Šajā "Jurista Vārdā" vairākas publikācijas turpina aplūkot situāciju, kas izveidojusies saistībā ar tiesībpolitiskajām norisēm Polijā – vienā no lielākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un, pavisam noteikti, šīs organizācijas ietekmīgākajā Centrālās un Austrumeiropas reģiona dalībniecē. Nesen pie varas nākušā politiskā spēka īsi pirms gadumijas aizsāktās reformas sabiedrisko mediju pārraudzības sistēmā, kā arī jau mazliet senākais konflikts ap Polijas Konstitucionālās tiesas sastāvu piesaistījuši negaidīti plašu uzmanību citur Eiropā.
Reaģējot uz notikumiem Polijā, pirmo reizi iedarbināts "tiesiskuma mehānisms", kas nozīmē, ka Eiropas Komisija pašlaik veic tiesiskuma apdraudējumu novērtējumu šajā dalībvalstī un nepieciešamības gadījumā iesaka tai veikt pasākumus tiesiskuma aizsardzībai. Ja dalībvalsts tos nepilda, var sekot nākamais solis – tikt piemērots Līguma par Eiropas Savienību 7. pants, kas paredz pasākumus ES kopīgo vērtību aizsardzībai dalībvalstīs. Šī procedūra, ko var iniciēt viena trešdaļa dalībvalstu, Eiropas Parlaments vai Eiropas Komisija, var nozīmēt pat balsstiesību liegšanu "grēcīgajai" dalībvalstij.
Kādas tad ir ES kopīgās vērtības, kuru sardzē Polijā stājusies Eiropas Komisija?
Līgumā par ES lasām, ka "Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība".
Šīs vērtības – cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības – ir pamats, uz kura būvēta ES ēka, kas diemžēl, šķiet, šobrīd sākusi bīstami irt ekonomiskās, bēgļu un migrantu, kā arī ārēju militāru krīžu iespaidā. Izveidojusies situācija, kas likās pilnīgi neticama 2004. gadā, kad Latvija priecājās par veiksmīgo pievienošanos šim pasaules stabilāko un arī pārtikušāko valstu klubam.
Nav šaubu, ka tieši šo pamatvērtību ievērošana ir arī iemesls, kādēļ ES dalībvalstis (katra atsevišķi un visas kopā) līdz šim ir bijušas tik veiksmīgas un mierpilnas, ka uz tām kā savu sapņu mājvietu lūkojas miljoniem cilvēku citos pasaules reģionos.
Diemžēl krīzes nozīmē pārbaudījumu spējai šīs pamatvērtības ievērot – līdzīgi kā grūtības pārgājienā atklāj ceļabiedru rakstura neciešamākās šķautnes. Un pārgājiena situāciju attiecinot uz ES, diemžēl arī jāsecina, ka gadījumā, ja viens (nemaz nerunājot par vairākiem!) no ceļotājiem nenoturēsies pie kopējās virves (pamatvērtībām), arī visi pārējie pārgājiena dalībnieki var bīstami sašūpoties virs haosa bezdibeņa.