Šā gada 24. marta slejā rakstīju par Lielbritānijā īstenoto projektu Human Rights Information Project, kura ietvaros cilvēki tika aicināti iesniegt 50 tiesas nolēmumus cilvēktiesību jomā, kurus, viņuprāt, ikvienam obligāti jāzina. Atbildes ir apkopotas, un 50 tiesu nolēmumu, kas mainījuši Lielbritāniju, saraksts ir izveidots. Vecākais tiesu nolēmums ir no 18. gadsimta. Interneta mājaslapā www.rightsinfo.org ir izveidots brīnišķīgs šo nolēmumu infografiks, kā arī tajā ir pieejama informācija par cilvēktiesībām, tajā skaitā nepamatotākie 14 mīti par cilvēktiesībām. Izceļams ir ne tikai interneta mājaslapas saturs, bet arī noformējums.
50 tiesu nolēmumi ir sadalīti 12 kategorijās: bērni, rīcībnespēja, vienlīdzība, ģimene, veselība, taisnīgums, privātums, reliģija un ticība, darba tiesības, patvēruma meklēšana, vārda un pulcēšanās brīvība, cietušo tiesības. Tiesu nolēmumi ir sakārtoti pēc svarīguma un ietekmes (izmantoti citu lietu izšķiršanā).
Par pašu svarīgāko ir atzīts 2004. gada Lordu palātas (House of Lords) spriedums, kurš paredz, ka personu nedrīkst apcietināt bez apsūdzības. Lieta bija saistīta ar to, ka pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem ASV Lielbritānija terorisma apkarošanas ietvaros apcietināja vairākas personas, kuras vairākus gadus līdz iepriekš minētajam spriedumam tika turētas ieslodzījumā bez apsūdzības uzrādīšanas un tiesas nolēmuma. Tiesa norādīja, ka valsts varēja atkāpties no dažiem saviem cilvēktiesību nodrošināšanas pienākumiem, lai novērstu reālus terorisma draudus, tomēr nenoteikti ilgs un nepamatots ieslodzījums bez tiesas sprieduma pilnībā noliedz tiesības uz brīvību, līdz ar to šāds līdzeklis ir nesamērīgs. Turklāt šos līdzekļus piemēroja tikai pret ārvalstniekiem, lai gan terorisma draudus radīja arī Lielbritānijas pilsoņi. Tāpēc šīs līdzeklis bija arī nepamatoti diskriminējošs.
Otrs svarīgākais tiesas nolēmums ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1996. gada spriedums lietā Goodwin v. the United Kingdom par žurnālista avota aizsardzību. Par trešo svarīgāko atzīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1999. gada spriedums lietā Smith and Grady v. The United Kingdom par publiski zināma geja tiesībām dienēt valsts bruņotajos spēkos.
Starp 50 svarīgākajiem tiesas nolēmumiem iekļuvuši tādi, kuros šķetināti dažādi jautājumi, piemēram, par vergu tirdzniecības aizliegšanu, eitanāziju, bērna viedokļa uzklausīšanu pārrobežu nolaupīšanas lietās, slimnīcu pienākumu novērst neaizsargātas personas no pašnāvības izdarīšanas, ieslodzītā tiesības tikties ar savu advokātu, ieslodzīto tiesības piedalīties vēlēšanās. Visus tiesas nolēmumus nav iespējams uzskaitīt, jo katrs no tiem aizsargā būtisku demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtību.
Projekta Human Rights Information Project rezultāts rāda, ka nereti nevis likumdevējam, bet tiesai ir būtisks nopelns cilvēktiesību attīstībā. Arī šodienas numurā aplūkotais Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Delfi AS pret Igauniju to pierāda. Tāpēc svarīgi ir nodrošināt efektīvu piekļuvi svarīgākajiem un nozīmīgākajiem tiesas nolēmumiem arī Latvijā.