Pēdējos gados tiesību piemērotāju starpā noritējušas aktīvas debates par galvojuma kā viena no biežāk lietotajiem saistību pastiprinājuma veidiem piemērošanu. Jau krietni sen radītajām galvojuma tiesību normām saskaroties ar salīdzinoši jauno maksātnespējas tiesību regulējumu, nenoliedzami aktuāls ir kļuvis jautājums, kā interpretējamas galvojuma institūtu regulējošās tiesību normas galvenā parādnieka maksātnespējas procesa pabeigšanas gadījumā.
Attiecībā uz galvinieka, kas galvojis par galvenā parādnieka – juridiskas personas saistībām, atbildību situācijā, kad ir pabeigts galvenā parādnieka maksātnespējas process, ir izveidojusies stabila tiesu prakse, kas pamatā balstīta uz 2011. gada 27. aprīļa Augstākās tiesas Senāta spriedumā Nr. SKC-86/20111 sniegto tiesību normu interpretāciju.
Turpretim, runājot par tāda galvinieka, kas galvojis par fiziskas personas, kurai maksātnespējas procesa ietvaros ir dzēstas parādsaistības, atbildību, tiesību piemērotāju viedokļi atšķiras. Tāpat neviennozīmīga ir bijusi arī līdzšinējā tiesu prakse.2
Ņemot vērā situācijas aktualitāti, arī likumdevējs ir mēģinājis risināt galvinieka atbildības jautājumu, pieņemot grozījumus Maksātnespējas likumā,3 kas paredz, ka likumā noteiktajā tiesiskajā situācijā visas papildu (blakus) saistības izbeigtos līdz ar fiziskās personas uzņemto pamatsaistību dzēšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
