Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Janvāris 2016 /Nr.2 (905)

Juridiskā persona uz apsūdzēto sola jeb atsevišķas piezīmes par “Maximas” krimināllietu
27 komentāri
Bac.iur.
Toms Bordāns
jurists zvērinātu advokātu birojā “Varul”

Rakstā aplūkota juridiskās personas krimināltiesiskās atbildības vēsturiskā izcelšanās un teorētiskie aspekti. Tāpat autors ir analizējis "Maximas" jeb tā sauktās Zolitūdes krimināllietā izveidojušos situāciju, ka viena juridiskā persona ieņem vairākus procesuālos statusus. Raksta beigās autors izdara secinājumu par to, kādas pazīmes konstatējamas, lai būtu pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
42
29
komentāri (27)
27 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Objektīvs subjektīvisms
12. Janvāris 2016 / 15:19
9
ATBILDĒT
Vajadzētu būt nedaudz piesardzīgākam, vai arī to detalizētāk vajadzētu pamatot, rakstot, ka piespiedu līdzekļu piemērošanā pastāv strict liabilty modelis. Vainas jēdziena izpratne civiltiesībās (deliktu tiesībās) un krimināltiesībās ir diezgan atšķirīga, tāpēc kritiski vērtējams, vai civiltiesībām raksturīgais strict liability koncepts būtu tik viennozīmīgi attiecināms uz rakstā minēto kriminālprocesa institūtu - piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.
Marry > Objektīvs subjektīvisms
12. Janvāris 2016 / 21:40
2
ATBILDĒT
Vai varētu, lūdzu, konkrēti minēt, piemēram, vismaz trīs noteiktas pazīmes, ar ko civiltiesību vaina atšķiras no krimināltiesību identiskā jēdziena? Man tas nav skaidrs, tāpēc arī prasu.
Toms Bordāns > Marry
12. Janvāris 2016 / 23:02
12
ATBILDĒT
Paldies par komentāru. Civiltiesībās un krimināltiesības atšķiras vainas formu formulējums. Īsumā: Krimināltiesības vainas formas ir nodoms (tīši) un neuzmanība. Tīši izdarīts nodarījums var būt ar tiešu un netiešu nodomu atkrībā no tā vai vainīgais vēlējās kaitīgo seku iestāšanos vai bija vienaldzīgs pret to iestāšanos. Aiz neuzmanības izdarīts nodarījums var būt izdarīts aiz noziedzīgas pašpaļāvības un noziedzīgas nevērības (atkarībā no tā vai persona paredzēja kaitīgo seku iestāšanās iespējamību). Savukārt civiltiesībās ir citi vainas formulējumi. Civillikuma 1641.pants nosaka: "Ar ļaunu nolūku jāsaprot katrs tīšs kaitējums." Civillikuma 1641.pants paredz rupju un vieglu neuzmanību. Tāpat nosakot personu atbildību, Civillikums lieto arī tādus terminu kā "čakla un kārtīga saimnieka rūpība", "gādīga saimnieka rūpes". Tomēr mūsdienās dr.iur. K.Torgāns ir izvirzījis principu, ka civiltiesībās prettiesiska rīcība jau ietver vainu un atsevišķi tā nav jākonstatē (skat. K.Torgāna grāmatas saistību tiesības I un II).
Marry > Toms Bordāns
13. Janvāris 2016 / 10:03
0
ATBILDĒT
Vienkāršojot Jūsu teikto, gan civiltiesības, gan krimināltiesības izmanto tādus pamatjēdzienus kā nodoms (nolūks) un neuzmanība, tomēr šo pamatjēdzienu konkretizācija nav pilnīgi identiska abās nozarēs. Otrā atšķirība izpaužas tajā, ka civiltiesībās subjektīvā puse var tikt noteikta, balstoties uz objektīviem apstākļiem, respektīvi, nav jāielien konkrēta cilvēka galvā, lai noteiktu subjektīvās puses raksturu, bet var uzdot jautājumu, kā līdzīgos apstākļos rīkotos čakls un gādīgs saimnieks. Vai rezumē ir tas, ko gribējāt teikt?
Toms Bordāns > Marry
13. Janvāris 2016 / 10:16
10
ATBILDĒT
Gandrīz. Ļoti īsi: Krimināltiesībās vainas formu noteikšana ir ļoti sarežģīts un juridiski nozīmīgs process. Civilitesībās - lai gan Civillikums paredz vainas formas, kas gan formulētas savādāk nekā Krimināllikumā, tomēr praksē tiesā šīs vainas formas netiek praktiski ņemtas vērā. Civiltiesībās tiesu praksē faktiski pastāv vainas prezumpcija - tātad, ja persona ir pārkāpusi kādu tiesību normu, tad ir uzskatāms, ka viņa ir rīkojusies vainojami. Godīgi sakot, pats nekad neesmu tiesu debatēs vai paskaidrojumos vai spriedumos saskāries ar situāciju, ka civillietā tiktu analizētas vainas formas.
Toms Bordāns > Objektīvs subjektīvisms
12. Janvāris 2016 / 15:36
13
ATBILDĒT
Paldies par komentāru. Esmu norādījis, ka gan profesors U.Krastiņš, gan KPL grozījumu anotācijā ir norādīts, ka subjektīvā puse nav attiecināma uz juridisko personu. Kā arī Krimināllikumā, nekur nav paredzēts kā konstatējama juridiskās personas subjektīvā puse, ja tas arī būtu iespējams. Pasaulē dažādās valstīs pastāv vairākas teorijas par juridisko personu subjektīvās puses konstatēšanu. Lielbritānijā uz juridisko personu attiecina fiziskās personas psihisko attieksmi attieksmi (identification doctrine). "Reactive fault" doktrīnas piekritēji uzskata, ka vērā būtu jāņem juridiskās personas centieni novērst noziedzīgā nodarījuma sekas. "Aggregation" teorijas piekritēji uzskata, ka subjektīvā puse izvērtējama vērā ņemot juridiskās personas veiktos drošības un uzraudzības pasākumus pirms noziedzīgā nodarījuma. Latvijā Krimināllikumā šādi priekšraksti nav nostiprināti un likuma autori ir norādījuši, ka subjektīvā puse uz juridisko perosnu neattiecas, līdz ar to manā ieskatā nav pamata pieņemt pretējo.
Marry > Toms Bordāns
12. Janvāris 2016 / 21:37
2
ATBILDĒT
"Kā arī Krimināllikumā, nekur nav paredzēts kā konstatējama juridiskās personas subjektīvā puse, ja tas arī būtu iespējams."

Nav teikts, jo izvērtē fiziskās personas subjektīvā puse juridiskās personas lietā (KL 12.p.), vai nē?
Toms Bordāns > Marry
12. Janvāris 2016 / 23:23
9
ATBILDĒT
Krimināllikuma 12.pants nosaka tikai to, ka juridiskajai personai piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, bet fiziskajai personai - kriminālatbildība. Šobrīd, kā minēts rakstā, Kriminālprocesa likums pieļauj izdalīt procesu pret juridisko personu pat tad, ja fiziskā persona nav noskaidrota vai nav saucama pie kriminālatbildības, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem. Līdz ar to juridiskajai personai var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus ne tikai tad, ja nav noskaidrota fiziskās personas subjektīvā puse, bet pat tad, ja vispār nav noskaidrota fiziskā persona. Šo Kriminālprocesa likuma grozījumu anotācijā īpaši uzsvērts, ka uz juridisko personu neattiecās subjektīvā puse.
Marry > Toms Bordāns
13. Janvāris 2016 / 10:47
0
ATBILDĒT
Ok, domu sapratu. Tā kā Latvijā iepriekš radās situācijas, kad neviena fiziskā persona nebija formāli vai faktiski atbildīga par tādu noziedzīgu nodarījumu, kuras rezultātā juridiskā persona ieguvusi acīmredzamu labumu, šobrīd var nosacīti teikt, ka atbild visi (personu apvienība), ja neviena no fiziskā persona „nevēlas” uzņemties kriminālatbildību par šo nodarījumu.
Patiesībā civiltiesībās arī var būt diskutējami, kad fiziskas personas, kura nav juridiskās personas vadītājs, rīcība ir uzskatāma par juridiskās personas vainu. Noziedzīgs nodarījums nozīmē to, ka civiltiesībās kāda darbība arī nav atļauta, līdz ar to var rasties problēmas, risinot paralēlus vai vēlākus civiltiesiskus strīdus, kas, par ko un kādā mērā atbild.
Objektīvs subjektīvisms > Toms Bordāns
12. Janvāris 2016 / 15:59
8
ATBILDĒT
Pieļauju, ka tik tiešām pastāv vairākas teorijas par iespējamību juridiskai personai konstatēt vainu. Tomēr mans komentārs bija par to, kāpēc civiltiesībām raksturīgs jēdziens tiek attiecināts uz kriminālprocesuālo tiesību institūtu, un konkrēti - strict liability.
Toms Bordāns > Objektīvs subjektīvisms
12. Janvāris 2016 / 16:08
14
ATBILDĒT
Strict liability nu gan nav ekskluzīvi civiltiesisks termins. Nav pārāk juridiska saite, bet vairāk var palasīt: https://en.wikipedia.org/wiki/Strict_liability_(criminal) Turpinot iepriekš minēto, varu vēl papildināt, ka (kā jau minēts rakstā) galvenais iemesls kāpēc Latvijā ir piespiedu ietekmēšanas līdzekļi nevis juridisko personu kriminālatbildība ir viedoklis, ka juridiskajai personai nevar būt vainas (subjektīvās puses), jo juridiskā persona ir fikcija (societas delinquere non potest), jeb kā rakstījis prof. Dr.iur. U.Krastiņš: ". Šajā sakarībā tad
uzdrošinos pateikt, ka visi mēģinājumi fiziskas persona vainu kaut kādā
veidā pārcelt arī uz juridisko personu, saskaņā ar Latvijas
krimināltiesībām nav nekas vairāk kā juridiska fikcija." http://www.knab.gov.lv/uploads/free/uldis_krastins_juridiskajam_personam_piemerojamo_piespiedu_ietekmesanas_lidzeklu_reglamentacijas_.pdf
sm. > Toms Bordāns
13. Janvāris 2016 / 19:52
0
ATBILDĒT
Atbildība bez vainas nav tikai vainas forma. Tā ir cieši saistīta ar pierādīšanas pienākumu. Bet pierādīšanas standarti CT un KT atšķiras, jo vienā procesā ir pušu līdztiesība, otrā - hierarhija. Līdz ar to būtu speciāli jāpamato atbildības bez vainas piemērošana KT. Turklāt KT raksturo princips, ka nevar sodīt par NN, kas nav tieši noteikts. Līdz ar to atbildībai bez vainas būtu jābūt tieši paredzētai par konkrēto sastāvu, vai vismaz acīmredzamai (ja pieņemam, ka arī KT var pastāvēt tiesību tālākveidošana).
Jūlija Kolomijceva > sm.
14. Janvāris 2016 / 07:23
1
ATBILDĒT
Papildinot, ja pastāv identiski apstākļi abos gadījumos, iespēja piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus bez vainas un atbildība, konstatējot vainu (vainojamību), civilprocesā ir diskutējama, ievērojot tiesiskās vienlīdzības principu. Piemēram, P. Mincs uzskatījis, ka civil- un krimināltiesiskie pārkāpumi kvalitatīvi neatšķiras, tie atšķiras vienīgi pēc savām sekām (Vispārējā daļa, 1934.g., 8.lpp.). Saskaņā ar P. Minca viedokli civil- un krimināltiesību pārkāpumu sastāviem vispārējos vilcienos jāsakrīt. Tam vismaz daļēji var piekrist.
Ja faktiskie apstākļi ir identiski, bet vienā gadījumā subjektīvo elementu ņem vērā, savukārt otrajā – neņem, var rasties pretruna, ka jur. personas rīcība ir pēc būtības (neieskaitot nianses) neatļauta no krimināltiesiskā viedokļa, bet ir atļauta no civiltiesiskā. Lai atrisinātu šo pretrunu, jāpastāv sevišķam pamatojumam par konkrētā kriminālprocesuālā institūta mērķiem un nepieciešamību piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus bez vainas gadījumos, kad civiltiesības arī paredz civiltiesisko atbildību par līdzīgā rakstura vainojamu rīcību.
Toms Bordāns > Jūlija Kolomijceva
14. Janvāris 2016 / 12:02
11
ATBILDĒT
Grūti gan atcerēties, kad redzēju pēdējo spriedumu civillietā, kur juridiskajai personai (vai arī fiziskajai) tikusi konstateta vainas forma. Cik man ir zināms, tas kopš neatkarības atjaunošanas faktiski netiek darīts. Civiltiesībās faktiski pastāv atbildība bez vainas, t.i. - tikai konstatējot ar likumu aizliegtu darbību, cēlonisko sakaru un zaudējumu apmēru, nevis personas psihisko attieksmi (šo jautājumu sīkāk K.Torgāns ir izklāstījis teju katrā no savām grāmatām, iesaku palasīt). Pietam, tas, ka paralēli civiltiesiskajai atbildībai vienmēr būtu jāiestājsa krimināltiesiskajai - prakse pilnīgi noteikti liecina par pretējo. Vēl jo vairāk, jautājumu par to, kāpēc juridiskajai personai piemērojama atbildība bez vainas krimināltiesībās esmu izklāstījis gan rakstā, gan iepriekšējos komentāros, domāju, ka aiz cieņas tos būtu vērts izlasīt.
sm. > Toms Bordāns
14. Janvāris 2016 / 16:50
2
ATBILDĒT
Atbildībai bez vainas vienmēr jābūt normatīvi noteiktai. Atbildība bez vainas faktiski ir juridiskā prezumpcija par 99% vainu (tas 1% būtu nepārvarama vara vai kādi īpaši atrunāti gadījumi), un jur.prezumpcijas nevar būt patvaļīgas. Tātad, ja KL vai kādā speciālā likumā (piem., Vides aizsardzības likuma 24(4).p.) nav atrunāta atbildības esamība bez vainas, tad šādas vainas formas NAV. Tas, ka Latvijā nav noteikta kārtība, kādā būvniecībā iesaistītās personas saucamas pie atbildības (t.s. legal channeling), nevar būt par pamatu Maximas lietā iesaistītas jur.personas atbildības bez vainas ielasīšanā KL VIII prim nodaļā.
Toms Bordāns > sm.
15. Janvāris 2016 / 01:00
10
ATBILDĒT
Atbildība bez vainas nav vainas forma :D KL 8.pants paredz vainas formas - nodomu un neuzmanību, kas var piemist tikai fiziskai personai.
Cieņa > Toms Bordāns
15. Janvāris 2016 / 11:35
4
ATBILDĒT
Ieteiktu jaunajam cilvēkam uzlabot cieņu pret citādi domājošajiem. Šādu smaidiņu ":D" lietošana diemžēl nav savienojama ar cieņu pret saviem kolēģiem. Vēl jo vairāk iesaku, ja plānojat kļūt par advokātu. Pat, ja Jūsu viedoklis ir pareizs, uzklausāt citus un cieņpilni pamatojot pretējā viedokļa nepamatotību.
Objektīvais subjektīvisms > Toms Bordāns
14. Janvāris 2016 / 16:09
2
ATBILDĒT
Nevarēju vairs vienaldzīgi noraudzīties uz komentāru, ka civiltiesībās pastāv vainas prezumpcija, atbildība bez vainas, u.tml. Pirmkārt, tie ir atšķirīgi jēdzieni. Otrkārt, sen jau pastāv vienprātība par to, ka civiltiesībās vaina nav tiesību pārkāpēja psihiskā attieksme, bet gan pēc objektīviem kritērijiem novērtējama personas uzvedība (krietns un rūpīgs saimnieks (CL 1646.p.), u.tml.). Treškārt, ja jau Latvijā pastāv atbildība bez vainas, t.i., atbildība par katru rūpību, tad jau vispārējais atbildības modelis ne ar ko neatšķiras no atbildības par PBA nodarītu kaitējumu (CL 2347.p.2.d.), kas ietvert minēto strict liability konceptu. Aicinu autoru detalizēti iepazīties ar K.Torgāna un J.Kārkliņa 2015.gada septembra rakstu J/V par civiltiesiskajiem atbildības modeļiem pēc vainojamības pazīmes, kur viss beidzot salikts pa plauktiņiem. Atsaukties uz 2006.gada grāmatu īsti nav vietā. P.S. Tajā rakstā autori arī atzīst līdzšinējās kļūdas terminu izpratnē, kuras diemžēl atspoguļojas arī autora komentāros.
Toms Bordāns > Objektīvais subjektīvisms
15. Janvāris 2016 / 01:05
12
ATBILDĒT
Civillikuma 1641.p. paredz vainas formu - ļauns nolūks, bet 1644.p. paredz tādas vainas formas kā rupju un vieglu neuzmanību. Šādas vainas formas tiesu praksē netiek piemērotas. Līdz ar to ir pamats runāt par atbildību bez vainas, konstatējot tikai neatļautu darbību, zaudējumus un cēlonisko sakaru. Te ir plaša un vienveidīga tiesu prakse, domāju par to nav vērts tālāk strīdēties.
J.K. > Toms Bordāns
15. Janvāris 2016 / 10:44
1
ATBILDĒT
Kā redzams, autors nenošķir jēdzienus "atbildība bez vainas" un "bezvainas sistēma". Atbildība bez vainas, kā jau te iepriekš ir norādīts, ir atbildība pat tad, ja personas rīcībā nav saskatāms jebkāds rūpības pienākums. Tāpēc nereti to sauc par atbildību par risku, jo atbildība var iestāties par gadījumu, ko pati persona nevar ne paredzēt, ne novērst (izņemot nepārvarama vara). Un šādam izņēmuma modelim obligāti ir jābūt expresis verbis ietvertam likumā. Savukārt "bezvainas sistēma" ir sistēma, kurā vainu neskata atrauti no prettiesiskas rīcības, resp. ar šo jēdzienu neoperē tieši, lai gan to ņem vērā, vērtējot, vai personai konstatējama prettiesiska rīcība. Tāpēc tēze, ka LV krimināltiesībās iespējama "atbildība bez vainas" ir radikāla, lai gan dažās valstīs šādi izņēmumi pastāv, taču tā nav attīstījusies judikatūrā, bet apzināti radīta ar likumdevēja gribu.
Otrkārt, gribu vērst uzmanību, ka neatbilst patiesībai autora apgalvojums, ka LV tiesas nevērtē vainu un tāpēc pastāv atbildība bez vainas. Tiesas neanalizē vainas jēdzienu, bet vienmēr spriedumā tiek konstatēts, kāda tiesību norma tikusi pārkāpta. Tādējādi tiesas fiksē personas darbību pretēji krietna un rūpīga saimnieka kritērijam (vainas aspekts), lai arī nereti expresis verbis to spriedumā neieraksta. Tāpat nepamatoti ir uzskatīt, ka LV pastāv vispārēja vainas prezumpcija.
Bet neskatoties uz zināmiem trūkumiem, ir apsveicama autora drosme runāt par tik sarežģītu jautājumu kā "vaina" un šādas diskusijas tikai veicina kopējo izpratni šajā sarežģītajā jautājumā. Lai nelielā kritika, kas atrodama šī raksta komentāros, dod sparu pētīt šos jautājumus vēl padziļinātāk.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
visi numura raksti
Jānis Rozenfelds
Skaidrojumi. Viedokļi
Apbūves tiesības regulējums Latvijā – grozījumi Civillikumā
Likums "Grozījums Civillikumā"1 paredz papildināt šī likuma trešo daļu "Lietu tiesības" ar jaunu trešo A nodaļu, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī (turpmāk – Grozījumi). Šis ir pirmais atjaunotās Latvijas likums, kas ...
Jurista Vārds
Informācija
Atzinība un apbalvojumi par ieguldījumu tieslietu sistēmā  
Pagājušajā nedēļā, 5. janvārī, Ministru kabineta telpās tika pasniegti četri apbalvojumi par īpašiem nopelniem Latvijas tieslietu sistēmas attīstīšanā. Līdzās Ministru kabineta Atzinības rakstam, ko saņēma Egils Levits, un ...
1 komentāri
Ilze Jankeviča
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvinieka atbildība, ja galvenajam parādniekam maksātnespējas procesā dzēstas saistības
Pēdējos gados tiesību piemērotāju starpā noritējušas aktīvas debates par galvojuma kā viena no biežāk lietotajiem saistību pastiprinājuma veidiem piemērošanu. Jau krietni sen radītajām galvojuma tiesību normām saskaroties ar ...
4 komentāri
Rihards Gulbis
Jurista vizītkarte
Rihards Gulbis
Dace Šulmane
Informācija
Mīkola Romera universitātē – jauns pētniecības centrs
Pagājušā gada rudens bijis īpaši nozīmīgs Lietuvas Mīkola Romera universitātes attīstībā, jo 2015. gada 24. septembrī svinīgi, piedaloties Lietuvas premjerministram Aļģirdam Butkēvičam, Viļņā tika atklāts jauns pētniecības ...
AUTORU KATALOGS