ŽURNĀLS Numura tēma

23. Februāris 2016 /Nr.8 (911)

Par spriedumu krimināllietās: no likuma, judikatūras un prakses aspekta raugoties
Dr.iur.
Valentija Liholaja
LU Juridiskās fakultātes profesore 

Pēdējos trijos gados, veicot vairākus tiesu prakses apkopojumus, bija iespēja iepazīties praktiski ar visu Latvijas tiesu spriedumiem, kuri taisīti krimināllietās par slepkavībām, cilvēku tirdzniecību un sutenerismu, par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par mantas iznīcināšanu un bojāšanu, par kukuļošanu un Krimināllikuma 317., 318. un 319. pantā paredzētajiem noziegumiem.1 Kopumā tie bija 786 nolēmumi, galvenokārt pirmās instances tiesā izskatītajās krimināllietās, kas, domājams, ir pietiekams skaits, lai izdarītu secinājumus gan par šo tiesas nolēmumu saturu, proti, atbilstību likuma priekšrakstiem, judikatūrā un krimināltiesību teorijā paustajām atziņām, tādējādi nodrošinot pareizu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, gan arī par to formu.

Vispirms par to, kādas prasības tad izvirza likumdevējs šā procesuālā dokumenta sastādītājam.

No Kriminālprocesa likuma2 (turpmāk arī – KPL) 319. panta otrās daļas izriet, ka spriedums ir tiesas nolēmums par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu, soda piemērošanu vai nepiemērošanu, kā arī attaisnošanu vai atbrīvošanu no soda, ko pasludina valsts vārdā. Spriedumam ir jābūt tiesiskam un pamatotam (KPL 511. pants). Savukārt saskaņā ar KPL 512. panta pirmajā daļā noteikto, tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām, kas tad arī būtu sprieduma tiesiskuma nosacījums, kas attiecināms uz visiem spriedumiem neatkarīgi no tā, kādā kārtībā lieta tiesā ir izskatīta.

Tāpat neapšaubāmi visos gadījumos obligāts ir Krimināllikuma3 (turpmāk arī – KL) 1. panta pirmajā daļā ietvertais par kriminālatbildības pamatu, proti, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kam ir visas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Numura tēma
Nolēmumu kvalitāte ir būtisks tiesu varas prestiža kritērijs
Lai rosinātu diskusiju par tiesu nolēmumu kvalitāti, šajā numurā publicējam Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesoru Kalvja ...
Veronika Krūmiņa
Numura tēma
Tiesu nolēmumi – valsts juridiskais tēls
"Tiesnesim nav arī jāaizmirst, ka katrs lietas dalībnieks tieši savu lietu, lai cik šķietami niecīga tā tiesnesim arī neliktos, vienmēr uzskata par svarīgāko no visām citām un cilvēks sajutīs lielāko rūgtumu un neapmierinātību, ...
Kalvis Torgāns
Numura tēma
Izglītošana pārmāc tiesas galveno uzdevumu – strīdu izšķiršanu
Ir svarīgi, lai tie, kas lasa spriedumu civillietā, gūst pārliecību, ka tiesa ir gan noskaidrojusi un novērtējusi lietā nozīmīgos apstākļus, gan pareizi piemērojusi likumus, pratusi to pārliecinoši un loģiski izklāstīt tiesas ...
3 komentāri
Sandis Bērtaitis
Domu mantojums
Tiesību formālisma krusttēvs: ASV Augstākās tiesas tiesnesis Skalija
Februāra vidū pasauli pāršalca vēsts, ka 79 gadu vecumā ir miris ASV Augstākās tiesas tiesnesis Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016). Skalija nodeva Augstākās tiesas tiesneša zvērestu 1986. gadā un pildīja tiesneša ...
7 komentāri
Laura Bugne
Domu mantojums
Tiesnesis Antonins Skalija (1936–2016)
Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016) bija viens no visu laiku spilgtākajiem ASV Augstākās tiesas tiesnešiem. Viņa nāve iezīmē būtisku pagrieziena punktu ASV politiskajā vēsturē, jo var izjaukt līdzsvaru Augstākajā ...
AUTORU KATALOGS