ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Septembris 2015 /Nr.36 (888)

Krimināllikuma normu konkurence maksāšanas līdzekļu un pakalpojumu nelikumīgas izmantošanas gadījumā
Dr.iur., assoc.prof.
Uldis Ķinis
 

Rakstā par Krimināllikuma 193. un 193.1 panta piemērošanas teorētiskām un praktiskām problēmām1 tika aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar Krimināllikuma (turpmāk arī – KL) 193. un 193.1 panta objektu un speciālo nodarījuma priekšmetu noteikšanu pēc 2010. gada 25. februāra Maksājumu pakalpojumu likuma, kas kopš 2011. gada 17. marta pārdēvēts par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu. Šis likums paredz vairākus terminus, kurus diemžēl tiesas savos spriedumos, kas pieņemti 2011.–2014. gadā, nav analizējušas. Taču bez šo jauno terminu analīzes nav iespējams precīzi identificēt KL 193.1 panta noziedzīgā nodarījuma priekšmetu. To pierāda arī atšķirīgā tiesu prakse šo nodarījumu kategorijā.

Tiesu praksē nereti sastopami gadījumi, kad sprieduma konstatējošajā daļā ir hronoloģiski uzskaitītas tiesājamā noziedzīgās darbības un pašās beigās norādīts, piemēram, ka ar iepriekš minētajām darbībām persona izdarījusi Krimināllikuma 193. panta otrajā daļā, 193.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 180. vai 177. pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus. Tādā veidā var uzskatīt, ka apsūdzība nav konkretizēta. Turklāt lielākajā daļā apskatīto tiesas spriedumu motīvu daļā šo pantu analīze nav veikta. Diemžēl šāda pieeja ir konstatējama 2/3 no izvērtētajiem 52 spriedumiem. Tādējādi nav arī saprotams, vai konstatējošās daļas beigās uzskaitītie nodarījumi ir vērtējami kā ideālā vai reālā noziegumu kopība, jo argumentācija spriedumos nav atrodama. Jau iepriekšējā rakstā pieļāvu, ka tāda attieksme var izvirzīt jautājumu par spriedumu tiesiskumu, jo var tikt aizskartas apsūdzēto Satversmes 92. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6. pantā paredzētās tiesības uz aizstāvību.

Turpinot pētīt šo KL pantu piemērošanas problēmas, secināju, ka pilnīgai analīzei ir jāapskata arī problēmas, kas saistītas ar Krimināllikuma normu konkurenci. To, ka tiesas nepietiekami pievērš uzmanību šim aspektam, atzina arī Augstākās tiesas Krimināllietu departaments lēmumā krimināllietā SKK-453/2014. Savukārt problemātika, kas saistīta ar normu konkurenci Krimināllikumā, ir cieši saistīta ar konkrētā nodarījuma objektīvās un subjektīvās puses noteikšanu. Līdz ar to šajā rakstā sniegšu savu vērtējumu par šīm problēmām.

U. Krastiņš norāda, ka normu konkurence2 jeb kolīzija krimināltiesībās veidojas gadījumos, kad kādas personas izdarīts viens noziedzīgs nodarījums atbilst vairākiem citiem noziedzīgā nodarījuma sastāviem, kas paredzēti Krimināllikuma sevišķajā daļā. Krimināllikuma 26. pantā ir definēta noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība: personas izdarīts nodarījums, kas atbilst vairāku dažādu savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm [..]. U. Krastiņš arī pauž viedokli, ka normu konkurence ir jānorobežo no noziedzīgo nodarījumu ideālās kopības, kas ir vērtējama noziedzīgo nodarījumu daudzējādības kontekstā. Viņš arī atzīst, ka šis "formulējums kaut kādā veidā atgādina krimināltiesību normu konkurences formulējumu".3 Tomēr noziedzīgo nodarījumu ideālā kopība veidojas tad, kad persona realizācijas laikā izdara citu nodarījumu, kas pēc pazīmēm nesakrīt ar sākotnējo nodarījumu. Savukārt normu konkurences gadījumā nodarījumu pazīmes pilnīgi vai daļēji sakrīt.4 Turklāt normu konkurences gadījumos izdarītais jākvalificē tikai atbilstoši viena noziedzīga nodarījuma sastāvam, bet noziedzīgo nodarījumu kopības gadījumā katrs nodarījums jākvalificē patstāvīgi un par katru no tiem jānosaka atbilstošs sods.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Informācija
Advokāti domstarpības ar valsti sola risināt starptautiskā līmenī
Vēl dienu pirms Saeimas 10. septembra steidzamības kārtībā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", nosakot amata savienošanas ierobežojumus valsts amatpersonām ...
2 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Pirmā grāmata medicīnas tiesībās Latvijā
Tiesu namu aģentūras apgādā iznācis vairāku autoru kopdarbs – "Medicīnas tiesības". Grāmatas zinātniskā redaktore ir Santa Anševica-Slokenberga, kas Upsalas Universitātē kandidē uz doktora grādu medicīnas ...
Jānis Priekulis
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesa – ārējo normatīvo aktu izdevēja
Ņemot vērā Satversmes tiesas 2015. gada 16. aprīļa lēmumu par lietas ierosināšanu saistībā ar Latvijas Bankas tiesībām izdot ārējus normatīvos aktus, raksta mērķis ir raisīt diskusiju par institūcijām, kurām demokrātiskā un ...
12 komentāri
Tiesību politika
Valsts policijas vīzija par krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu
Pagājušās nedēļas, 7. septembra, Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīta un konceptuāli atbalstīta Iekšlietu ministrijas iesniegtā Valsts policijas attīstības koncepcija.1 Kā viens no attīstības virzieniem tajā ...
Jānis Šauša
Jurista vizītkarte
Jānis Šauša
AUTORU KATALOGS