2015. gada 26. maijā stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas nostiprina "patiesības paušanas pienākumu" civilprocesā, proti, papildina Civilprocesa likumu ar jaunu 9.1 pantu, kas nosaka, ka puses, trešās personas un pārstāvji pārstāvamo vārdā sniedz tiesai patiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem, kā arī ievieš attiecīgas civilprocesuālās sankcijas jaunajā Civilprocesa likuma 73.1 pantā par šī pienākuma nepildīšanu.
Lai arī Civilprocesa likums ir papildināts ar jaunu 9.1 pantu, tomēr nevar uzskatīt, ka "patiesības paušanas pienākums" ir jauns, tikko Civilprocesa likumā ieviests institūts. Jau pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās 2015. gada 26. maijā Civilprocesa likuma 74. panta sestajā daļā bija un vēl joprojām ir nostiprināts civilprocesa pamatprincips, kas paredz, ka pusēm savas tiesības un pienākumi ir jāizpilda godprātīgi. Savukārt no Civilprocesa likuma 78. panta otrās daļas izriet, ka šis pamatprincips attiecas arī uz trešajām personām. Nav šaubu, ka arī līdz grozījumiem Civilprocesa likuma 74. panta sestajā daļā paredzētajā godprātīgā tiesību izmantošanā un pienākumu pildīšanā ir iespējams ielasīt ne tikai pienākumu civiltiesiskā strīda izšķiršanā tiesā neveikt tādas darbības, par kurām varētu draudēt administratīvā vai kriminālatbildība, bet gan civilprocesā ievērot morāles un ētikas normas, godprātīgi izmantojot tiesības un pienākumus, tajā skaitā izvairoties no nepatiesu ziņu sniegšanas, faktu sagrozīšanas, būtiskas informācijas noklusēšanas, kas svarīga lietas apstākļu noskaidrošanai.
Līdz ar to šo grozījumu kontekstā atbilstošāk ir runāt par "patiesības paušanas pienākuma" nostiprināšanu Civilprocesa likumā, turklāt līdzīgi, kā tas ir nostiprināts arī vairāku citu Eiropas Savienības dalībvalstu civilprocesos, kā arī par civilprocesa efektivitāti, nevis par jauna institūta ieviešanu Civilprocesa likumā. Savukārt efektīvāks civilprocess tiek panākts ar to, ka grozījumi piešķir tiesai daļēji jaunu, uzlabotu lietas dalībniekus disciplinējošu tiesību instrumentu, proti, tiesības tiesai piemērot Civilprocesa likuma 73.1 pantā noteiktās civilprocesuālās sankcijas, ja lietas dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai negodprātīgi pilda savus pienākumus, tajā skaitā sniedz tiesai apzināti nepatiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcina lietas vai jautājuma izskatīšanu.
Šie grozījumi viennozīmīgi neietekmē Civilprocesa likumā jau izsenis nostiprināto sacīkstes principu un pierādīšanas nastas un pierādījumu regulējumu, bet no 2015. gada 26. maija tiesai ir iespējas būt par zināmā mērā godprātīga civilprocesa "sargsuni" un pēc iespējas lielākas patiesības pakāpes civilprocesā veicinātāju, kas, cerams, ilgtermiņā uzlabos civilprocesa efektivitāti un kvalitāti, arī rosinās civillietu izskatīšanu īsākos termiņus, jo strīda izskatīšanā nedz lietas dalībniekiem, nedz tiesai nebūs jāvelta laiks un resursi, lai procesu "attīrītu" no nepatiesām ziņām, sagrozītiem faktiem, bet būs iespējams koncentrēties un risināt strīdīgos jautājumus konkrētajās attiecībās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes