Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību politika

24. Novembris 2015 /Nr.46 (898)

Kāda ir tiesiska rīcība, valstij nododot informāciju atkalizmantotājiem
9 komentāri

Pirms pāris mēnešiem, šā gada vasaras izskaņā, publiskajā telpā nonāca kāds Valsts policijas lēmums, kurā līdz ar citu informāciju bija atspoguļoti arī no seksuālas vardarbības cietuša bērna dati. Tādējādi sabiedrība uzzināja to, ko likums paredz sargāt – nepilngadīga nozieguma upura identitāti jeb, runājot vispārīgi, personas datus. Meklējot šāda notikuma cēloņus, atklājās, ka sargājamās ziņas publiskojuši Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotāji. Raugoties no vienas puses, šķietami viss ir skaidrs – atbildīgais noskaidrots, taču, no otras puses, kā atklāj šī materiāla ietvaros apkopotie viedokļi, nemaz tik vienkārši nav atbildams, cik daudz atbildīgo šeit patiesībā jāmeklē, jo iesaistītajām institūcijām nav savstarpējas skaidrības un vienotas izpratnes par to, kā nodrošināt tiesisku un labai pārvaldībai atbilstošu rīcību personas datu aizsardzībā situācijā ar informācijas atkalizmantotājiem.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
4
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
25. Novembris 2015 / 20:00
0
ATBILDĒT
Šis notikums lieliski parāda valdošo formālismu un tiesību normu mehānisku, nesistēmisku piemērošanu gan valsts pārvaldē, gan arī sabiedrībā kopumā. Protams, iestādes savstarpēji meklē "vainīgo", lai gan patiesībā, šķiet, vainojamas ir visas.
Valsts policijas viedoklis ir pavisam vienkāršs - "nav likumiska pamata lūgt izmeklētājiem mainīt esošo praksi". Tomēr kriminālprocesā, cik nācies redzēt, personas datu aizsardzība ir izteikti sāpīgs jautājums. Procesuālajos dokumentos dažkārt novērojama tāda personas datu pārbagātība, ka pat pamattekstu grūti uztvert. Vai tiešām lēmumā par aresta uzlikšanu mantai ir nepieciešams norādīt cietušā datus? Vēl viens piemērs: KPL 375.p. 3.d. paredz, ka informāciju par kriminālprocesā iesaistīto personu (izņemot personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību) dzīvesvietu un telefona vai cita sakaru līdzekļa numuru (adresi) uzglabā atsevišķā uzziņā, kas pievienota krimināllietai, un ar to var iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu. Būtu jau labi, ja vien šie dati nebūtu diezgan viegli atrodami citos krimināllietā esošajos materiālos.
UR apgalvo, ka UR "nav pamata vērtēt prasības attiecībā uz atkalizmantošanā nododamās informācijas apjomu". Un kā vēl ir! Piemēram, Informācijas atklātības likuma 1.p. 5.puktā skaidri definēts, ka atkalizmantošana ir iestādes rīcībā esošas un iestādes radītas vispārpieejamas informācijas izmantošana komerciālam vai nekomerciālam mērķim. Kā jau !! komentārā (24. novembris 2015 / 13:09) teikts: "Ja kāds tīši vai netīšām aiznestu uz UR valsts noslēpumu saturošu dokumentu, tad taču arī UR to drošu sirdi dotu tālāk [..]?" Gan UR, gan TM atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem. Tomēr Ministru kabineta noteikumi piemērojami vien tiktāl, ciktāl tos neierobežo likums vai vispārējie tiesību principi.
Baraks Osama > Proficius Aliri
26. Novembris 2015 / 13:40
0
ATBILDĒT
Cik nu ir nācies saskarties ar kriminālprocesa dokumentiem (nav ļoti daudz, bet ir), kā arī pēc atmiņas par studiju laika materiāliem, tad diez vai alošos, minot, ka daudzu procesuālo dokumentu struktūra un saturs bez īpašas evolūcijas atceļojuši no padomju perioda, kad nekādus personas datu aizsardzības apsvērumus neizdarīja, jo šāda tiesību nozare vienkārši neeksistēja.
Jurčiks > Baraks Osama
27. Novembris 2015 / 08:47
0
ATBILDĒT
Nu nevajag piesaukt tos padumjos laikus vietā un nevietā! Datu aizsardzība vispār ir ļoti jauna tiesību nozare. Ja nemaldos, tad šamējā tā nopietni sevi pieteica tikai pirms gadiem 10-15. No padomju laikiem, iespējams, nāk birokrātiskā attieksme pret visādiem datiem (lai gan, būdams piedzīvojis abus laikus, atzīstu, ka šodienas birokrātiju ar padumjo birokrātiju pat salīdzināt nevar - tagad formālisma un haosa ir krietni vairāk, diemžēl...), bet ne datu aizsardzības trūkums.
Jurčiks > Jurčiks
27. Novembris 2015 / 08:48
0
ATBILDĒT
Atvainojos, gribēju rakstīt "pirms gadiem 20-25". Bet vienalga tas nemaina būtību
??
24. Novembris 2015 / 12:04
0
ATBILDĒT
" tad pārzinim vai citai uzticamai trešajai personai, kas darbojas pārziņa pilnvarojumā, ir jāveic attiecīgo dokumentu anonimizācija..."
Vai tas nozīmē, ka valsts iestādēm vēl būtu jāiegulda papildus resursi, lai varētu datus nodot atkalizmantošanai? Jo - ieviešot atklāto datu principu, valsts informāciju būs iespējams "paņemt"/nolasīt brīvi - bez maksas. Tātad - kas maksās par atklāto datu ieviešanu un nepieciešamo anonimizācijas procesu?
!! > ??
24. Novembris 2015 / 13:09
1
ATBILDĒT
Un kas tieši Jums nav saprotams? Ka valsts iestādes darbinieks pilda valsts pienākumu nenodot tālāk datus, kuri nav nododami? Ja kāds tīši vai netīšām aiznestu uz UR valsts noslēpumu saturošu dokumentu, tad taču arī UR to drošu sirdi dotu tālāk, jo līgums ar atkalizmantotājiem ir svētāks par speciālajos likumos noteikto valsts pienākumu atklātībā nenodot info, kas paredzēta ierobežotam personu lokam?
??>!! > !!
25. Novembris 2015 / 12:48
0
ATBILDĒT
Atbildi no Jums nesaņēmu, lai gan skaidri un gaiši jautāju: kas par to maksās?
Visādā ziņā - valsts budžetā nauda tam nav paredzēta, bet ir ieskaitīta tā nauda, kas saņemta no atkalizmantošanas, tā kā - mans jautājums un problēma ir nopietna.
!! > ??>!!
25. Novembris 2015 / 12:59
0
ATBILDĒT
Manuprāt, tas ir pašsaprotami, ka par to maksā valsts (iestāde no sava budžeta), jo tas ir valsts pienākums un atbildība šādu informāciju "sargāt". Tikai nevajag sākt stāstīt, cik ļoti tas atkal pārslogos darbiniekus, jo mēs šeit nerunājam par tiesas spriedumu anonimizēšanu, bet gan par to, ka situācijā, kad iestādei nodotajā dokumentā ir iekļautas ziņas, ko nedrīkst izpaust, tiek izdarītas atsevišķas darbības.
?? > !!
25. Novembris 2015 / 13:37
0
ATBILDĒT
Tam piekrītu. bet - es te runāju par situāciju, kuru visādos veidos atbalsta VARAM un dažādi atkalizmantotāji: atvērto datu ( tas ir tehnisks apzīmējums) tehnoloģiju ieviešanu visās valsts sistēmās :)
visi numura raksti
Gatis Litvins
Diskusija
Kad tiesu varai jākontrolē Saeimas lēmumi  
Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Tiesnešu konferencē – par tiesu komunikāciju  
13. novembrī uz ikgadējo sanāksmi pulcējās Latvijas tiesnešu pašpārvaldes institūcija – Latvijas tiesnešu konference. Pasākumu rīkoja Tieslietu padome (TP), uz konferenci bija ieradušies 348 no 576 Latvijas tiesnešiem. Šī gada ...
Ieva Mažuika
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts atbalsta nosacījumu piemērošana pašvaldībai kā saimnieciskās darbības veicējai
Bieži Finanšu ministrija saņem jautājumus par to, kas ir valsts atbalsts, uz ko un kādos gadījumos ir attiecināmi tā nosacījumi. Kopš nozaru ministrijas ir sākušas darbu pie dažādu ar infrastruktūrām saistītu atbalsta programmu ...
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Vardarbības jēdziena interpretācija krimināltiesībās
Gadījumos, kad likumdevēja darbības auglī – tiesību normā vai tās daļā – ir robi, praksei tie jāaizpilda. Šādu robu aizpildīšanai, īpaši jau krimināltiesību normu nepilnību novēršanai, vispiemērotākais materiāls ir ...
Tieslietu ministrija
Informācija
Pasniegti apbalvojumi tieslietu sistēmas darbiniekiem

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienai un Tieslietu ministrijas 97. dzimšanas dienai svinīgajā pasākumā 20. novembrī tika pasniegti apbalvojumi tieslietu sistēmas darbiniekiem.

AUTORU KATALOGS