ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Oktobris 2015 /Nr.40 (892)

Tiesneša saistības un pienākumi pēc amata atstāšanas
2 komentāri
Mg.iur.
Olga Mote
 

Latvijā ir gadījumi, kad tiesnesis pēc sava amata atstāšanas kā juridisko pakalpojumu sniedzējs praktizējas tiesā, kur savulaik pats ir spriedis tiesu. Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"1 pilnībā nenovērš interešu konflikta situācijas, kuras var rasties pēc tiesneša amata atstāšanas, tādēļ Latvijā tiesnešiem vajadzētu piemērot cooling off period jeb pārejas perioda principu.2 Lai gan minētais princips ierobežotu bijušo tiesnešu profesionālo darbību, ieguvums būtu lielāks nekā radītie ierobežojumi.

2010. gada 16. novembrī Latvijas bijušais tieslietu ministrs un tiesnesis Aigars Štokenbergs, jautāts, vai "ķēķa" skandāls (2007. gada skandāls, kas bija saistīts ar klajā laisto telefonsarunu apkopojumu Jāņa Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" un skāra ļoti daudzus tiesu varas profesijas pārstāvjus3aut. piezīme) ir mainījis tiesnešu un advokātu attiecības, norādīja, ka tiesnešu un advokātu "ķēķis" novērojams aizvien, komentējot, "[..] ka cilvēki, kas kādreiz bijuši tiesneši, bet tagad darbojas kā advokāti, tomēr turpina apmeklēt savus bijušos kolēģus un, protams, tīri neformāli mēģina ietekmēt lietās spriedumus, kas ir pilnīgi nepieļaujami".4

Rakstā analizēti jautājumi par tiesneša doto svinīgo solījumu jeb zvērestu un tā rādītām saistībām un pienākumiem pret tiesneša amatu un par iespējamiem profesionālās darbības ierobežojumiem, lai tiesnešu pāreja citā profesijā neradītu šaubas par tiesu varas kā sistēmas neatkarību un objektivitāti. Rakstā ar profesionālo darbību saprasta gan nereglamentēto juridisko profesiju darbība, gan darbs advokatūrā, turklāt uz pēdējo rakstā akcentēts visvairāk.

 

Interešu konfliktu iespējamība tiesneša darbībā pēc sava amata atstāšanas

Likumdevēja mērķis, nosakot Satversmē ikviena tiesības uz juridisko palīdzību kā tiesību uz taisnīgu tiesu, balstās uz vienu no svarīgākajiem nacionālo un starptautisko tiesību principiem – taisnīguma principu. Eiropas Savienības pamattiesību hartas5 47. panta otrā daļa noteic, ka ikvienam ir tiesības saņemt konsultāciju, kā arī tiesības uz aizstāvību un pārstāvību. Tādējādi tiesības uz kvalificētu juridisko pārstāvību ir personas (gan fiziskās, gan juridiskās) pamattiesības, kas nodrošina citu tiesību īstenošanu.6

Lai runātu par interešu konflikta situācijām tiesneša profesionālajā darbībā pēc sava amata atstāšanas, ir jānorāda, ka tiesneši pēc amata atstāšanas visbiežāk izvēlas pievienoties advokatūrai, kas gluži kā tiesneša amats arī ir tiesu varai piederīga profesija. Tomēr starp visām tiesu varas profesijām7 ir viena būtiska atšķirība – zvērināti advokāti pretēji pārējo četru profesiju pārstāvjiem nav uzskatāmi par valsts amatpersonām, jo atbilstoši Advokatūras likumā noteiktajam piekopj brīvo profesiju.8 Turklāt neviena no piecām tiesu varas profesijām nenodarbojas ar komercdarbību – advokāti, notāri un tiesu izpildītāji ir pašnodarbinātas personas atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu",9 bet tiesnešiem un prokuroriem ir ierobežotas iespējas nodarboties ar finanšu un saimnieciskiem jautājumiem. Tādēļ likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"10 regulējumu, kurš nosaka tiesneša ierobežojumus, kas attiecas uz komercdarbību, nevar attiecināt uz advokāta praksi, kas nav komercdarbība.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viesturs
13. Oktobris 2015 / 09:53
0
ATBILDĒT
Pie izklāstītās versijas, valstij būtu tie divi gadi jāatmaksā ierobežojumi piem., pabalsta veidā pāris minimālo mēnešalgu apmērā. Ja to nedara nonāk situācijā, kad bijušais tiesnesis tiek klaji diskriminēts sava sociālā stāvokļa dēļ.
.
Taču vispār jau, katrai sociālajai šūniņai (ģimenes, profesionālajai, interešu, reliģiskajai utt.) ir jācīnās par savu interešu realizāciju. Mani mulsina apstāklis, ka tiesu varas intereses, kā parasti izrādās, vislabāk saprot nesaistītās personas (citu sociālo šūniņu dalībnieki) piem., S.Āboltiņa, V.Zatlers utt utt utt :))
Jurčiks
13. Oktobris 2015 / 09:29
2
ATBILDĒT
Doma, bez šaubām, teorētiski pareiza, taču mūsu apstākļos tas nozīmē ex-tiesnesi nolemt lēnai bada nāvei. Pirmkārt, Latvija ir pārāk maza valsts, kas būtiski apgrūtina darba izvēles iespējas. Otrkārt, tiesneša alga Latvijā nav tāda, no kuras var uztaisīt uzkrājumus vairākiem "liesajiem gadiem". Esiet tak reālisti!...
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Justīcijas džentlmenis ar 55 gadus ilgu jurista pieredzi  
Sacīt, ka šī ir intervija ar zvērinātu advokātu, būtu patiesība un vienlaikus arī nepateikts nekas, jo cilvēks, kurš jurista profesijai veltījis vairāk nekā 55 mūža gadus, bijis augstos amatos, atstājis savu individuālo zīmogu ...
21 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Grāmata, kas apraksta un apsteidz laiku  
Pagājušo otrdien, 6. oktobrī, Rīgas Latviešu biedrības namā notika apgādā "Jumava" jauniznākušās grāmatas "Darbs dara cilvēku" atvēršanas svētki. Tās centrā ir jurista Gvido Zemrībo dzīves gājums, kurā jurisprudencei un ...
Saeimas Preses dienests
Tiesību politika
Saeima konceptuāli atbalsta pārmaiņas savas administrācijas struktūrā
Saeima ceturtdien, 8. oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas likumā noteiks parlamenta administrācijas struktūras izmaiņas, ko paredz Saeimas Prezidija apstiprinātais Saeimas administratīvās ...
Aldis Gobzems
Jurista vizītkarte
Aldis Gobzems
Katrīna Salmgrieze
Skaidrojumi. Viedokļi
Iestādes solījums
Lai arī iestādes solījums (apsolījums) nevienā normatīvā aktā Latvijā nav tieši minēts un regulēts, tiesu spriedumos gan pats termins, gan jēdziens parādās salīdzinoši bieži, kas nenoliedzami atspoguļo tā aktualitāti praksē. ...
5 komentāri
AUTORU KATALOGS