ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Oktobris 2015 /Nr.41 (893)

Nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšana
5 komentāri

2014. gada 3. aprīlī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL), ar kuriem tas tika papildināts ar jaunu 168.1 pantu, kas paredz atbildību par nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.1 Atbilstoši Tiesu informācijas sistēmas datiem pagājušajā gadā saskaņā ar šo pantu tika notiesāti 17 cilvēki, savukārt 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos tiesas sodīja vēl 32 personas.2 Jaunās tiesību normas aktīva piemērošana nepārprotami norāda, ka likuma grozījumiem ir bijusi praktiska nozīme un konstruētais noziedzīga nodarījuma sastāvs raksturo mūsu sabiedrībā gana izplatītus nodarījumus, nevis tikai hipotētiski iespējamu apdraudējumu.

Krimināllikuma papildināšana ar jaunu 168.1 pantu notika saistībā ar grozījumiem Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL), kas tika pieņemti 2014. gada 13. februārī un ar kuriem tas tika papildināts ar jaunu 30.5 nodaļu (Pagaidu aizsardzība pret vardarbību).3 2014. gada 31. martā grozījumi CPL stājās spēkā, ieviešot tiesiskus instrumentus personu pagaidu aizsardzībai pret vardarbību, ko lieto kāds no prasītāja tuviniekiem – laulātais vai bijušais laulātais; personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības; pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības; personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības; personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā; personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas attiecības.

Likumā paredzētie pagaidu aizsardzības līdzekļi pret vardarbību var tikt piemēroti, ja ir konstatēts, ka pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība vai pret viņu ir vērsta vardarbīga kontrole, kas saprotama kā darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.

CPL 30.5 nodaļā uzskaitītajiem aizsardzības līdzekļiem pret vardarbību ir pagaidu raksturs – tos var piemērot gadījumos, kad tiesai ir iesniegta prasība un ir nepieciešamība līdz tās izskatīšanai pasargāt prasītāju no vardarbības, ko rada prasītāja tuvinieks. Prasību veidi, kas dod pamatu piemērot pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ir uzskaitīti CPL 250.43 pantā, un proti, tās ir:

  • prasības par laulības neesamību vai šķiršanu;

  • prasības personisku aizskārumu dēļ;

  • prasības par uzturēšanas līdzekļu piedziņu;

  • prasības par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā;

  • prasības par mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā;

  • prasības lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.

Saskaņā ar CPL 250.55 un 250.56 pantu pagaidu aizsardzību pret vardarbību ir iespējams noteikt arī, pirms persona iesniegusi kādu no minētajām prasībām, tomēr šajā gadījumā tiesa nosaka termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai, kas nevar būt ilgāks par vienu gadu. Iespēja piemērot pagaidu aizsardzību pirms prasības iesniegšanas tiesā nemaina aplūkojamā civilprocesuālā tiesību institūta pamatmērķi – operatīvi nodrošināt personas interešu aizsardzību un nepieļaut vardarbības turpināšanu vai atkārtošanos līdz brīdim, kad civiltiesiskais strīds ir izskatīts pēc būtības un ar tiesas nolēmumu ir noregulētas personu tiesiskās attiecības.

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Iveta
27. Oktobris 2017 / 14:51
0
ATBILDĒT
Un, kā ir ar ļaunprātību gadījumā, ja, piemēram, aizsargājamā persona pati ļauj atgriezties un uzturēties (dzīvot) mājoklī, kurā tiesa noteikusi aizliegumu, taču neviens no abiem nav iesniedzis pieteikumu tiesai par lēmuma atcelšanu? Pēc tam strīda gadījumā aizsargājamā persona iesniegumā policijai norāda uz lēmuma neievērošanu? Tīši būs pārkāpts lēmums, tur netīši nevar. Bet ļaunprātība?
Lelde
20. Oktobris 2015 / 09:55
0
ATBILDĒT
Atvainojos, nevis drošības līdzeklis, bet aizsardzības līdzeklis.
Lelde
20. Oktobris 2015 / 09:53
0
ATBILDĒT
Nezin kādēļ likumā paredzēts pienākums iesniegt prasību, ja to var nepildīt. Ar kādu mērķi ? Par aizsardzības līdzekļa atcelšanu tiesnesis lemj tikai tādā gadījumā, ja tiek iesniegts pieteikums. Secīgi, tiesneša piemērotais drošības līdzeklis var saglabāties gadiem ?
Andrejs Judins > Lelde
21. Oktobris 2015 / 18:53
0
ATBILDĒT
Pagaidu aizsardzība ierobežo personas uzvedību līdz brīdim, kad tiek izskatīta celtā prasība un lietā stājies spēkā spriedums. Tātad noteikto uzvedības ierobežojumu ilgums ir atkarīgs no tā, cik ātri tiesa var izskatīt prasību, sakarā ar kuru ir noteikta pagaidu aizsardzību. Vienlaikus jāievēro, ka likumā ir paredzētas iespējas pagaidu aizsardzības līdzekli atcelt vai aizstāt ar citu līdzekli.
Lelde > Andrejs Judins
22. Oktobris 2015 / 09:18
0
ATBILDĒT
Ja persona, kurai ar tiesneša lēmumu tiek uzlikts par pienākumu celt prasību, to nedara, aizsardzības līdzeklis saglabājas. Likumā paredzētas tiesneša tiesības aizsardzības līdzekli atcelt tikai tādā gadījumā, ja tiek iesniegts pieteikums par tā atcelšanu.
visi numura raksti
Gatis Litvins
Intervija
Balanss starp dažādu paaudžu tiesnešiem
Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Rimvīds Norkus un Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Prīts Pikamē (Priit Pikamäe) septembrī viesojās Latvijā ikgadējā Baltijas valstu Augstāko tiesu tikšanās ...
Jurista Vārds
Numura tēma
Vai Saeimai nepieciešams likumdošanas analīzes dienests
Jau vairākus gadus Latvijā uzplaiksnī diskusijas par zinātniska, analītiska dienesta nepieciešamību Saeimā. Tā mērķis būtu sniegt atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā, prognozējot Saeimas izskatīšanai iesniegto ...
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Ar zinātnisku konferenci atklāj Latvijas valsts tiesību avotu apkopojumu
"Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par pirmreizēja dokumentu krājuma iznākšanu "Tiesu namu aģentūras apgādā" – Latvijas Universitātes (LU) mācībspēku grupa prof. Jāņa Lazdiņa vadībā pirmo reizi ir apkopojusi un ...
Egils Levits
Numura tēma
Laba likumdošana un parlamenta zinātniskais dienests

Viedoklis par komisijas galaziņojuma projektu, iesūtīts Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijai 2015. gada 24. augustā.

10 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Daiga Rezevska pievienosies Satversmes tiesas sastāvam
Kā jau iepriekš izskanējis, kopš 15. oktobra brīvajai vakancei Satversmes tiesas tiesneša amatam bija izvirzīta Dr.iur. Daiga Rezevska, kuras piemērotību konstitucionālajai tiesai līdz šim jau atzina gan Tieslietu padome, gan Saeimas ...
AUTORU KATALOGS