ŽURNĀLS Akadēmiskā dzīve

5. Maijs 2015 /Nr.18 (870)

LU Juridiskajai fakultātei vēlēs jaunu dekānu
15 komentāri
Foto: Boriss Koļesņikovs

Rīt, 6. maijā, ir paredzētas Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes jaunā dekāna vēlēšanas, kurām, atsaucoties izsludinātajam konkursam, ir pieteikusies viena amata pretendente – asoc.prof. Dr.iur. Anita Rodiņa. Šim nolūkam viņa ir sagatavojusi izvērstu redzējumu par Juridiskās fakultātes līdzšinējās darbības novērtējumu, kā arī attīstības plānu un vadības programmu 2015.–2019. gadam.

Tā kā 1. jūlijā beidzas līdzšinējās LU Juridiskās fakultātes dekānes Kristīnes Stradas-Rozenbergas pilnvaru termiņš, februārī tika izsludināts konkurss uz šo amatu. Pašreizējā dekāne vienreiz jau tikusi pārvēlēta un vēlreiz pretendēt uz šo godu vairs nevar, jo atbilstoši Nolikumam par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem LU fakultātes dekānu konkursa kārtībā uz četriem gadiem ievēlē fakultātes dome un vienu personu dekāna amatā var ievēlēt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Februāra nogalē izsludinātajam konkursam uz LU Juridiskās fakultātes vakanci ir pieteicies tikai viens interesents – pašreizējā fakultātes prodekāne fakultātes attīstības un starptautiskās sadarbības jautājumos, asoc. prof. Anita Rodiņa.

Viņa ir dzimusi 1974. gadā, 1999. gadā absolvējusi LU Juridiskās fakultātes maģistra studiju programmu, bet 2007. gadā ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās un pērn kļuvusi par asociēto profesori. A. Rodiņa ar LU un Juridisko fakultāti dažādos statusos ir saistīta jau daudzus gadus, jo atkārtoti ir šīs fakultātes prodekāne un laikā no 2009.

komentāri (15)
15 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
7. Maijs 2015 / 11:22
0
ATBILDĒT
Ja iedziļinās vārda "Dekāns" etimoloģijā, tad burtiski gramatiski pārņemtā no latīņu valodas vārda nojēga ir "desmitnieks" - desmit cilvēku vadītājs, atbalsts un soģis.
Romiešu armijā dekāns vadīja desmit kontubernālijus - armijas mazākās vienības - kontubernija, karavīrus.
Savukārt, Romiešu civiltiesībās ar jēdzienu "kontubernāts" apzīmēja faktisko kopdzīvi starp vergiem, kurai nebija tiesisku seku, bet tikai faktiskas - mazi, ņipri runājošie instrumenti.
Ja godīgi, Rodiņas kundze Seska apziņā nesaistās ar dekānu klasiskajā izpratnē un kontubernālijiem nevienā to vēsturiskajā aspektā, tomēr minētais nenozīmē, ka Rodiņas kundze nevarētu ar krietnas saimnieces rūpību un gādību kūrēt Mātes - Barotājas garīgi izglītojošās substances tiesisko vibrāciju unisonu.
bumbum
6. Maijs 2015 / 16:08
2
ATBILDĒT
Kā A.Rodiņas studente varu teikt tikai to labāko! Atrasta laba kandidāte šim amatam.
sm. > bumbum
7. Maijs 2015 / 18:08
0
ATBILDĒT
Vēl arī par virsdrēbju nenešanu auditorijā.
Bijušais students > bumbum
6. Maijs 2015 / 16:16
3
ATBILDĒT
Zinu ka daudzi slavē viņu kā pasniedzēju, bet īsti nesaprotu par ko. Man viņa atmiņā nav palikusi ne ar ko labu, ne sliktu. Vienīgā no pasniedzējiem, kuru atceros studentiem uzreiz aizrādam, lai vīņas jaunizdoto grāmatu nekopējot jo tas būšot autortiesību pārkāpums. Tas arī viss, ko no viņas studijām atceros.
nu jā > Bijušais students
6. Maijs 2015 / 16:42
3
ATBILDĒT
Viņa to vienmēr teica pirmajā lekcijā. To zinu, jo es pazīstu daudz cilvēku LU. Laikam arī tikai to pirmo apmeklēji?
Bijušais students > nu jā
6. Maijs 2015 / 16:59
0
ATBILDĒT
Nebūt nē. Bet sit kaut nost, neko citu, kas viņu izceltu citu pasniedzēju vidū, neatceros - ne vērtēšanas paradumus, neko. protams, kas rakstīja pie viņas studiju vai bakalaura darbus, tiem varbūt ir cita plašāka pieredze. Tajā pašā laikā atceros citus pasniedzējus, kas man mācīja 1.kursā.
EIRO
6. Maijs 2015 / 14:11
2
ATBILDĒT
Kamēr darbs LU būs "ieskrietuve" cita darba vai brīvajā laikā, nevis pamatdarbs kā pētniekam un pasniedzējam, tikmēr nekas nemainīsies!
NorMA > EIRO
6. Maijs 2015 / 18:03
0
ATBILDĒT
aizvieto "darbs" ar "studijas"
Jurčiks > NorMA
8. Maijs 2015 / 08:15
0
ATBILDĒT
Nevis "aizvieto", bet tikai "papildini"...
Roze
6. Maijs 2015 / 09:58
3
ATBILDĒT
A.Rodiņas kundze ir cienīga kandidāte. Lai veicas!
Latvijas Universitātei un mācībspēkiem nav nekādas vainas, ja vien pats spēj un vēlas studēt.
Baraks Osama > Roze
6. Maijs 2015 / 12:10
0
ATBILDĒT
Ja pats spēj un vēlas studēt, tad arī Āfrikā vai Afganistānā var labi izglītoties, sevišķi jau mūsdienās, kad visapkārt ir informācijas pārpilnība. Tomēr tas nenozīmē, ka nevar diskutēt par to, cik liels sasniegtajā ir universitātes un fakultātes nopelns un kādu šīs institūcijas saredz savu lomu nākamajos gados. Piemēram, argumentam par daudzu pasniedzēju kūtro zinātnisko darbību var pilnīgi pievienoties. Nez vai būtu jābrīnās, ja cilvēks augstskolu (nemaz nerunājot par universitāti) asociē ar tieksmi pēc akadēmiskas izcilības, jo ar to tai būtu jāatšķiras no arodskolām, koledžām un citiem veidojumiem, kam ir pavisam cits mērķis.
Jurčiks
5. Maijs 2015 / 08:43
3
ATBILDĒT
Atveriet tak vienreiz acis!... "Plusiem" svars 3 punkti, "mīnusiem" - 1-2. Protams, ka bilance sanāk pozitīva... Bet tādiem mīnusiem kā svešvalodu nezināšana (nevis "dažāds līmenis") ir jābūt -4 punktiem, pasniedzēju aizņemtībai ārpus fakultātes jābūt -5 punktiem un aktuālās LITERATŪRAS TRŪKUMAM jābūt -20 punktiem!... Par 3/4 pasniedzēju līmeni nemaz nerunāsim, absolūtas viduvējības, "izdienas profesori"... Kur ir šo "profesoru" REĀLIE sasniegumi (divi-trīs raksteļi neskaitās, pat ja tie ir ārzemju žurnālā), kur ir viņu teorijas un skolas, kur ir viņu teoriju sekotāji, audzēkņi, KUR IR PROFESIONĀLĀ DEBATE???
Mīnus 50 ir mans vērtējums. Un tas vēl neskaitot to nenormālo juristu pārprodukciju pēdējos 10-15 gados, kura konveijera rezultātā totāli sačakarēja profesionālo līmeni juridisko pakalpojumu jomā...
3/4 > Jurčiks
6. Maijs 2015 / 08:53
9
ATBILDĒT
Vai tik Jurčiks savas gudrības arī nav guvis pie Alma Mater LU dāsnās piena upes.
Nāk prātā sena latviešu gudrība par tām odzēm, ko paši savā azotē sasildām.
Jurčiks > 3/4
6. Maijs 2015 / 12:07
3
ATBILDĒT
Pieturēšanās pie raksta temata, acīmredzot, par grūtu, vai ne?...

Un par to'"čūsku azotē" tas, ka es esmu tur REIZ mācījies, nenozīmē, ka man ir jāpiever acis uz to, kas tur TAGAD notiek. Es mācījos pie Bišera, Vēbera, Torgāna, Meļķiša, Zonnes, Krastiņa, Birziņas... Un redzu starpību...
Baraks Osama > Jurčiks
5. Maijs 2015 / 10:58
1
ATBILDĒT
Par mācībspēku līmeni un sasniegumiem tajā tabulā nekā nav, bet zem "akadēmiskās un profesionālās pieredzes" tikpat labi var slēpties arī ilggadēja stagnācija.
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Studentu skaits, mācībspēku kvalitāte un citi Juridiskās fakultātes izaicinājumi  
Šopavasar noslēdzas Dr.iur. Kristīnes Stradas-Rozenbergas otrais pilnvaru termiņš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) dekāna amatā, un viņas portrets jau drīzumā pievienosies dekānu galerijā redzamajām ...
Linards Muciņš
Juristu likteņi
Akadēmiķis Jānis Vēbers: cīņa par Latvijas tiesību pēctecību un identitāti  
Akadēmiķa, Latvijas Universitātes (LU) profesora, Dr.iur.hab. Jāņa Vēbera1 (1.05.1930.–14.08.1997.), kura 85. dzimšanas dienu šogad atzīmējam, dzīve, zinātniskā un pedagoģiskā darbība ir maz pētīta un analizēta, kaut arī par ...
3 komentāri
Modrīte Vucāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Bāriņtiesa: vai vecās pagasttiesas pinekļos
Bērnu tiesību jautājumi ir aktuāli un izraisa interesi sabiedrībā, tādējādi uzmanības lokā nonāk arī bāriņtiesas1 (līdz 2007. gada 1. janvārim arī pagasttiesas),2 kurām likumdevējs ierādījis lielu lomu bērnu tiesību ...
Juristu likteņi
Atmiņas par Jāni Vēberu
Jānis Vēbers
Domu mantojums
Latvijas Civillikums. Cauri visam mūžam
Akadēmiķa J. Vēbera zinātniskie raksti 20. gs. 90. gados bija veltīti galvenokārt ģimenes tiesībām. Tajos precīzi un lakoniski tika skaidrots, kā jaunais Civillikuma regulējums atšķirsies no padomju tiesību regulējuma, kā arī ...
AUTORU KATALOGS