Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

12. Janvāris 2016 /Nr.2 (905)

Normatīvā migla
4 komentāri

Likumdevējs, bet jo īpaši izpildvara Ziemassvētkus nesvin un Vecgada ballītei negatavojas. Tas jāsecina gandrīz katra gada nogalē, raugoties uz normatīvo aktu lavīnu, kas nobrūk pār Latvijas iedzīvotāju galvām.

Arī šī reize nebija izņēmums. Likumi gan šoreiz uz pēdējo brīdi netika atlikti, toties Ministru kabineta noteikumi bira kā no pārpilnības raga: 28. decembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika izsludināti 46 Ministru kabineta noteikumi, bet 29. un 30. decembrī – katru dienu pa 18.

Visi šie Ministru kabineta noteiktumi stājās spēkā ar 2016. gada 1. janvāri, tātad ideāltipiskam likumpaklausīgam pilsonim, lai zinātu, kādas ir viņa tiesības un pienākumi, sākot ar Jaunā gada pirmo dienu, visa gadumija būtu bijusi jāpavada, gremdējoties portālos vestnesis.lv un likumi.lv, un arī tad būtu visai mazticams, ka censonim izdotos īsajā dažu dienu laikā pievārēt, piemēram, 65 lappuses garos akcīzes preču noteikumu grozījumus,1 profesiju klasifikatora jaunumus 73 lappušu apjomā2 vai teju 100 lappušu garumā izurbties cauri izmaiņām, kas pēc divām dienām būs spēkā veselības aprūpes organizācijā un finansēšanā.3

Sevišķs turklāt ir gadījums ar "Noteikumiem par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai", kas valdībā tika pieņemti tikai 2016. gada 5. janvārī, attiecīgi izsludināti 6. janvārī, tomēr ir "piemērojami ar 2016. gada 1. janvāri".

Jau vairākus gadus Latvijā rit diskusijas par normatīvo aktu radīšanas procesa kvalitāti un kvantitāti, turklāt otrā tiek bezcerīgi saukta par "normu plūdiem" (uz šo problēmu savulaik uzmanību cita starpā vērsa arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, aicinot kritiski izvērtēt valsts ģenerēto normatīvo aktu apjomu).

Kāds, protams, teiks, ka mūsdienīgā valstī dzīve ir tik komplicēta un normatīvā regulācija tādēļ tik sarežģīta, ka visiem visi likumi tāpat nemaz nav jāzina (un tas tiešām nav iespējams). Tomēr šķiet, ka "laba likumdošana" (par to kā par mērķi pēdējā laikā ļoti daudz tiek runāts tiesību zinātnē) diezin vai izpaužas kā normatīvo aktu kaudzes dažas dienas pirms to spēkā stāšanās vai pat pēc tās.

RAKSTA ATSAUCES /

1. MK 22.12.2015. noteikumi Nr. 776 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. septembra noteikumos Nr. 731 "Noteikumi par akcīzes preču apvienotā Kopienas tarifa (TARIC) nacionālajiem kodiem un to piemērošanas kārtību"".

2. MK 22.12.2015. noteikumi Nr. 794 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumos Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"".

3. MK 22.12.2015. noteikumi Nr. 802 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība"".

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Normatīvā migla. Jurista Vārds, 12.01.2016., Nr. 2 (905), 2.lpp.
11
0
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
12. Janvāris 2016 / 19:55
1
ATBILDĒT
Tā patiesībā pirmām kārtām ir cūciska valsts rīcība pret Latvijas iedzīvotājiem. Un tikai otrām kārtām tā ir neprofesionāla, tiesiskumu graujoša rīcība. Bet ko padarīsi - TIESISKUMA KOALĪCIJA RULLĒ...
Jurčiks > Jurčiks
12. Janvāris 2016 / 19:57
0
ATBILDĒT
Pardon, viens vārds izkrita: PAŠPASLUDINĀTĀ tiesiskuma koalīcija rullē...
sniedziņš
12. Janvāris 2016 / 14:37
0
ATBILDĒT
Par tām stundas tarifa likmēm un summēto darba laiku derētu kāds plašāks skaidrojums, jo katru mēnesi sava likme, pie summēšanas perioda darbinieks dārgajā mēnesī pārstrādā, pa vidu stundas izlīdzinās, bet nedaudz paliek, un lētajā viņam aprēķina, cik tad patiesībā jāmaksā? Rēķināsim vidējo pa mēnešiem?
Homērs
12. Janvāris 2016 / 10:14
0
ATBILDĒT
Labi, ka lvportals.lv kaut kādus rezumē uzraksta par jaunumiem no 1.janvāra. Citādi nemaz nezinātu, ka uz grants ceļiem tagad atļautais ātrums 80 km/h.
visi numura raksti
Jānis Rozenfelds
Skaidrojumi. Viedokļi
Apbūves tiesības regulējums Latvijā – grozījumi Civillikumā
Likums "Grozījums Civillikumā"1 paredz papildināt šī likuma trešo daļu "Lietu tiesības" ar jaunu trešo A nodaļu, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī (turpmāk – Grozījumi). Šis ir pirmais atjaunotās Latvijas likums, kas ...
Jurista Vārds
Informācija
Atzinība un apbalvojumi par ieguldījumu tieslietu sistēmā  
Pagājušajā nedēļā, 5. janvārī, Ministru kabineta telpās tika pasniegti četri apbalvojumi par īpašiem nopelniem Latvijas tieslietu sistēmas attīstīšanā. Līdzās Ministru kabineta Atzinības rakstam, ko saņēma Egils Levits, un ...
1 komentāri
Ilze Jankeviča
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvinieka atbildība, ja galvenajam parādniekam maksātnespējas procesā dzēstas saistības
Pēdējos gados tiesību piemērotāju starpā noritējušas aktīvas debates par galvojuma kā viena no biežāk lietotajiem saistību pastiprinājuma veidiem piemērošanu. Jau krietni sen radītajām galvojuma tiesību normām saskaroties ar ...
4 komentāri
Toms Bordāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskā persona uz apsūdzēto sola jeb atsevišķas piezīmes par “Maximas” krimināllietu
Rakstā aplūkota juridiskās personas krimināltiesiskās atbildības vēsturiskā izcelšanās un teorētiskie aspekti. Tāpat autors ir analizējis "Maximas" jeb tā sauktās Zolitūdes krimināllietā izveidojušos situāciju, ka viena ...
27 komentāri
Rihards Gulbis
Jurista vizītkarte
Rihards Gulbis
AUTORU KATALOGS