Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Diskusija

26. Janvāris 2016 /Nr.4 (907)

Valsts prezidenta vietas izpildīšana un informācija par viņa veselības stāvokli: tiesiskie aspekti
11 komentāri

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
6
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
28. Janvāris 2016 / 20:27
2
ATBILDĒT
Šādos gadījumos īpaši skaidri redzams, ka patiesībā Satversmes interpretācija ir cieši saistīta ar valdošo politisko nostāju. Tā sakot, sava veida pragmatiskā interpretācija – interpretācija ir pareiza, ja tā ir noderīga attiecīgajā situācijā.
Viedokļos dominē uzskats, ka Saeimas priekšsēdētājs varētu pildīt tikai tos Valsts prezidenta amata pienākumus, kuru izmantošana “nav atkarīga no Valsts prezidenta ieskata un gribas”, “kur nav vajadzīga rīcības brīvība vai savs personisks ieskats” vai “prezidenta subjektīvās gribas izpaušana”. Izskatās, ka viennozīmīgi tiek atzītas tiesības izsludināt Saeimas pieņemtos likumus, bet netiek atzītas tiesības prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu.
Jautājums: vai pastāv tiesiski nozīmīga Valsts prezidenta rīcība, kura nebūtu atkarīga no prezidenta ieskata, gribas? Piemēram, tā pati akceptētā likumu izsludināšana nozīmē, ka prezidents ir atzinis par nevajadzīgu izmantot tiesības prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Vēl vairāk, ja likumu izsludināšana ir tāda tehniska, automātiska darbība, tas kādēļ Valsts prezidenta iesaiste tur vispār ir nepieciešama?
Vērotājs
27. Janvāris 2016 / 21:19
8
ATBILDĒT
Viesturam neapstrīdami ir taisnība, jo nekādus ierobežojumus aizvietojot prezidentu SP Satversme neparedz un pat teorijā tādi nekad nav bijuši paredzēti. No Āboltiņas pirksta izzīstie - kauns pat teikt - juridiskie viedokļi par SP darbības ierobežojumiem vērtējami kā nekaunīga politiskā aģitācija Vienotības interesēs.
Rullē > Vērotājs
27. Janvāris 2016 / 21:53
1
ATBILDĒT
Āboltiņa spīkeres amatā būtu gatava uz gāzi grīdā politiku.
Viesturs
26. Janvāris 2016 / 14:48
11
ATBILDĒT
Izskatās pēc 1.aprīļa jokotāju konkursa :)
Liekas, ka Satversmē nepārprotami rakstīts:
- Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu -
Kādas prezidenta subjektīvās tiesības te ļaudis subjektīvi ielasījuši?!?! :))
Līdz ar to nevar būt nemaz šaubu par to, ka S priekšsēdētājai ir tiesības gan atlaist Saeimu, gan izsludināt ārkārtās stāvokli utt utt utt.
Saeima apstiprinot S priekšsēdētāju savu izvēli ir izdarījusi ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām, es pat teiktu ,,satversmīgajām" sekām.
Apbrīnojami ar kādu vieglumu ļaudis stāsta, ka melns ir balts un otrādi... bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem.. laikam tiešām vnk 1.aprīlis un pavasaris ļaudīm galvās :)
ūja > Viesturs
26. Janvāris 2016 / 15:27
1
ATBILDĒT
Jūs esat jurists?
Jokotāji droši vien patur prātā kaut vai to, ka Valsts prezidents ir noteiktā kārtībā ievēlēts, noteiktā demokrātiskas leģitimācijas procesā. Saeimas priekšsēdētājs nekad tādu leģitimāciju nav ieguvis. Kas arī dabiski ierobežo tā pilnvaras līdz akurāt nepieciešamajam.
Viesturs > ūja
26. Janvāris 2016 / 15:46
8
ATBILDĒT
Cenšos būt :)
mani tieši arī mulsina tā doma un interpretācijas par ,,akurāt nepieciešamo pilnvaru apjomu" (izslēdzot kko būtisku) - kuras pēc būtības nonāk pretrunā rakstītajam Satversmes tekstam.
Taču protams, kā mūsdienīgs cilvēks cenšos ņemt vērā juridiskās modes tendenci, ka ,,tiesiskums" ir pāri jebkuriem likumiem :)
JP > Viesturs
26. Janvāris 2016 / 16:30
2
ATBILDĒT
Satversme nav tikai rakstveida dokuments. Satversme ir kas vairāk. Tā ir fabula, uz kuras ir uzbūvēta visas Latvijas valsts konstitucionālā iekārta. Jūsu pieminētais izvilkums "Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu" nekādi automātiski nenozīmē, ka tas uzreiz pārņem visas Valsts prezidenta tiesības. Tas būtu absurdi un konstitucionālai iekārtai bīstams secinājums.
Jons > JP
28. Janvāris 2016 / 14:45
1
ATBILDĒT
Ne mazāk bīstama ir pašreizējā kārtība. Konstitūcijai jābūt pietiekami precīzai un skaidrai (nenozīmē, ka visam jābūt kazuistiski atrunātam). Satversmes teksts ir būtiski pārsniedzis pieļaujamo visparīguma pakāpi. Tas nav funkcionāls. Šobrīd Satversmes saturu nenosaka suverēns, bet atsevišķas politiskas amatpersonas. Tā nedrīkst būt demokrātiskā un tiesiskā valstī. To var labot ar Satversmes grozījumiem, jaunas konstitūcijas pieņemšana vai konstitucionālu likumu pieņemšana.
JP > Jons
28. Janvāris 2016 / 17:50
1
ATBILDĒT
Par to nevaru nepiekrist, ka ielasīšana Satversmē ir aizgājusi krietni par tālu.
Eduards > JP
27. Janvāris 2016 / 09:44
3
ATBILDĒT
Satversme ir skaists dokuments un nekas vairāk. Un tas, kam konkrētā brīdī ir politiskā vara, no tās var izvilkt visu, ko un kā vien vēlas. Vai cilvēka pamattiesības tiek pilnībā ievērotas? Ko Kārlis Ulmanis izdarīja ar Sarversmi un konstitucionālo iekārtu, un kā cienītais Dišlers to attaisnoja? Ja Ulmanim tajā brīdī nebūtu bijusi vara, Dišlers dziedātu pilnīgi citu dziesmu. Praktiski līdz ar Ulmaņa režīmu radās jauna valsts un 18. novembra Latvija kļuva par kārtējo ierakstu Latvijas vēstures grāmatā. Joprojām taisnība ir tam, kam ir vara - ja Viesturam, tad pilnībā jāpiekrīt Viesturam, ja JP - tad JP.
JP > Eduards
27. Janvāris 2016 / 11:23
1
ATBILDĒT
Viedoklis mums atšķiras, tomēr tas ir tikai pozitīvi. Mans viedoklis ir tāds, ka formālā konstitucionālā iekārta ir tikai viena. Neapšaubāmi, ka materiālā konstitucionālā iekārta praksē aiziet dažkārt nost no šīs formālās iekārtas. Tomēr, lai kas arī notiktu, formālā nevar aiziet pārāk tālu no materiālās iekārtas, jo tā būs tad pilnīgi cita valsts. Tas pats notika arī ar Kārli Ulmani. Ne velti atsevišķi tiesību zinātnieki nemin viņu starp vienu no Valsts prezidentiem.
visi numura raksti
Viktorija Jarkina, Raivo Raudzeps
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošināšana tiesiskās aizsardzības procesā
Latvijas juridiskajā literatūrā un tiesu praksē jautājumiem par prasības nodrošināšanu ir veltīta salīdzinoši liela uzmanība, pastāvīgi pilnveidojas šis tiesību institūts arī civilprocesuālajā plāksnē. Neraugoties uz to, ...
5 komentāri
Dina Gailīte
Domu mantojums
Vācbaltu tiesībnieki Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā
Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vācbaltiešu1 devumu jaundibinātās Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā starpkaru periodā un rosināt apjaust, ka šis ieguldījums ir bijis ļoti daudzveidīgs un nozīmīgs, kā arī politisku un ...
Santa Slokenberga
Diskusija
Valsts prezidenta veselība: divas slimnīcas un divas atšķirīgas reakcijas
Pagājušās nedēļas ziņu aktualitāte: prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvoklis. Ārstniecībā iesaistītas divas ārstniecības iestādes, bet seko krasi atšķirīga rīcība. Ja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ...
11 komentāri
Laura Jambuševa
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes pie Administratīvā procesa likuma 265. panta
Ar labvēlīga administratīvās tiesas sprieduma sastādīšanu pieteicējam vēl nav automātiski garantēta prasītā labuma saņemšana – vispirms ir jāsagaida sprieduma spēkā stāšanās. Tomēr nereti pat tad, ja spriedums netiek ...
5 komentāri
Ineta Ziemele
Tiesību politika
Tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principi starptautiskajās tiesībās
AUTORU KATALOGS