Šobrīd Latvijas Republikā (turpmāk – Latvija) pastāv juridiskās atbildības sistēma, kuras ietvaros nav iespējams īstenot preventīvo funkciju, jo valsts institūcijas galvenokārt ar tām pieejamiem instrumentiem reaģē uz pagātnē izdarītu likumpārkāpumu.1 Līdz ar to Latvijā pastāvošā juridiskās atbildības sistēma reaģē tikai vienā virzienā – gadījumos, kad persona ir izdarījusi tādas darbības, par ko Latvijas normatīvajos aktos paredzēta administratīvā atbildība vai kriminālatbildība.
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 89. pantā ir noteikts, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Tādējādi no iepriekš minētā izriet, ka valstij ir pozitīvs pienākums ne tikai izveidot mehānismu, kādā iespējams aizsargāt jau aizskartas tiesības, bet arī novērst iespējamu tiesību aizskārumu, garantējot sabiedrības drošību.
Ievērojot, ka vardarbība var izpausties dažādos veidos un ka tā var būt ar dažādu intensitātes pakāpi, ne visi vardarbības akti sasniedz tādu kaitīguma pakāpi, lai tos varētu kvalificēt kā administratīvu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, tādējādi ir būtiski valstī izveidot mehānismu, kura ietvaros valsts institūciju rīcībā ir instrumenti, kas ļauj rīkoties jau tad, kad pastāv vardarbības riski – pirms ir noticis tiesību normu pārkāpums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes