Sacīt, ka šī ir intervija ar zvērinātu advokātu, būtu patiesība un vienlaikus arī nepateikts nekas, jo cilvēks, kurš jurista profesijai veltījis vairāk nekā 55 mūža gadus, bijis augstos amatos, atstājis savu individuālo zīmogu neatkarīgas valsts tiesu sistēmas izveidē un stiprināšanā, bijis Latvijas vēstnieks ārvalstīs un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri, 34 gadus papildinājis Latvijas Universitātes mācībspēku rindas, vairs nevar būt "tikai" zvērināts advokāts. Tādēļ kolēģi un laikabiedri, visus šos nopelnus mēģinot ietvert dažos vārdos, viņu sauc par unikālu un īpašu personību, nozīmīgu cilvēku Latvijas jurisprudencē vai vienkārši – par justīcijas džentlmeni. Un tieši tādam – "Justīcijas džentlmenis", Latvijas Juristu biedrības prezidenta Aivara Borovkova ieskatā, vajadzēja būt jauniznākušās grāmatas "Darbs dara cilvēku" nosaukumam, jo, viņaprāt, tas precīzi un trāpīgi raksturo tās galveno varoni – Gvido Zemrībo.
Joprojām sportiski un intelektuāli labā formā
Atzīšos – tas, ka šī intervija notiek jūsu darba vietā – birojā "Varul", nedaudz pārsteidz, jo priekšstats par to, kā cilvēki tik ļoti cienījamā – 82 gadu – vecumā pavada savu ikdienu, ir citāds. Konkrētajā gadījumā tas izrādījās maldīgs.
Laikam vēl neesmu prātu galīgi izkūkojis, bet, kas attiecas uz fizisko formu, jāsaka, ka tur neaizstājams ir sports. Tas mani jau kopš bērnības ir interesējis un aizrāvis, un vēl joprojām aktīvi spēlēju tenisu. Mums ir tenisa klubs, kas saucas "70+", esmu tā prezidents. Savas muļķības dēļ klubu piereģistrējām, un līdz ar to mans uzvārds un tālruņa numurs acīmredzot arī parādās kaut kādos sarakstos, internetā. Tāpēc laiku pa laikam man zvana cilvēki, kas grib spēlēt tenisu, un interesējas, kā dabūt tenisa laukumu un tamlīdzīgi. Mums pašiem Latvijas Tenisa savienība reizi nedēļā spēlēšanai par velti atvēlējusi laukumu, tādēļ nevienam neko nevaram piedāvāt, un man tas šiem interesentiem jāskaidro. Vienā reizē atkal zvana kāda jauna dāma un saka, ka gribot spēlēt mūsu klubā. Jautāju, cik viņai gadu. Pēc pauzes atskan – 25! Saku: brīnišķīgi, piezvaniet man tad, kad jums būs 70! Tad laikam arī dāmai nāca apskaidrība, ka tas "70+" nav tikai nosaukums, lai gan tikpat labi to klubu nu jau varētu saukt par "80+". Pie mums spēlē arī izcils Latvijas mediķis – profesors Georgs Jankovskis, un viņam ir 94, bet tāpat ir laukumā katru sestdienu.
Cik aktīva šobrīd ir jūsu spēle jurisprudences laukā?
No Advokatūras likuma izriet, ka advokāts – tā ir brīvā profesija. Tas nozīmē, ka esmu kā gleznotājs – ja man ir iedvesma, tad gleznoju. Pats organizēju savu dienas kārtību – kā ērtāk un sevišķi nepārpūloties. Taču, ja jāiet uz tiesu, tā ir svēta lieta un tiesā jābūt noteiktā laikā. Vakar pat biju Madonā. Mana specialitāte, ar ko arī nodarbojos visu mūžu, ir civillietas, bet dažreiz, ļoti reti, paņemu arī krimināllietas, ja redzu, ka apsūdzība ir acīmredzami netaisnīga. Tā nesen vienā rajona tiesā es aizstāvēju kādu jaunu puisi. Būtība tur it kā vienkārša, bet ne tik vienkārši viss sanāk. Proti, ir divi lauku puiši – vienkārši, kārtīgi zēni, taču dažkārt sanāk kāda saķeršanās ar likumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
