ŽURNĀLS Diskusija

Šādos gadījumos īpaši skaidri redzams, ka patiesībā Satversmes interpretācija ir cieši saistīta ar valdošo politisko nostāju. Tā sakot, sava veida pragmatiskā interpretācija – interpretācija ir pareiza, ja tā ir noderīga attiecīgajā situācijā.
Viedokļos dominē uzskats, ka Saeimas priekšsēdētājs varētu pildīt tikai tos Valsts prezidenta amata pienākumus, kuru izmantošana “nav atkarīga no Valsts prezidenta ieskata un gribas”, “kur nav vajadzīga rīcības brīvība vai savs personisks ieskats” vai “prezidenta subjektīvās gribas izpaušana”. Izskatās, ka viennozīmīgi tiek atzītas tiesības izsludināt Saeimas pieņemtos likumus, bet netiek atzītas tiesības prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu.
Jautājums: vai pastāv tiesiski nozīmīga Valsts prezidenta rīcība, kura nebūtu atkarīga no prezidenta ieskata, gribas? Piemēram, tā pati akceptētā likumu izsludināšana nozīmē, ka prezidents ir atzinis par nevajadzīgu izmantot tiesības prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Vēl vairāk, ja likumu izsludināšana ir tāda tehniska, automātiska darbība, tas kādēļ Valsts prezidenta iesaiste tur vispār ir nepieciešama?

Vērotājs

27. Janvāris 2016 / 21:19

ATBILDĒT

Viesturam neapstrīdami ir taisnība, jo nekādus ierobežojumus aizvietojot prezidentu SP Satversme neparedz un pat teorijā tādi nekad nav bijuši paredzēti. No Āboltiņas pirksta izzīstie - kauns pat teikt - juridiskie viedokļi par SP darbības ierobežojumiem vērtējami kā nekaunīga politiskā aģitācija Vienotības interesēs.

Rullē > Vērotājs

27. Janvāris 2016 / 21:53

ATBILDĒT

Āboltiņa spīkeres amatā būtu gatava uz gāzi grīdā politiku.

Viesturs

26. Janvāris 2016 / 14:48

ATBILDĒT

Izskatās pēc 1.aprīļa jokotāju konkursa :)
Liekas, ka Satversmē nepārprotami rakstīts:
- Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu -
Kādas prezidenta subjektīvās tiesības te ļaudis subjektīvi ielasījuši?!?! :))
Līdz ar to nevar būt nemaz šaubu par to, ka S priekšsēdētājai ir tiesības gan atlaist Saeimu, gan izsludināt ārkārtās stāvokli utt utt utt.
Saeima apstiprinot S priekšsēdētāju savu izvēli ir izdarījusi ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām, es pat teiktu ,,satversmīgajām" sekām.
Apbrīnojami ar kādu vieglumu ļaudis stāsta, ka melns ir balts un otrādi... bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem.. laikam tiešām vnk 1.aprīlis un pavasaris ļaudīm galvās :)

ūja > Viesturs

26. Janvāris 2016 / 15:27

ATBILDĒT

Jūs esat jurists?
Jokotāji droši vien patur prātā kaut vai to, ka Valsts prezidents ir noteiktā kārtībā ievēlēts, noteiktā demokrātiskas leģitimācijas procesā. Saeimas priekšsēdētājs nekad tādu leģitimāciju nav ieguvis. Kas arī dabiski ierobežo tā pilnvaras līdz akurāt nepieciešamajam.

Viesturs > ūja

26. Janvāris 2016 / 15:46

ATBILDĒT

Cenšos būt :)
mani tieši arī mulsina tā doma un interpretācijas par ,,akurāt nepieciešamo pilnvaru apjomu" (izslēdzot kko būtisku) - kuras pēc būtības nonāk pretrunā rakstītajam Satversmes tekstam.
Taču protams, kā mūsdienīgs cilvēks cenšos ņemt vērā juridiskās modes tendenci, ka ,,tiesiskums" ir pāri jebkuriem likumiem :)

JP > Viesturs

26. Janvāris 2016 / 16:30

ATBILDĒT

Satversme nav tikai rakstveida dokuments. Satversme ir kas vairāk. Tā ir fabula, uz kuras ir uzbūvēta visas Latvijas valsts konstitucionālā iekārta. Jūsu pieminētais izvilkums "Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu" nekādi automātiski nenozīmē, ka tas uzreiz pārņem visas Valsts prezidenta tiesības. Tas būtu absurdi un konstitucionālai iekārtai bīstams secinājums.

Jons > JP

28. Janvāris 2016 / 14:45

ATBILDĒT

Ne mazāk bīstama ir pašreizējā kārtība. Konstitūcijai jābūt pietiekami precīzai un skaidrai (nenozīmē, ka visam jābūt kazuistiski atrunātam). Satversmes teksts ir būtiski pārsniedzis pieļaujamo visparīguma pakāpi. Tas nav funkcionāls. Šobrīd Satversmes saturu nenosaka suverēns, bet atsevišķas politiskas amatpersonas. Tā nedrīkst būt demokrātiskā un tiesiskā valstī. To var labot ar Satversmes grozījumiem, jaunas konstitūcijas pieņemšana vai konstitucionālu likumu pieņemšana.

JP > Jons

28. Janvāris 2016 / 17:50

ATBILDĒT

Par to nevaru nepiekrist, ka ielasīšana Satversmē ir aizgājusi krietni par tālu.

Eduards > JP

27. Janvāris 2016 / 09:44

ATBILDĒT

Satversme ir skaists dokuments un nekas vairāk. Un tas, kam konkrētā brīdī ir politiskā vara, no tās var izvilkt visu, ko un kā vien vēlas. Vai cilvēka pamattiesības tiek pilnībā ievērotas? Ko Kārlis Ulmanis izdarīja ar Sarversmi un konstitucionālo iekārtu, un kā cienītais Dišlers to attaisnoja? Ja Ulmanim tajā brīdī nebūtu bijusi vara, Dišlers dziedātu pilnīgi citu dziesmu. Praktiski līdz ar Ulmaņa režīmu radās jauna valsts un 18. novembra Latvija kļuva par kārtējo ierakstu Latvijas vēstures grāmatā. Joprojām taisnība ir tam, kam ir vara - ja Viesturam, tad pilnībā jāpiekrīt Viesturam, ja JP - tad JP.

JP > Eduards

27. Janvāris 2016 / 11:23

ATBILDĒT

Viedoklis mums atšķiras, tomēr tas ir tikai pozitīvi. Mans viedoklis ir tāds, ka formālā konstitucionālā iekārta ir tikai viena. Neapšaubāmi, ka materiālā konstitucionālā iekārta praksē aiziet dažkārt nost no šīs formālās iekārtas. Tomēr, lai kas arī notiktu, formālā nevar aiziet pārāk tālu no materiālās iekārtas, jo tā būs tad pilnīgi cita valsts. Tas pats notika arī ar Kārli Ulmani. Ne velti atsevišķi tiesību zinātnieki nemin viņu starp vienu no Valsts prezidentiem.

visi numura raksti

Viktorija Jarkina, Raivo Raudzeps

Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības nodrošināšana tiesiskās aizsardzības procesā

Latvijas juridiskajā literatūrā un tiesu praksē jautājumiem par prasības nodrošināšanu ir veltīta salīdzinoši liela uzmanība, pastāvīgi pilnveidojas šis tiesību institūts arī civilprocesuālajā plāksnē. Neraugoties uz to, ...

5 komentāri

Dina Gailīte

Domu mantojums

Vācbaltu tiesībnieki Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā

Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vācbaltiešu1 devumu jaundibinātās Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā starpkaru periodā un rosināt apjaust, ka šis ieguldījums ir bijis ļoti daudzveidīgs un nozīmīgs, kā arī politisku un ...

Santa Slokenberga

Diskusija