Latvija arvien tiek salīdzināta ar Igauniju. Piemēram, pagājušajā nedēļā 27. janvāra LTV raidījumā "Viens pret vienu" Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei nācās publiski skaidrot, kāpēc Igaunijā jau ilgu laiku ir jauni cietumi un ieslodzījuma vietu sistēma kopumā ir labāka. Savukārt ar Lietuvu Latvija tiek salīdzināta mazāk. Lai gan ir vērts kartē palūkoties gan uz augšu, gan uz leju, lai redzētu kopainu.
No visām trīs Baltijas valstīm Igaunija tomēr ir vispamanāmākā. Atsaukšanās uz Igaunijas pieredzi Latvijā cilvēkos rada dažādas emocijas – no intereses un prieka līdz dusmām un pārmetumiem par snobismu. Es piederu pie pirmās grupas. Igaunijas un Lietuvas pieredze ir analizējama nevis tāpēc, lai bērtu sāli uz mūsu brūcēm vai celtu pašapziņu. Latvijai līdzīgo valstu analīze ļauj skaidrāk ieraudzīt mūsu pašu kļūdas vai sasniegumus un nepieciešamības gadījumā pilnveidot savu rīcību.
Igaunijas pieredzē ļoti bieži ir kaut kas acīmredzami racionāls un simpātisks, kas pievērš uzmanību un liek analizēt plašāk. Juristiem būtu vērts izskaidrot šo parādību jurisprudences jomā.
Ar Igaunijas tiesisko regulējumu iespējams viegli iepazīties kopš šā gada janvāra, kad šīs valsts likumu tulkojumi angļu valodā un daži arī krievu valodā ir pieejami valsts oficiālā izdevēja mājaslapā www.riigiteataja.ee/en/. No savas pieredzes varu teikt, ka tie Igaunijas likumi, kurus esmu lasījis, ir pārskatāmi un skaidri. Tie priecē, jo tajos ir arī risinājumi problēmām, par ko Latvijā gadiem "lauza galvas".
Varētu izteikt tēzi, ka Igaunijā likumdošana ir kvalitatīva. Pēc neatkarības atjaunošanas Igaunijā tika pieņemti jauni un mūsdienīgi tā sauktie lielie likumi. Notiek pierādījumos balstīta lēmuma pieņemšana. Nav vērojami likumu grozījumu plūdi. Likumu sistēma ir veidota plānveidīgi un loģiski, kā arī balstoties uz noteikta veida vērtībām. Latvijā var patikt vai nepatikt nesen pieņemtais Igaunijas Partnerattiecību likums, tomēr tas bija loģisks Igaunijas likumdevēja solis, kas atbilst Igaunijas parlamenta līdzšinējās tiesību politikas vērtībām un praksei.
Igaunijas likumdošanas veiksmes stāsta pamatā nav milzu nauda, bet gan vēlme radīt noteiktu tiesisko kārtību, nevis haotisku brīvību. Pasaules valstu attīstības vēsture parāda, ka ekonomika attīstās, ja ir spēcīga likuma vara (Fukuyama F. Good Government, Bad Government. The American Interest. Policy, Politics&Culture. Vol. X, No. 2, November/December 2014, p. 11.). Tāpēc ne tikai informācijas tehnoloģiju, bet arī citās jomās radītas skaidras sistēmas, kas balstās iepriekš definētās vērtībās. Izmantojot medicīnas terminoloģiju, varētu teikt, ka Igaunijas veiksmes stāsta atslēga ir nevis augoņu ārstēšana ar plākstera uzlīmēšanu, bet asins attīrīšana no infekcijas. Tas ir grūtāk un nereti arī finansiāli dārgi, bet ilgtermiņā izdevīgāk. Šāda sistēmiska pieeja ne tikai izārstē "augoņus", bet neļauj rasties jauniem un rada labvēlīgus apstākļus imunitātes nostiprināšanai kopumā.
Latvijā likumdošanā novērojama pilnīgi pretēja tendence. Piemēram, tiesnesis nepareizi piemēroja prasības nodrošināšanu civilprocesā attiecībā uz mediju. Risinājums bija plāksteris konkrētai problēmai, likumā skaidrojot samērīguma principa piemērošanu šajās lietās. Vai tas nodrošina, ka cita veida lietās nebūs līdzīgu problēmu?
Sistēmiskas pieejas priekšrocības un vērtību nozīmi uzskatāmi parāda Igaunijas ceļu kvalitāte. Ja Latvijā braucam ar "zelta" trolejbusiem pa "kartupeļa vagām", tad Igaunijā brauc pa ļoti gludu asfaltu ar vidējas klases trolejbusu.
Ja ir stabili pamati, tad arī pašu ēku iespējams uzbūvēt drošu. Plānotai veiksmei ir domino efekts. Veiksme vairojas.
Protams, iespējams, ka es savos novērojumos par Igaunijas tiesiskā regulējuma kvalitāti kļūdos, un es neizslēdzu, ka tajā ir arī savi trūkumi. Tāpēc "Jurista Vārds" aicina juristus – it īpaši tos, kam ir cieša sadarbība ar kaimiņvalstīm, un tādu ir daudz! – dalīties pieredzē un atbildēt uz jautājumu, vai un kāpēc Latvijas likumdošanas kvalitāte atšķiras no Igaunijas un Lietuvas.
