Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Diskusija

26. Janvāris 2016 /Nr.4 (907)

Valsts prezidenta veselība: divas slimnīcas un divas atšķirīgas reakcijas
11 komentāri
LL.M, LL.D cand.
Santa Slokenberga
 

Pagājušās nedēļas ziņu aktualitāte: prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvoklis.

Ārstniecībā iesaistītas divas ārstniecības iestādes, bet seko krasi atšķirīga rīcība. Ja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca apstiprināja faktu par prezidenta stacionēšanu,1 bet atteicās sniegt detalizētu informāciju par prezidenta veselības stāvokli, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas personāls sniedz detalizētas ziņas. Visi esam informēti par sirds vārstuļa problēmām, operācijas specifikām un darbībām tās ietvaros, kā arī aprūpi pēc tam.2 Kādēļ tā?

Ar tālāk izklāstītajām pārdomām netiek noliegta sabiedrības interese par šādām ziņām vai vajadzība zināt, kā arī nepieciešamība pēc jautājuma reglamentēšanas nacionālajā tiesiskajā regulējumā, bet gan pārdomāts informācijas izpaušanas tiesiskais pamats atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
10
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Nu labi.
28. Janvāris 2016 / 15:33
0
ATBILDĒT
Pieņemu, ka ātrāk vai vēlāk jautājumu nāksies risināt. Kaut vai divu atšķirīgu situāciju dēļ: hroniska kaite un pēkšņums. Pēkšņums satrauc sabiedrību, turklāt kontekstā ar operatīvu iejaukšanos.Sabdiedrība vēlas zināt kurš vada valsti. Iedzīvotājus nedrīkst turēt neziņā, jo tas rada dažnedažādas interpretācijas un spekulācijas. Neaizmirsīsim, ka notiek valdības veidošana. Neapsūdzēsim vienu slimnīcu un neslavēsim otru slimnīcu. Formālisms nereti nodara lielāku ļaunumu kā neveiksmīga interpretācija, kas, manuprāt, nekādas smagas sekas ne prezidentam, ne viņa ģimenei šoreiz nav radījusi.Drīzāk otrādi. Šķietama slimnīcas atkāpšanās no klaja formālisma radījusi pretēju efektu- iedzīvotāji zinot patieso situāciju, jūt līdzi savam prezidentam. Tāpēc jautājums paliek atklāts: kā vislabāk nodefinēt un precizēt to info, kuru būtu jāpublisko par prezidenta veselības stāvokli? Ir zināmi gadījumi ārvalstīs, kad kādam prezidentam ilgstoši nākas lietot narkotiskos analgētiķus onkoloģiskai saslimšanai. Vai tas iedzīvotājiem ir vai nav jāzina pie nosacījuma, ka šie medikamenti ietekmē spriestspēju? Tik pat labi zināms gadījums, kad prezidentu nomoka stipras muguras sāpes, bez spēcīgiem pussintētiskajiem narkotiskajiem analgētiķiem viņš pat nespēj pārvietoties. Arī šie medikamenti ietekmē spriestspēju. Attiecīgi rodas jautājums- ja prezidents lieto spēcīgus medikamentus, vai viņa spriestspēja nav ietekmējama? Cik liela varbūtība, ka viņš lēmumu pieņem adekvāti? Vai viņš ir pie labas veselības, pieņemot lēmumu?( p. Brežņevs un atombumba? ) Un galu galā- kas vispār ir laba veselība apstākļos, kad izsludināta gripas epidēmija, pie nosacījuma, ka lielai daļai medikamentu ir blakusparādības?:) Lūk, jums uzdevums, cienījamie t.s. medicīnas tiesību juristi.
Laura Šāberte
26. Janvāris 2016 / 16:55
4
ATBILDĒT
Paldies par rakstu ! Precīzs raksturojums. Gluži manas domas.
Valsts vadītājs, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, ir pacients, un uz viņu ir attiecināmi pacientu tiesību aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti. Attiecībā uz ieņemamo amatu nav pieļaujami izņēmumi. Slimnīcai visi pacienti ir vienlīdzīgi.
vai tiešām > Laura Šāberte
27. Janvāris 2016 / 00:51
3
ATBILDĒT
Vai tiešām slimnīcai visi pacienti ir TIK vienlīdzīgi, kā apgalvojot? Vai tiešām pacients Vējonis slimnīcā nebauda nekādas statusa priekšrocības un iespējas? Pasarg dievs, man nav žēl, un vēlu viņam veselību, taču netop skaidrs, ka dažos aspektos visi pacienti ir vienlīdzīgi, bet citos - atkarībā no statusa - pat ļoti atšķirīgi.
Laura Šāberte > vai tiešām
27. Janvāris 2016 / 09:41
1
ATBILDĒT
Normatīvie akti neparedz sniegt masu medijiem informāciju par pacientu veselības stāvokli bez viņu piekrišanas un slimnīcai nav tiesību pieļaut izņēmumus.
vai tiešām > Laura Šāberte
27. Janvāris 2016 / 11:24
1
ATBILDĒT
Tiktāl jau nu būtu skaidrs, ka medijiem un sabiedrībai nav jāstāsta viss, kas notiek slimnīcā. Taču - kurš ir noskaidrojis, ka VP stacionējoties šādu piekrišanu nav devis? Otrkārt, VP nav vienkāršs pacients (piedodiet - mana pārliecība), par kuru sabiedrībai nav pamatota interese.
Abstrahējamies - ko tad, ja prezidentu (nu tādu abstraktu, ne mūsu konkrēto) ieliktu stacionārā, lai ārstētu no alkohola vai narkotiku atkarības. Piemēram, dzer kā traks, jāārstējas, sievu iekausta. Vai sabiedrībai ir pamatota interese zināt, ka valsts augstākā amatpersona sirgst ar šādu atkarību? Acīmredzot teiksiet, ka nav vis, un lai prezidents kā pacients mierīgu sirdi ārstē savus netikumus, ja?

Nu tiešām neuzskatu, ka sabiedrībai jāziņa Vējoņa kunga asins analīžu rezultāti un cik daudz šķidruma viņš dienā izdzer un izčurā, taču lielos vilcienos, manā ieskatā, ja lieta tik nopietna, informācija būtu sniedzama.
Santa Slokenberga > vai tiešām
27. Janvāris 2016 / 12:48
0
ATBILDĒT
Manuprār, jūs korekti norādāt, ka vajadzētu zināt. Tas netiek noliegts; šis jautājums ir atbilstoši jārisina, lai novērstu divas galējības - sabiedrības neziņu un valsts prezidenta privātās dzīves neesamību veselības jomā.
Tāpat korekta ir norāde, vai ir ziņas par piekrišanu datus publiskot un apmēru. Manā rīcībā tādu ziņu nav, līdz ar to raksta beigās ir hipotēze par šīs piekrišanas esību PSKUS rīcībā, kas pieļautu publikācijas un vienlaikus izskaidrotu atšķirīgās rīcības.
ai_bi
26. Janvāris 2016 / 08:58
3
ATBILDĒT
Bet vai tad prezidentu var ievēlēt pret paša gribu? Jārēķinās ar lielo interesi, kas varbūt nav tikai ziņkārība. Prezidenta ziņā ir tādi, valstij un tautai svarīgi lēmumi, ka to dēļ tautai ir tiesības zināt savu nākotni. Varbūt būtu jārosina cits jautājums - par obligātām veselības pārbaudēm valsts augstākajām amatpersonām?
Baraks Osama
26. Janvāris 2016 / 01:24
3
ATBILDĒT
Nez vai visam piekritīšu. Likuma "Par valsts noslēpumu" 5. pantā ir minēta informācija, kam "aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību". Autore, acīmredzot koncentrēdamās uz panta virsrakstu "Ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums", uzskata, ka tas nozīmē tikai to, ka informāciju par prezidenta veselību nevar iekļaut valsts noslēpuma objektu sarakstā. Taču jālasa ir arī pārējais normas teksts, kurā ir norāde uz "pieejamības ierobežošanu". Pirmkārt jau, ja pants attiektos tikai uz valsts noslēpumu, šī piebilde tur būtu lieka. Informācijas atklātības likumā ir atbilstošs termins "ierobežotas pieejamības informācija", par kādu uzskata informāciju "par fiziskās personas privāto dzīvi" (5.p.2.d.4.p.). Abi likumi ir pieņemti gandrīz reizē (1998.g. oktobrī), kas IMHO izslēdz iespēju, ka terminu sakritība varētu būt nejauša. Ja tā, tad minētajai informācijai nedrīkst būt arī ierobežotas pieejamības statuss, jo PVN 5. pants, kas regulē to, kāds statuss var būt informācijai par konkrētas nosauktas fiziskas personas privāto dzīvi, ir speciālā norma attiecībā pret attiecīgo IAL pantu, saskaņā ar kuru informācijai par visu personu privāto dzīvi tiek noteikts IP statuss. Savukārt FPDAL un PTL ir hronoloģiski jaunāki likumi, kas arī nosaka tikai vispārīgu attiecīgā jautājuma (veselības datu konfidencialitātes) regulējumu, neregulējot tik specifisku situāciju kā prezidenta gadījumu. Kā zināms tiesību teorētiķiem, jaunāka vispārīgā norma neatceļ vecāku speciālo normu (lex posterior generalis non derogat legi priori speciali). Tātad PVN regulējums par to, kā apstrādājama informācija par ierobežota personu loka veselības stāvokli, nav atcelts arī ar vēlāko vispārīgo regulējumu, kas regulē rīcību ar informāciju par personu veselību. Secinājums: ja vēlamies liegt sabiedrībai iegūt ziņas par prezidenta veselības stāvokli plašākā nozīmē, to var panākt vienīgi konstitucionālā/cilvēktiesību argumentu līmenī, jo no likumu normu kolīziju viedokļa noteicošā diezgan nepārprotami sanāk hronoloģiski vecākā - PVN norma.
Proficius Aliri > Baraks Osama
28. Janvāris 2016 / 20:15
1
ATBILDĒT
Piekrītu viedoklim, ka likuma “Par valsts noslēpumu” 5.panta 6.punkts aizliedz ne tikai piešķirt valsts noslēpuma statusu informācijas par valsts vadītāju veselības stāvokli, bet arī citā veidā ierobežot tās pieejamību. Tas atbilst arī Satversmes tiesas veiktajai šā likuma 5.panta 5.punkta interpretācijai: “Šā likuma 5.panta piektais punkts aizliedz ne vien piešķirt valsts noslēpuma statusu, bet arī jebkādā veidā ierobežot pieejamību informācijai par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un citu darbinieku atalgojumu. Tāpēc informācija par vadības līgumā paredzēto atalgojumu nedrīkst būt konfidenciāla.” Tātad prezidenta kā pacienta tiesību uz privātās dzīves aizsardzību ierobežojums “ir noteikts ar likumu” (protams, var diskutēt par šīs normas atbilstību minētajam kritērijam).
Nav gan īsti skaidrs, ko saprast ar jēdzienu “veselības stāvoklis”. Interpretācijas iespējas te ir plašas, sākot no “vesels/slims”, “darbspējīgs/darbnespējīgs” un beidzot ar Pacientu tiesību likuma 4.panta 3.daļā esošo plašo skaidrojumu. Šajā aspektā būtiska nozīme varētu būt samērīguma principam.
Proficius Aliri > Proficius Aliri
28. Janvāris 2016 / 20:17
0
ATBILDĒT
Sk. Satversmes tiesas spriedums lietā nr. 04-02(99), 2.punkts. http://likumi.lv/ta/id/136658
Santa Slokenberga > Baraks Osama
26. Janvāris 2016 / 10:05
0
ATBILDĒT
Pateicos par komentāru; ir pozitīvi, ka pastāv pretēji viedokļi, kas attiecīgi rosina diskusijas.
Pirmkārt, netiek apšaubīts jauna tiesību teorētiķa norādītais, ka lex posterior generalis non derogat legi priori speciali, tomēr tiek noliegts, ka šī norma ir uzskatāma par vecāku speciālo normu šādā kontekstā. Domājams, ka nav nepieciešams izskaidrojums, ka šis ir mijiedarbības izvērtēšanas pamatsolis. Likuma “Par valsts noslēpumu 5.panta 6.punktā norādītie jēdzieni “valsts vadītājs”, “veselības stāvoklis”, “zinas” paši par sevi nerada speciālās normas prezumciju.

Nevar piekrist no komentāra autora norādītā izrietošajam, ka “ierobežot pieejamību informācijai” ir jāskata atrauti no likuma mērķa. Likums turpmāk nereglamentē informācijas pieejamības ierobežošanu, bet no tā neizriet, ka informācija kļūst brīvi pieejama. Lasot Informācijas atklātības likumu kontekstā (ne tikai norādīto normu), izriet zemākais.
Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktu nav lasāms atrauti no 5.panta pirmās daļas, kas nosaka ierobežotas pieejamības informācijas loku. No panta piektās daļas izriet, ka ierobežotu pieejamību var noteikt uz gadu, izņemot, kad tas izriet no likuma. Tas, ka informācijas pieejamību neierobežo Informācijas atklātības likuma izpratnē, nenozīmē, ka informācija ir pieejama. Šī paša likuma 8.pants paredz, ka informācija par fiziskās peronas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu. Uz brīdi, kad likums ir pieņemts, LV saistības no ECPAK (spēkā no1997.g) (FPDAL ir no 2000.). Tādēļ - tiktāl, ciktāl jautājums skar ar personas veselību saistītos datus, likumdevējs ir apzinājies šo datu raksturu un kļūst diskutabls, vai norma ir speciāla rakstura. Jau uz 1997.gadu vairāk nekā 20 gadus ECT judikatūrā ir iedibināti valsts pozitīvie pienākumi. Papildus tam, ir atzīts, ka arī nesamērīga iejaukšanās personas privātajā dzīvē var notikt, ja pieņemts atbilstošs likums (norma). Šīs normas esība per se nepadara iejaukšanos tiesisku. Tulkojot tiesisko regulējumu tādā veidā, kā norādījis komentāra autors, nonākam situācijā, kur informācija par prezidenta veselības stāvokli ir pieejama tiktāl, ciktāl to pieļauj Informācijas atklātības likums. Saskatīt samērīgumu ir vairāk nekā apgrūtināti, kas norāda uz tādu normas interpretāciju, kas rada potenciāli nemapamatotu tiesību aizskārumu.
visi numura raksti
Viktorija Jarkina, Raivo Raudzeps
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošināšana tiesiskās aizsardzības procesā
Latvijas juridiskajā literatūrā un tiesu praksē jautājumiem par prasības nodrošināšanu ir veltīta salīdzinoši liela uzmanība, pastāvīgi pilnveidojas šis tiesību institūts arī civilprocesuālajā plāksnē. Neraugoties uz to, ...
5 komentāri
Dina Gailīte
Domu mantojums
Vācbaltu tiesībnieki Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā
Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vācbaltiešu1 devumu jaundibinātās Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā starpkaru periodā un rosināt apjaust, ka šis ieguldījums ir bijis ļoti daudzveidīgs un nozīmīgs, kā arī politisku un ...
Diskusija
Valsts prezidenta vietas izpildīšana un informācija par viņa veselības stāvokli: tiesiskie aspekti
11 komentāri
Laura Jambuševa
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes pie Administratīvā procesa likuma 265. panta
Ar labvēlīga administratīvās tiesas sprieduma sastādīšanu pieteicējam vēl nav automātiski garantēta prasītā labuma saņemšana – vispirms ir jāsagaida sprieduma spēkā stāšanās. Tomēr nereti pat tad, ja spriedums netiek ...
5 komentāri
Ineta Ziemele
Tiesību politika
Tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principi starptautiskajās tiesībās
AUTORU KATALOGS