Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Septembris 2015 /Nr.36 (888)

Satversmes tiesa – ārējo normatīvo aktu izdevēja
12 komentāri
Jānis Priekulis
LU Juridiskās fakultātes maģistrants, ZAB "Borenius" jaunākais jurists

Ņemot vērā Satversmes tiesas 2015. gada 16. aprīļa lēmumu par lietas ierosināšanu saistībā ar Latvijas Bankas tiesībām izdot ārējus normatīvos aktus, raksta mērķis ir raisīt diskusiju par institūcijām, kurām demokrātiskā un tiesiskā valstī likumdevējs var deleģēt tiesības izdot ārējus normatīvos aktus.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
23
0
komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Elīna
21. Septembris 2015 / 15:55
0
ATBILDĒT
Paldies par lielisko rakstu un cenšanos raisīt diskusiju! Un tas vēl ir tikai students...
Proficius Aliri
17. Septembris 2015 / 21:58
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par interesanto un domātrosinošo rakstu! Diemžēl tādi tiesībteorētiski ir retums.
Manuprāt, tas likumdevēja pilnvarojums ir tāds pavisam neskaidrs, nenoteikts. Satversmes tiesas reglamenta (Reglaments) izdošanas pamats ir Satversmes tiesas likuma (STL) 14.pants. No tā izriet, ka Reglaments nosaka: 1) Satversmes tiesas struktūru un 2) darba organizāciju. Tas vispārīgi atbilst iestādes reglamentam vai nolikumam (VPIekL 73.p. 1.d. 1.punkts). Jā, STL 26.pantā ir norāde, ka lietas izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka STL un Reglaments. Strukturāli tā vairāk līdzinās tiesību avotus nosaucošai normai, atsaucei uz citiem normatīvajiem aktiem. Tāpat arī pārvaldes lēmumu pieņemšanas procedūru regulē dažādi iestāžu iekšējie noteikumi (VPIekL 73.p. 1.d. 4.punkts) – procesuālas normas, tomēr tie nav ārējie normatīvie akti.
Iekšējais normatīvais akts nosaka kaut kādas procedūras kārtību, lai institūcija rīkotos vienveidīgi. Tas nevar pārkāpt ārējās tiesību normās noteiktu procesuālu kārtību, nevar noteikt procesuālus pienākumus privātpersonai. Tāpat iekšējais normatīvais akts nevar ietekmēt privātpersonas tiesību un pienākumu saturu pēc būtības (Senāta spriedums SKA-65/2012). Iekšējie noteikumi dažkārt tieši vai netieši skar privātpersonas. Piemēram, iestāžu iekšējie noteikumi par iesniegumu apriti varētu saturēt Reglamenta 55.punktam līdzvērtīgas normas.
Vēsturiskā interpretācija, iespējams, piedāvā argumentus, ka Reglaments varētu būt iecerēts kā ārējais normatīvais akts. Tomēr, ja tāda iecere bija, labāk būtu bijis, ja to skaidri ierakstītu likumā. Šobrīd viegli iespējams izteikt pretēju viedokli, ka šāda interpretācija ir mēģinājums “legalizēt” Reglamenta saturu, padarīt esošo par vēlamo…
Rakstā apgalvots, ka “ārējo normatīvo aktu hierarhijā Satversmes tiesas reglaments atrodas zemāk par likumu”. Interesanti, kādi apsvērumi to tā viennozīmīgi ļauj apgalvot. Tas, ka pilnvarojums izdot Reglamentu ietverts likumā? Tradicionāli tiesību normas vietu hierarhijā nosaka divi faktori: 1) institūcija, kura to pieņēmusi un 2) pieņemšanas procedūra. Reglamentu pieņem Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu. Piemēram, par Satversmes tiesas spriedumu kā normatīvo aktu M.Paparinskis rakstīja, ka tas ir augstāks par visiem normatīvajiem aktiem, izņemot Satversmi un konstitucionālos likumus (Satversmes tiesas spriedums kā normatīvs akts. Likums un Tiesības, 2003, nr.5, 148.lpp.). Taču lietas var izskatīt arī trīs tiesnešu sastāvā, spriedumu pieņemt ar balsu vairākumu.
Dita Amoliņa
15. Septembris 2015 / 10:51
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par rakstu. Daudz interesantu ideju, kas papildina izpratni par konstitucionālās kontroles tvērumu.
Satversmes tiesas reglaments tiešām ir fenomenāls tiesību institūts. Dažus apsvērumus par tā juridisko dabu kopā ar dr.iur. Anitu Rodiņu ieskicējām rakstā žurnālā “Juridiskā zinātne” Nr. 6. Proti, ir daudz praktisku dabas jautājumu, kas saitīti ar Satversmes tiesas reglemntu. Piemēram, 2012. gada aprīlī Satversmes tiesa saņēma konstitucionālo sūdzību, kurā līdztekus dažādiem prasījumiem bija ietverts lūgums vērtēt arī Satversmes tiesas reglamenta normas (67. punkts) atbilstību augstāka juridiskā spēka normām. Ja lieta tiktu ierosināta, varētu sākties diskusija par to, vai Satversmes tiesa šajā gadījumā nav tiesnesis pati savā lietā. Vienlaikus gan jānorāda, ka Satversmes tiesas procesa regulējuma atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām jau ir tikusi vērtēta (lietā Nr.2002-09-01).
Jānis Priekulis > Dita Amoliņa
15. Septembris 2015 / 12:14
0
ATBILDĒT
Paldies par informāciju! Nezināmu iemeslu dēļ nebiju pamanījis Jūsu rakstu. :)
mazgudrais
15. Septembris 2015 / 09:42
2
ATBILDĒT
varbūt kadam ir interese un laiks uzsākt diskusiju par administratīvo tiesu darbību tiesību jaunradē tiesību normu interpretācijas aizsegā?
rob > mazgudrais
20. Septembris 2015 / 21:49
0
ATBILDĒT
varētu, bet tā tad vairs nebūs juridiska diskusija..
mazgudrais > rob
21. Septembris 2015 / 09:44
0
ATBILDĒT
ja ko uzrakstīsiet par šo tēmu, apsolu, ka nelamāšos un neņirgāšos par rakstu
rob > mazgudrais
21. Septembris 2015 / 21:52
0
ATBILDĒT
Juristiem nav pieņemts publiski apspriest vienam otra darbu un nedarbus, revolucionārās tiesību iztulkošanas metodes utt. Var apelāciju, kasāciju uzrakstīt, pie kafijas pateikt, ko domā par vienu otru tiesību normu piemērotāju. Tā laika arī lai paliek.
Galu galā, nav jau tik svarīgi, ne jau ap a.tiesām visa zeme griežas.
ROB > mazgudrais
21. Septembris 2015 / 18:03
0
ATBILDĒT
Tas ir ne tikai administratīvajās tiesās. Administratīvās tiesas sakarā ar "jaunās paaudzes" ieviešanu pat ļoti saprot atšķirības.
rob > ROB
21. Septembris 2015 / 21:47
0
ATBILDĒT
pēdējais nav mans komentārs..
svaigi
15. Septembris 2015 / 08:41
0
ATBILDĒT
Paldies, autoram, interesants skatu punkts uz Latvijā vēl neizvērstu tēmu. Vienīgi žēl, ka raksts ir uzrakstīts paliekot Latvijas (kurā vēl nekas pēc būtības nav pateikts par šo jautājumu) rāmjos, jo netiek izmantoti ārvalstu eksperti, kuri jau labi sen uztraucas par tiesnešu likumdevēja tiesībām, piemēram fon Hajeks. Ārvalstu tiesu prakse šo robu neaizpilda.
Taču galvenais ir uzsākt diskusiju...
Jānis Priekulis > svaigi
17. Septembris 2015 / 09:59
0
ATBILDĒT
Paldies par komentāru! Es ļoti īsi vēlējos ieskicēt savas domas šajā jautājumā, pārlieku daudz neievirzoties tiesību filozofijas gultnē, kur neapšaubāmi kaut vai tie paši lēģisprudences piekritēji rada diskusiju par to, kā tad atšķiras likumdevējs no tiesu varas, ja reiz abi kopīgiem spēkiem vai atsevišķi veic tiesību normu jaunradi. Ne velti Oskars Bulovs uzskatīja, ka tiesību normas rodas tiesnešu un likumdevēja kopīgas sadarbības rezultātā. Jāsaka gan, ka neesmu sīkāk lasījis fon Hajeka darbus - būs tas jāizdara. Tomēr nākamajā rakstā ieskicēšu to, ka jau šobrīd ne tikai ārpus tiesas procesa, bet arī "tiesas procesa" laikā tiesneši veic normatīvo tiesību aktu jaunradi, ne tikai tiesību normu jaunradi''.
visi numura raksti
Uldis Ķinis
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma normu konkurence maksāšanas līdzekļu un pakalpojumu nelikumīgas izmantošanas gadījumā
Rakstā par Krimināllikuma 193. un 193.1 panta piemērošanas teorētiskām un praktiskām problēmām1 tika aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar Krimināllikuma (turpmāk arī – KL) 193. un 193.1 panta objektu un ...
Sannija Matule
Informācija
Advokāti domstarpības ar valsti sola risināt starptautiskā līmenī
Vēl dienu pirms Saeimas 10. septembra steidzamības kārtībā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", nosakot amata savienošanas ierobežojumus valsts amatpersonām ...
2 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Pirmā grāmata medicīnas tiesībās Latvijā
Tiesu namu aģentūras apgādā iznācis vairāku autoru kopdarbs – "Medicīnas tiesības". Grāmatas zinātniskā redaktore ir Santa Anševica-Slokenberga, kas Upsalas Universitātē kandidē uz doktora grādu medicīnas ...
Tiesību politika
Valsts policijas vīzija par krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu
Pagājušās nedēļas, 7. septembra, Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīta un konceptuāli atbalstīta Iekšlietu ministrijas iesniegtā Valsts policijas attīstības koncepcija.1 Kā viens no attīstības virzieniem tajā ...
Jānis Šauša
Jurista vizītkarte
Jānis Šauša
AUTORU KATALOGS