ŽURNĀLS Redaktora sleja

14. Jūlijs 2015 /Nr.27 (879)

Grexit
2 komentāri

Pēdējos mēnešos Latvijas medijos uzmanības centrā ir Grieķija. Gandrīz katru dienu tiek ziņots par jauniem notikumiem, tomēr galvenokārt ziņas ir par procesu. Maz ir ziņu, ko tieši saturiski Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds sagaida no Grieķijas, lai varētu panākt krīzes risinājumu.

Eiropas Komisijas interneta mājaslapā šā gada 28. jūnijā ir publicēts no Grieķijas sagaidāmo darbu saraksts. Jautājumi ir sadalīti desmit blokos: 2015. gada valsts budžets un 2016.–2019. gada vidēja termiņa fiskālās stratēģijas plāns; pievienotās vērtības nodokļa reforma; fiskālās un strukturālās reformas; pensiju sistēma; valsts pārvalde; tiesu sistēma un cīņa pret korupciju; nodokļu administrācija; finanšu sektors; darba tirgus; preču un pakalpojumu tirgus; privatizācija.

Turpmāk minēšu tikai dažas, manuprāt, būtiskākās reformas prasības, kas skar Grieķijas likumdošanu, tiesu sistēmu un valsts pārvaldi.

Lielākais uzsvars likts uz nodokļu tiesību reformu attiecībā uz nodokļu likmju pārskatīšanu, iekasēšanas un atbildības efektivitātes uzlabošanu par nodokļu nemaksāšanu. Priekšlikumi galvenokārt vērsti uz nodokļu likmju palielināšanu. Pievienotās vērtības nodokļu likme ir vienādojama un nosakāma 23% apmērā, attiecinot to uz restorāniem un ēdināšanas nozari, palielinot 13% likmi pārtikai, enerģijai, viesnīcām, ūdenim (izņemot kanalizāciju) un 6% likmi farmācijas produktiem, grāmatām, teātriem. Turklāt pārskatāmi esošie atvieglojumi noteiktām Grieķijai piederošajām salām un kuģu industrijai.

Grieķijas kreditoru klubs prasa reformēt arī cita veida nodokļus. Piemēram, tiek pieprasīts pieņemt likumus, lai samazinātu iespēju izvairīties no ienākuma nodokļa maksāšanas, piemēram, sašaurinot jēdziena "lauksaimnieks" definīciju. Slēpjoties zem šī nosaukuma, personas izvairās no pilnas ienākuma nodokļa nomaksas.

Visbeidzot, Grieķijai ir jāpieņem jauns tiesiskais regulējums krimināltiesību jomā, lai paredzētu atbildību par nodokļu nemaksāšanu un krāpšanos ar to maksāšanu. Aizdevēju ieskatā, jāmodernizē un jāpaplašina nodokļu nemaksāšanas un krāpšanas definīcija. Turklāt jāpieņem arī tiesiskais regulējums, lai stiprinātu nodokļu administrācijas iestāžu objektivitāti un kapacitāti.

Grieķijai tiek uzdots arī samazināt militāros izdevumus par 400 miljoniem eiro, pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem, nodrošināt lielāku pieejamību tādām profesijām kā inženieris, notārs, tiesu izpildītājs un statistiķis, ieviest vienotu valsts amatpersonu atlīdzības sistēmu, nosakot atlīdzību pēc valsts amatpersonas iemaņām, darbības rezultātiem un atbildības. Turklāt atbilstoši labākajai Eiropas Savienības valstu praksei amata atlīdzība ir saskaņojama ar papildu bonusiem, piemēram, papildu atvaļinājumu, dienas naudu, komandējuma izdevumu kompensāciju.

Nozīmīgs prasību bloks ir par korupcijas novēršanu. Grieķijai jāpieņem pilnveidots Korupcijas novēršanas stratēģijas plāns un jāgroza un jāpieņem tiesiskais regulējums attiecībā uz īpašuma deklarāciju un politisko partiju finansēšanu, kā arī finanšu noziegumu ierobežošanu un no politiskā spiediena neatkarīgas izmeklēšanas nodrošināšanu.

Priekšlikumu pamatā ir ideja par Grieķijas pienākumu samaksāt visu parādu. Ja Grieķija un kreditoru klubs vienosies par parāda dzēšanu, tad tā būs Grieķijas politiķu uzvara, bet Latvijas politiķu zaudējums, jo nebūs spējuši panākt līdzīgu pretimnākšanu Latvijai.

Grūtības Grieķijai izpildīt visas kreditoru prasības varētu pielīdzināt tam, cik grūti būs rast iespēju Grieķiju izslēgt no Eiropas monetārās savienības, jo tiesību akti neparedz šādu gadījumu. Eiropas Savienības dalībvalstīm vajadzēs vienotu un spēcīgu politisko gribu risinājuma atrašanai un pamatošanai.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Litvins G. Grexit. Jurista Vārds, 14.07.2015., Nr. 27 (879), 2.lpp.
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
15. Jūlijs 2015 / 09:44
1
ATBILDĒT
Lieciet nu mierā Grieķiju!
Vēl ne tik sen mūsu elites gudrās galvas mēroja tālo ceļu pie Delfu Orākula, lai uzzinātu padomus Latvijas ekonomikas atveseļošanai. Visa Grieķijas teritorija ir kā nosēta ar Zeva, Poseidona, Atēnas Pallādas un citu Olimpa panteona dievību tempļiem, kur ceļinieki atstāj šķindošas zelta monētas, tā kā nav pamata apgalvot, ka Grieķijas polisām nav līdzekļu parādu atdošanai.
Seskaprāt, Grieķija akumulē līdzekļus lielas starptautiskas kampaņas īstenošanai. To norāda arī lielie ikgadējie militārie izdevumi. Gan jau viņiem ir kāds latentais Maķedonijas Aleksandra hologrāfiski ģenētiskais pēctecis, kas dosies uzvarošā karagājienā, šoreiz Briseles virzienā.
Drīz vien pāri Flandrijas līdzenumiem Eiropas Parlamenta virzienā soļos slēgtās rindās toraksos tērptu hoplitu falangas ar asiem, gariem duramajiem iesmiem, aiz kurām žigli tecēs nasko šķēpmetēju peltastu ierindas. Daudznacionālais Eiropas Savienības karaspēks neko prātīgu pretī nevarēs likt, jo daudzajām valstīm ir atšķirīgas militārās tradīcijas, ko nevarēs apvienot vienotā, saliedētā karaspēkā. Nu gluži Persijas Kserksa variants. Agrāk nereti bija gadījumi, kad pretinieka karavīri, nevarot izturēt falangas uzmācīgo spiedienu, sāka mest uz hoplitu šķēpiem savus cīņubiedrus, lai tie ar savu svaru salauztu šķēpus. Nav jābūt īpaši attapīgam, lai saprastu, ka cīņas karstumā pirmie tiks mesti mazāk ietekmīgo Eiropas Savienības, tostarp Latvijas, valstu karavīri uz grieķu šķēpiem. Pirmo aizlingos Straujumas kundzi, tad citu pēc cita Ministru kabineta locekļus, tik Gerharda kungs paliks kā lācis ar savām 0,4 promilēm un lielu veseri traišķīdams peltastus, lai gan mugurā kā ezim būs sadūrušies daudzi metamie iesmi.
Visbeidzot pēc Briseles ieņemšanas Atēnās ieradīsies brašā grieķu armija, kuras kreisi noskaņotais vadonis Aeropāga gudrajo priekšā nometīs riekšavu ar pakļautā Eiropas Parlamenta deputātu gredzeniem, bet Eiropas Savienība turpinās savu attīstību ka post - Seleikīdu ekonomiski - tiesiskā telpā. Tā tam būs būt!
Dzēsts lietotājs > Seskis
17. Jūlijs 2015 / 09:17
0
ATBILDĒT
Mums latviešiem, kā dzirdēts, ir leģionu pieredze, ko nu varēs lietderīgi izmantot. Latviešu leģionam piepulcēs Franču ārzemnieku leģionu, Maljorkā savervēs baleāriešu lingotājus, no EPUT (Eiropas Parlaments un Tauta) jaunākā sabiedrotā Ukrainas kā līdzenumu tautas ar kavalērijas tradīcijām sadabūsim krietnus jātniekus, ne sliktākus par numidiešiem. No diviem leģioniem plus sabiedroto jātniekiem un viegli bruņotiem jau sanāk standarta konsulārā armija ar kādu var droši stāt pretī Cipra un Varufaka helēņiem.

Kā jau krīzes brīdi EPUT var nozīmēt diktatoru. Visticamāk kā mierīgu un līdzsvarotu cilvēku izvēlēs komisāru Dombrovski, kuram piešķirs kognomēnu Kunktators. Kamēr no jauna savervētie leģioni dūšā un mākā pieņemsies Valdis Kunktators no lielas kaujas ar helēņu varzu vairīsies un vairāk pa nocietinātām nometnēm dzīvosies, bet līdzko apstākļi nosvērsies par labu EPUT, slamstīgie grieķi tiks sakauti, bet Atēnas ieņemtas un nopostītas. Mums tas viss būs trakoti izdevīgi, jo latviešu slava un ietekme Eiropā pieaugs, bet Grieķijā varēs gūt bagātīgu kara laupījumu - tie jau nava igauņi, kur var dabūt tikai govis, meitiešus un muciņas ar roņu taukiem.
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Ēriks Kalnmeiers: prokuratūrā ir progress visās jomās  
Pirms pāris dienām, 12. jūlijā, ir sācies ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera otrais pilnvaru termiņš. Šajā amatā viņš pārvēlēts ar nedalītu Saeimas deputātu atbalstu, jo 21. maija balsojumā bez jebkādām debatēm iepretim 76 ...
2 komentāri
Dace Šulmane
Notikums
Apkopoti priekšlikumi Latvijas publiskās varas pilnveidošanai  
Latvijas Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Valsts prezidenta izveidoto Ekspertu grupu pārvaldības pilnveidei (tās sastāvā ir Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka) 7. jūlijā ...
3 komentāri
Jānis Ilsteris
Skaidrojumi. Viedokļi
Prokuratūras kā tiesu varas institūcijas prestiža stiprināšana

Šajā rakstā vērsta uzmanība uz dažiem Latvijas Republikas prokuratūras minimāli nepieciešamiem mērķiem, kas saistīti ar pašas prokuratūras kā tiesu varas institūcijas prestiža stiprināšanu.

Egons Rusanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Turpinot par iebildumiem jautājumos, kas skar tiesu kompetenci apsūdzības trūkumu novēršanā
Autors jau iepriekš – 2015. gada 26. maija žurnāla "Jurista Vārds" numurā – pievērsās Mg.iur. Māra Lejas divu publicēto rakstu1 analīzei, norādot, ka tajos ir ignorētas Latvijā pastāvošās tiesu varas pamatnostādnes. Tāpat, ...
7 komentāri
Jurista Vārds
Tiesību politika
Konkurences padomes vadlīnijas: kas ir un kas nav atļauts asociāciju biedru saziņā
Konkurences padome (KP) ir apkopojusi teorētiskus piemērus un praktiskus ieteikumus jeb izstrādājusi vadlīnijas asociācijām un to biedriem par Konkurences likuma 11. pantā minētā aizlieguma ievērošanu, tādējādi veicinot uzņēmēju ...
AUTORU KATALOGS