristietību – skat. pāvestu Francisku Rio karnevāla kostīmā), par visa spektra Francijas un ārvalstu politiķiem nemaz nerunājot...

Tas bija barbarisks uzbrukums vārda brīvībai, kas ir mūsu republikas gars, – dažas stundas pēc slaktiņa paziņoja Francijas prezidents.

Tās pašas dienas vakarā ASV laikraksta The New York Times redakcija savā slejā norādīja: ja kāds uzskata, ka šī aukstasinīgā slepkavība ir likumsakarīga maksa par to, ka žurnāls pārāk daudzas reizes izraisīja islāmistu dusmas, tad tas ir absurds, jo nav pieļaujams, ka teroristi diktē demokrātijas standartus.

Bet indiešu rakstnieks Salmans Rušdi, kuram pēc "Sātanisko vārsmu" publicēšanas Irānas augstākais garīdznieks (vienlaikus arī tiesnesis) Homeinī aizmuguriski piesprieda nāves sodu, izplatīja paziņojumu: "Kad viduslaiku iracionalitātes forma – reliģija – apvienojas ar moderniem ieročiem, tā kļūst par reālu mūsu brīvības apdraudējumu. [..] Tāpat kā mēs visi, arī es esmu kopā ar Charlie Hebdo, lai aizstāvētu satīras mākslu, kas vienmēr ir bijusi brīvības spēks un vērsusies pret tirāniju, nekrietnību un stulbumu. Frāze "cieņa pret reliģiju" ir ieguvusi nozīmi – "bailes no reliģijas". Tomēr pret reliģijām, tāpat kā pret visām citam idejām, ir jāvērš kritika, satīra un, jā, arī mūsu bezbailīgā necieņa."

Vairāki preses izdevumi gan Francijā, gan citās valstīs nākamajā dienā pēc terorakta pārpublicēja žurnāla Charlie Hebdo "provokatīvās" ilustrācijas, demonstrējot solidaritāti ar bojāgājušajiem kolēģiem. Sociālos tīklus pārpludināja nesaudzīgas pret teroristiem un islāma fundamentālistiem vērstas karikatūras. Bet Parīzē, Berlīnē un citās pasaules pilsētās cilvēki dienām ilgi pulcējās uz demonstrācijām ar vienotu saukli Je suis Charlie (Es esmu Šarlī), simboliski rokās turot karikatūristu darbarīku – zīmuli. Tika arī paziņots, ka ar citu Francijas mediju darbinieku atbalstu (jo bojā gājusi liela daļa no Charlie Hebdo veidotājiem) žurnāls turpinās iznākt, redakcijai uz laiku apmetoties laikraksta Libération telpās. Turklāt Charlie Hebdo nākamais metiens būs miljons ierasto 60 tūkstošu eksemplāru vietā.

Sekoja arī citas reakcijas. Mediji ziņoja par islāma teroristu atbalstītāju gavilēm internetā. Francijā notika vairāki huligāniski uzbrukumi mošejām. Labējā ekstrēmiste Marina Lepēna, kas arī realitātē cer kļūt par nākamo šīs valsts prezidenti, aicināja uz referendumu par nāves soda atjaunošanu Francijā un paziņoja, ka jāsāk karš pret islāmistiem. Savukārt Vācijā pēdējā laikā visai plašu atbalstu guvusī pretislamizācijas kustība Pegida sociālajos tīklos uzsvēra, ka Parīzē notikušais ir apstiprinājis bažas par Eiropas imigrācijas politikas negatīvajām sekām. Sajūtot sabiedrības satraukumu, Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka valsts aizsargās jebkuras reliģijas piekritēju – kristiešu, jūdaistu, musulmaņu u.c., kā arī neticīgo sabiedrības locekļu uzskatu brīvību. Arī Francijas iekšlietu ministrs nekavējās nosodīt jebkādus uzbrukumus musulmaņiem un brīdināja, ka visi noziegumi tiks sodīti.

Svētdien Francijā tika rīkots lielāko Francijas politisko spēku (nepieaicinot vienīgi Lepēnas partiju), arodbiedrību un sabiedrisko organizāciju kopīgs miera maršs nolūkā "aizstāvēt republikas pamatvērtības". Vai tas izdosies?

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Būt brīvam un smieties. Jurista Vārds, 13.01.2015., Nr. 02 (854), 2.lpp.
komentāri (19)
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
19. Janvāris 2015 / 20:14
0
ATBILDĒT
Roterdamas Erasms
Dante Aligjēri
Džovanni Bokačo
Džonatans Svifts
Fransuā Rablē
Džefrijs Čosers
arī
domāja, ka drīkst pasmieties par "svētām lietām".
Un kur viņi visi ir tagad?!
Drama Queen > Seskis
3. Februāris 2015 / 13:35
0
ATBILDĒT
Turpat, kur mēs visi neizbēgami nonāksim, - aiz Stiksas!
Drama queen
19. Janvāris 2015 / 09:01
3
ATBILDĒT
Kad kāds mēģina attaisnot teroristu "morālās tiesības" apkarot sev nevēlamus viedokļus, atliek atcerēties padomju režīmu, kur par kolhoza govs nolamāšanu slaucēja varēja aizbraukt pie baltajiem lāčiem. Kā atdodot velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems visu roku, tā, sākot spraust visādas "morālās" robežas vārda brīvībai, jebkura sabiedrība ļoti ātri nonāks pie pašcenzūras, cenzūras un valdošā viedokļa propagandas.
Spēcīgs arguments par labu Charlie Hebdo taisnībai ir arī Čečenijas bendes Kadirova pieteiktais masu "brīvprātīgais" maršs pret Muhameda "zaimotājiem".
Reliģija kļūst par varas ieroci tirānu rokās, kā tas, starp citu, bijis jau ir ne reizi vien. Krievija ir spilgts piemērs - gan pirms boļševisma perioda, gan Putina laikā. Un tādā veidā tiek samaitāta un apdraudēta pati reliģija (ko pierādīja boļševiku asinsdarbi pret baznīcu, jo viņi to asociēja ar cara režīmu).
Tādējādi loģisks secinājums ir - reliģiju tāpat kā jebko citu var un vajag pakļaut atklātai kritikai un diskusijai, un tas nāks par labu pašām reliģiskajām organizācijām. Arī visa sabiedrība no tā tikai iegūs. Savukārt fanātiķiem ir izvēles iespēja - šo kritiku nelasīt un tajā nepiedalīties. Āmen!
:) > Drama queen
19. Janvāris 2015 / 14:17
0
ATBILDĒT
Pašcenzūra varbūt nemaz nav tik slikta lieta, ja tiek izmantota, lai vēlreiz caur paša filtru izlaistu un secinātu, vai mana "vārda brīvība" neiazskar citus šīs sabiedrības indivīdus personīgi, un vai manis teiktais vārds dos lielāku labumu vai kaitējumu sabiedrības funkcionēšanai :)
mazgudrais
19. Janvāris 2015 / 08:53
6
ATBILDĒT
manuprāt ņirgāties par ticību ir tas pats, kas ņirgāties par trako nama iemītniekiem
Jurčiks > mazgudrais
19. Janvāris 2015 / 09:08
0
ATBILDĒT
Nu labi, tagad esi paņirgājies i par trakajiem, i par ticīgajiem vienlaikus. Palika labāk?
Par tēmu runājot - kāpēc ņirgāšanās par ticīgajiem tiek uzskatīta par normālu lietu, bet, piemēram, par homoseksuālistiem - par politnekorektu un nosodāmu?
Kā tu justos, ja kāds ņirgātos par tavu māti, teiksim tāpēc, ka viņa ir veca un nevar paiet?
Un nevajag, lūdzu, man fleitēt, ka tās ir dažādas lietas. Cieņa pret cilvēkiem ir viena lieta. Vienmēr. Un visur.
mazgudrais > Jurčiks
19. Janvāris 2015 / 15:19
3
ATBILDĒT
ko tu man piekasies, atslābsti, es kā reiz par to, ka ņirgājamies vai nu par visiem (tai skaitā orientētajiem un izredzētajiem), vai nu arī liekam mierā visus (tai skaitā jebkādas ticības ticīgos).
Baraks Osama > Jurčiks
19. Janvāris 2015 / 11:01
4
ATBILDĒT
Es tomēr uzskatu (un ceru, ka daudzi man pievienosies), ka cilvēku un ideju/konceptu izsmiešana ir divas dažādas lietas. Demokrātiskā sabiedrībā nedrīkstētu būt idejas, koncepti un sociāli institūti, ko liegts kritizēt, izsmiet un satirizēt. Kādēļ, piemēram, reliģiskas idejas, dogmas un dievības būtu jāaizliedz kritizēt un izsmiet? Kādēļ to pašu tad neattiecināt arī uz politiskām idejām vai citiem pasaules uzskatiem? Ja politiskās partijas piekritējs uzbruktu kādam, kas uzzīmējis partijas līdera karikatūru, vai Harija Potera fani sāktu draudet cilvēkiem, kas kaut kur pateicis, ka Dumidors ir vecs un stulbs āzis, visi teiktu, ka šāda vardarbība ir nenormāla un to nosodītu. Taču, kad runa ir par reliģiju, visi kaut kā bez īpašiem iebildumiem pieņem, ka tas, ka ticīgie sevi tik dziļi identificē ar attiecīgajām idejām un reliģijas aizskaršanu uztver kā sevis pašu aizskaršanu, ir normāla parādība un ar to visiem jārēķinās. Cilvēku un abstraktu ideju nošķiršana, manuprāt, ir viena no demokrātijas un kritiskās domāšanas pamatpazīmēm.
Jurčiks > Baraks Osama
19. Janvāris 2015 / 13:12
0
ATBILDĒT
Un vēl - kritizēšana un izņirgšana ir divas dažādas lietas
Jurčiks > Baraks Osama
19. Janvāris 2015 / 12:42
0
ATBILDĒT
OK, ņirgāsimies par konceptiem - par homoseksualitāti, par vecumu, par viedokļiem, bet tikai ne par cilvēkiem. Kā skan?

Problēma ir tā, ka katrs cilvēks ir asociējams ar kādu no konceptiem, un apņirdot konceptu, tu apņirdz arī cilvēkus, kurus šis koncepts vieno. Nodalīšana NAV IESPĒJAMA
Baraks Osama > Jurčiks
19. Janvāris 2015 / 14:09
4
ATBILDĒT
Īsti nevaru iedomāties, kā var izsmiet vecumu kā abstraktu konceptu, neattiecinot to uz pašiem cilvēkiem (varbūt var smieties par novecošanas procesu?), bet, ja tev ir izdevies ko tādu izdomāt - more power to you. Esmu pārliecināts, ka būtu jāļauj smieties un kariķēt jebko, kas pēc būtības var būt karikatūras, feļetona vai cita viedokļa paušanas mehānisma objekts - islāmu, kristietību, ateismu, Muhamedu, Jēzu, Pērkontēvu, Brīvības pieminekli, Dainu skapi, demokrātiju, monarhiju, republikānismu, prezidentālu valsts iekārtu, parlamentāru valsts iekārtu, diktatūru, fašismu, nacismu, komunismu, Musolīni, Hitleru, Staļinu, Putinu, Ulmani, slepkavību, laupīšanu, genocīdu, holokaustu, deportācijas un tā tālāk un tā joprojām. Ja mazai vai lielai sabiedrības daļai šādi joki liekas bezgaumīgi vai rupji, lai pauž savu attieksmi pret to autoriem likuma un kārtības ietvaros. Man nav pieņemama doma, ka "mīļā miera labad" pret cilvēku reliģisko pārliecību jābūt citādai attieksmei nekā pret politisko vai filozofisko. Nevar pieļaut, ka vārda brīvības robežas nosaka nevis likums, bet bailes no atriebības vai agresijas. Ja Harija Potera fanam mīļotā varoņa kariķēšana ir kā sarkana lupata vai futbola fani sāncenšu krekla valkāšanu uztver kā uzaicinājumu uz kautiņu, tā ir viņu, nevis attiecīgā viedokļa paudēju problēma, jo Rietumu tiesību lokā 21.gadsimtā šāda reakcija tiek uzskatīta par nesamērīgu un neadekvātu.
mazgudrais > Baraks Osama
19. Janvāris 2015 / 15:27
0
ATBILDĒT
'"lai pauž savu attieksmi pret to autoriem likuma un kārtības ietvaros" - kā tad, paņirgsi par mildu (brits, redz, paņirdza) vai ko tādu, kas divās krāsās, dabūsi pantu par huļigānismu vai ko nopietnāku, paņirgsi par muļķīgu domu, ka varavīksne nav slimība, atkal pants, paņirgsi par miljoniem dīvainīšu, kuri pret debespusi klanās rāpus nometušies, viss būs ok, tas, edz, vārda brīvības robežās
Jurčiks > Baraks Osama
19. Janvāris 2015 / 14:33
0
ATBILDĒT
Kā izņirgt vecumu kā konceptu, lai ar to aizskartu cilvēkus? Manuprāt ļoti vienkārši. Piemēram, pasakot, ka vecums ir stāvoklis, kuru raksturo senilisms un demence, nesaturēšana un pilnīga dzīves bezjēdzība... Šādu aizvainojošu attieksmi var noformulēt un paust attiecībā uz dajebkuru konceptu.

Kā tu domā - pasakot šādu tekstu, cik % veco cilvēku jutīsies personiski aizvainoti, dzirdot šādu tekstu?

P.S. Tas ir tikai piemērs, nevis mans viedoklis.
hjulla
17. Janvāris 2015 / 14:07
0
ATBILDĒT
Visi, kuri saprot, kapec ir svariga varda briviba un Charlie Hebdo - sheit jaunakais Charlie numurs pdf formata https://drive.google.com/file/d/0B89dJwCNqb62UndrMEN6TjZSdTg/view?pli=1
:)
16. Janvāris 2015 / 15:37
1
ATBILDĒT
"Nedari otram to, ko negribi, lai nodara Tev. " Man liekas, tas varētu norādīt uz iekšēju nepieciešamību just vārda brīvības robežas. Bet, tā kā mēs vairs neskojam nekādām vērtībām, tad arī dzīvojam nevadāmā pasaulē :)
Jurčiks
14. Janvāris 2015 / 14:40
4
ATBILDĒT
Viens jautājums: cui prodest?
Jurčiks > Jurčiks
14. Janvāris 2015 / 14:41
4
ATBILDĒT
P.S. Visi mūk no šā jautājuma kā velns no krusta...
Jurčiks > Jurčiks
15. Janvāris 2015 / 08:39
2
ATBILDĒT
Un to apliecina pašā jautājuma anonīma mīnusošana :)))t
Seskis
13. Janvāris 2015 / 09:47
3
ATBILDĒT
Seskis laukos vēro televīziju, ko bagātīgi piedāvā Austrumzemes Krievijas plašsaziņu kanālu operatori. Tad, lūk, par uzbrukumu laikraksta redakcijai tika vēstīts, ka tā ir taisnīga un samērīga atriebība par kauju pie Puatjē, kad m.ē. 732.gadā Francijas "bandformējumi" Šarla Martela vadībā uzbruka Abu - Rahmana mierīgajiem musulmaņu pārceļotājiem, kuri centās nometināties Francijas dienvidos. Francijas salašņas iebruka darbaļaužu nometnē, laupīja, izvaroja, pēc tam atlikušos dzīvos arābus padzina no Francijas, tādējādi izraisot starptautiskās sabiedrības sašutumu. Papildus tika vēstīts, ka Krievija tajā laikā bija iegrimusi iekšpolitisku jautājumu risināšanā, un nevarēja sniegt palīdzīgu roku arābu klejotājproletariātam, kuram, starp citu, esot bijusi augsta politiskās izglītības pakāpe.
visi numura raksti
Līga Mazure
Skaidrojumi. Viedokļi
Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta par fakta fiksēšanu atzīšana par spēkā neesošu
Kādā netiešā tiesvedībā izkristalizējās neskaidra situācija attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja fakta fiksēšanu ārpus izpildu lietām, proti, radās jautājums, vai zvērināta tiesu izpildītāja fiksētais fakts un akts par ...
4 komentāri
Juris Jansons
Informācija
Tiesībsarga ziņojums par cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju
Gatis Litvins
Informācija
Satversmes tiesa: OCTA atlīdzības apmēri ir nesamērīgi mazi
2014. gada 29. decembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2014-06-03 "Par Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai ...
2 komentāri
Irēna Kucina
Atskatā un darbībā
Tiesu sistēmas izmaiņas 2014. un 2015. gadā
Ir aizvadīts gads, kas tiesu sistēmai ir bijis īpaši piesātināts ar dažādiem notikumiem. Šajā materiālā Tieslietu ministrijas tiesu sektors sniedz pārskatu par paveikto tiesu sistēmā 2014. gadā un arī ieskatu par sagaidāmo tiesu ...
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Uldis Krastiņš: izvērsti par noziedzīga nodarījuma sastāvu un nodarījuma kvalifikāciju
Aizvadītā gada nogalē Tiesu namu aģentūras apgādā klajā nākusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesora Dr.habil.iur. Ulda Krastiņa jaunākā grāmata krimināltiesībās "Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma ...
AUTORU KATALOGS