ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Janvāris 2016 /Nr.2 (905)

Galvinieka atbildība, ja galvenajam parādniekam maksātnespējas procesā dzēstas saistības
4 komentāri
Mg.iur.
Ilze Jankeviča
zvērināta advokāte birojā “Fogels, Vītols un Paipa” 

Pēdējos gados tiesību piemērotāju starpā noritējušas aktīvas debates par galvojuma kā viena no biežāk lietotajiem saistību pastiprinājuma veidiem piemērošanu. Jau krietni sen radītajām galvojuma tiesību normām saskaroties ar salīdzinoši jauno maksātnespējas tiesību regulējumu, nenoliedzami aktuāls ir kļuvis jautājums, kā interpretējamas galvojuma institūtu regulējošās tiesību normas galvenā parādnieka maksātnespējas procesa pabeigšanas gadījumā.

Attiecībā uz galvinieka, kas galvojis par galvenā parādnieka – juridiskas personas saistībām, atbildību situācijā, kad ir pabeigts galvenā parādnieka maksātnespējas process, ir izveidojusies stabila tiesu prakse, kas pamatā balstīta uz 2011. gada 27. aprīļa Augstākās tiesas Senāta spriedumā Nr. SKC-86/20111 sniegto tiesību normu interpretāciju.

Turpretim, runājot par tāda galvinieka, kas galvojis par fiziskas personas, kurai maksātnespējas procesa ietvaros ir dzēstas parādsaistības, atbildību, tiesību piemērotāju viedokļi atšķiras. Tāpat neviennozīmīga ir bijusi arī līdzšinējā tiesu prakse.2

Ņemot vērā situācijas aktualitāti, arī likumdevējs ir mēģinājis risināt galvinieka atbildības jautājumu, pieņemot grozījumus Maksātnespējas likumā,3 kas paredz, ka likumā noteiktajā tiesiskajā situācijā visas papildu (blakus) saistības izbeigtos līdz ar fiziskās personas uzņemto pamatsaistību dzēšanu.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Saulcerīte
12. Janvāris 2016 / 21:05
0
ATBILDĒT
Piekrītu autores secinājumiem arī dēļ Maksātnespējas likuma virsmērķa - saistību izpildes principa - "Likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi".
Magone > Saulcerīte
14. Janvāris 2016 / 02:36
0
ATBILDĒT
Tad jau drīzāk pielietojams Maksātnespējas likuma 6.pantā iekļautais tiesību saglabāšanas princips – procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās kreditoru tiesības.
Magone
12. Janvāris 2016 / 13:45
0
ATBILDĒT
Autores secinājums ir pareizs. Protams, ka galvojums nebeidzas, dzēšot galvenā parādnieka saistības fiziskās personas mn procesā, ne arī izbeidzot juridiskās pers.mn procesu.
Tiesu atsauce uz Civillikuma normām, kas regulē galvojuma izbeigšanos, ir nevietā, jo šīs ir vispārējās tiesību normas, kuras ir piemērojamas vispārējos gadījumos, nevis maksātnespējas procesā, kur ir piemērojamas speciālās tiesību normas. Laikā, kad tapa šīs Civillikuma normas par galvojuma izbeigšanos, nebija šāda maksātnespējas institūta.
Otra lieta, uz ko atsaucas tiesas, ka 27.04.2011.AT Senāta spriedums neesot piemērojams fiziskās pers.mn procesā, jo attiecoties tikai uz jur.pers.mn procesiem kā to minēja arī autore. Tiesas to pamato ar to, ka iestājoties dažādas sekas -jur.pers.tiek izslēgta no komercreģistra, savukārt fiz.pers.tiekot dzēsts parāds un tai esot iespēja turpināt darbību bez parādiem.
Man gan liekas, ka šīs nosauktās pazīmes nav kvalificējošās jeb būtiskās. Būtiskā pazīme abos mn procesos ir viena -beidzoties mn procesam, no galvenā parādnieka kreditors neko vairs nevar prasīt un piedzīt. Tādēļ neredzu atšķirību, kādēļ tiesas fiz.pers.mn procesos nedrīkstētu piemērot nolēmumus, kas attiecas uz jurid.pers.mn procesiem.
Esmu neizpratnē, kā tiesas var pīties tik vienkāršos jautājumos jau gadiem ilgi! Bet izskatās, ka AT pieliks šiem strīdiem punktu.
Paldies, autorei par rakstu!
A.Strupišs > Magone
13. Janvāris 2016 / 08:31
0
ATBILDĒT
Vienkārši informācijai: Nupat ir ierosināta kasācijas tiesvedība lietā, kur tiesa nebija ņēmusi vērā SKC-86/2011 tieši ar šādu argumentu, ka tas attiecoties tikai uz juridiskas personas maksātnespēju, turklāt nepamatojot spriedumā, kā tieši šī atšķirība tiesai varētu ļaut atkāpties no judikatūras.
visi numura raksti
Jānis Rozenfelds
Skaidrojumi. Viedokļi
Apbūves tiesības regulējums Latvijā – grozījumi Civillikumā
Likums "Grozījums Civillikumā"1 paredz papildināt šī likuma trešo daļu "Lietu tiesības" ar jaunu trešo A nodaļu, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī (turpmāk – Grozījumi). Šis ir pirmais atjaunotās Latvijas likums, kas ...
Jurista Vārds
Informācija
Atzinība un apbalvojumi par ieguldījumu tieslietu sistēmā  
Pagājušajā nedēļā, 5. janvārī, Ministru kabineta telpās tika pasniegti četri apbalvojumi par īpašiem nopelniem Latvijas tieslietu sistēmas attīstīšanā. Līdzās Ministru kabineta Atzinības rakstam, ko saņēma Egils Levits, un ...
1 komentāri
Toms Bordāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskā persona uz apsūdzēto sola jeb atsevišķas piezīmes par “Maximas” krimināllietu
Rakstā aplūkota juridiskās personas krimināltiesiskās atbildības vēsturiskā izcelšanās un teorētiskie aspekti. Tāpat autors ir analizējis "Maximas" jeb tā sauktās Zolitūdes krimināllietā izveidojušos situāciju, ka viena ...
27 komentāri
Rihards Gulbis
Jurista vizītkarte
Rihards Gulbis
Dace Šulmane
Informācija
Mīkola Romera universitātē – jauns pētniecības centrs
Pagājušā gada rudens bijis īpaši nozīmīgs Lietuvas Mīkola Romera universitātes attīstībā, jo 2015. gada 24. septembrī svinīgi, piedaloties Lietuvas premjerministram Aļģirdam Butkēvičam, Viļņā tika atklāts jauns pētniecības ...
AUTORU KATALOGS