Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Numura tēma

4. Augusts 2015 /Nr.30 (882)

Patiesības noskaidrošana ir tiesas galvenais uzdevums
6 komentāri
Mārcis Krūmiņš
LU Juridiskās fakultātes lektors, zvērināts advokāts, “Skudra un Ūdris advokātu birojs”  

Likumdevējs civilprocesā ir iekļāvis tiesību normu, kas personām, kuras piedalās civilprocesā, uzliek par pienākumu tiesā teikt patiesību. Arī līdz šim tiesā bija jāsaka patiesība. Tomēr ir lietas, kurām noteiktā sabiedrības attīstības posmā ir jābūt ierakstītām likumā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
7. Augusts 2015 / 12:13
2
ATBILDĒT
Autors, atsaucoties uz V.Bukovski, norāda, ka "tiesai ar pušu iztaujāšanu dota plaša iespēja apgaismot lietas faktiskos apstākļus", pievienojot savu viedokli, ka šādas tiesības tiesai ir dotas arī pašreiz.
Pirmkārt, tas, ka tiesas, tiesneši un juristi bieži vien nesistēmiski un nekritiski atsaucas uz V.Bukovski, runājot par procesuāliem jautājumiem,' nav pareizi pēc būtības - nevar izrauti no konteksta runāt par procesuālo tiesību normu piemērošanas principiem, neanalizējot pašas tiesību normas, kas var būt pilnīgi atšķirīgas, turklāt ir būtiski mainījušies arī paši tiesību principi.
Otrkārt, autora viedoklis, ka tiesa šobrīd drīkst iztaujāt puses, rakstā nav pamatots ne ar tiesību normām, ne ar vispārējiem tiesību principiem, turklāt ir klajā pretrunā ar publisko tiesību pozitīvisma principam (atļauts tikai tas, ko likums tieši paredz), kā arī Civilprocesa likuma 167. panta otrajai daļai, kas nosaka, ka tiesnesis var uzdot jautājumu lietas dalībniekam, ja viņš izsakās neskaidri vai nenoteikti, kā arī tad, ja no paskaidrojumiem nav redzams, ka lietas dalībnieks atzītu vai noliegtu apstākļus, uz kuriem pamatoti pretējās puses prasījumi vai iebildumi, kā arī 10. pantā noteiktajam sacīkstes principam.
Janis
4. Augusts 2015 / 09:55
0
ATBILDĒT
TM zināšana par visu bez pētījumiem klust jau leģendāri.
Pērle > Janis
4. Augusts 2015 / 09:57
0
ATBILDĒT
... un pamēģiniet kaut daļu no tā, ko viņi te raksta, atrast, piemēram, likumprojekta anotācijā. Lieki piebilst, ka anotācijā par šīm izmaiņām vispār nav ne burta.
Armands > Pērle
5. Augusts 2015 / 16:30
0
ATBILDĒT
Mjā... likumprojektu anotācijas vispār ir atsevišķs stāsts. Turklāt vēl tā mūsu ierēdņu un deputātu prakse būtiskus likuma grozījumus iekļaut nevis sākotnējā likumprojekta redakcijā ar vismaz kaut kādu anotāciju, bet gan pēc pirmā un otrā lasījumā vispār bez jebkāda zināma/pieejama pamatojuma. Ej un saproti, kāpēc pēkšņi pēc pirmā vai otrā lasījumā ievajadzējās sākotnējo likumprojektu papildināt vēl ar kādu pantu. Pats par sevi saprotams, ka arī Saeimas sēdēs vairumā gadījumu nekādas debates par likuma grozījumiem nenotiek (atbildīgā komisija atzina par labu esam, koalīcijas padome apstiprināja), līdz ar to velti kādu pamatojumu meklēt arī Saeimas sēžu stenogrammās.
P.S. būtu priekšlikums papildināt Saeimas kārtības rulli ar noteikumi, ja kāds pēc pirmā vai otrā lasījuma vēlas kaut ko grozīt vai papildināt sākotnējā likumprojektā, tad, lūdzu, tikai ar rakstveida pamatojumu (anotāciju). Lai saprastu, kas lācītim vēderā un deputātam aiz ādas.
Pērle
4. Augusts 2015 / 09:51
0
ATBILDĒT
"Tieslietu ministrija bija tā, kas iniciēja apskatāmos likuma grozījumus. No tā var izdarīt secinājumu, ka Tieslietu ministrijas rīcībā bija informācija par to, ka ģenerālklauzula, kura ietver jēdzienu "godprātīga rīcība", kaut kādu iemeslu dēļ nedarbojās."

Acīmredzot tagad TM ir iedibināta kārtība, kad izmaiņas tiesību aktos tiek veiktas, nevis balstoties uz faktiem un pētījumiem, bet gan tādiem ēteriskiem lielumiem kā "visi jau sen to zin", "to var just ar aknām" utt. Jo - arī šo CPL grozījumu pamatā nav nekādu pētījumu par to, cik dramatiski visi melo, bet M. Krūmiņš norāda, ka tiesu praksē nav atradis spriedumu, kurā būtu norādes uz procesa dalībnieku negodprātību. Tāda, protams, ir, taču mulsina, ka TM šo problēmu kārtējo reizi "sajūt ar aknām vai muguras smadzenēm", gluži tāpat kā runājot par advokāta procesa ieviešanu civilprocesā - arī tad L. Medina atzina, ka pētījumu nav un nebūs, bet "visi jau sen par to runā, ka tā vajag".
:( > Pērle
7. Augusts 2015 / 15:06
0
ATBILDĒT
Diemžēl TM pamazām pārvērtusies par politisko pasūtījumu štancētāju nevis reālu tiesību politikas virzītāju un attīstītāju :(, žēl, bet - var jau saprast - savas karjeras dēļ nākas upurēt principus !
visi numura raksti
Evita Drobiševska
Numura tēma
Kā “patiesības paušanas pienākums” tika nostiprināts Civilprocesa likumā
2015. gada 26. maijā stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas nostiprina "patiesības paušanas pienākumu" civilprocesā, proti, papildina Civilprocesa likumu ar jaunu 9.1 pantu, kas nosaka, ka puses, trešās personas un pārstāvji ...
1 komentāri
Dina Gailīte, Gatis Litvins
Notikums
Vai ilgtspēja varētu kļūt par jaunu tiesību principu  
Šā gada 29.–31. jūlijā Bīriņu pilī jau divpadsmito reizi notika Konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, uz kuru tradicionāli pulcējas Latvijas tiesību zinātnieki, tiesībpolitikas veidotāji, kā arī tiesību piemērotāji – ...
Daina Ose
Numura tēma
Patiesības līkloči civilprocesā
Juridiskajā literatūrā ir nostiprinājusies atziņa par to, ka "patiesība" un "patiesības princips" pēc satura ir savstarpēji norobežojami jēdzieni.1 Līdz 2015. gada 26. maijam, kad stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā,2 ...
Jānis Neimanis
Numura tēma
Patiesības paušanas pienākums
Šā gada pavasarī Saeima papildināja Civilprocesa likuma tekstu ar jaunu 9.1 pantu "Patiesības paušanas pienākums", kas uzliek pienākumu pusēm, trešajām personām un pārstāvjiem pārstāvamo vārdā sniegt tiesai patiesas ziņas par ...
Jūlija Terjuhana
Numura tēma
Patiesības veidi un regulējuma daudzējādība
Patiesības princips ir viens no civilprocesa pamatprincipiem. Tas ietver tiesas pienākumu noskaidrot patiesību un civilprocesā iesaistīto personu pienākumu paust patiesību. Lai gan tiesas pienākums patiesības noskaidrošanā arī līdz šim ...
AUTORU KATALOGS