ŽURNĀLS Redaktora sleja

29. Marts 2016 /Nr.13 (916)

18 likumu budžetietilpība

Lai cik tas neticami neizklausītos, Latvijas valsts budžeta teju trešdaļa (labklājības speciālā budžeta četras sadaļas, kas atbilstoši 2014. gada datiem veido 29,27% valsts budžeta) ietilpināma vien 18 likumos! Tie ir likumi, kas regulē un ietekmē sociālo budžetu (piemēram, "Par valsts pensijām", "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" vai Mikrouzņēmuma nodokļa likums).

Kopš 2014. gada pastāvošā Fiskālās disciplīnas padome, kuras mērķis ir nodrošināt neatkarīgu fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību, veikusi pētījumu "Politikas izmaiņu ietekmes uz valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta izpildi novērtējums". Juristi ar valsts budžeta rādītāju analīzi nodarbojas samērā reti (protams, ja vien kāda likuma norma netiek apstrīdēta Satversmes tiesā), un pirmšķietami varētu likties, ka likumdevējs ik gadus veic korekcijas sociālo budžetu ietekmējošajos likumos, kas jūtami veido valsts sociālo politiku (kas ir būtisks politologu izpētes lauks liberālo vai konservatīvo partiju nošķiršanai). Tomēr pētījuma autori visai tieši norādījuši, ka politikas izmaiņu ietekme uz sociālo budžetu caurmērā vērtējama kā nenozīmīga (nodarbinātības speciālā budžeta, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta un darba negadījumu speciālā budžeta kontekstā).

Vienīgais, ko politiķi jūtami ietekmējuši, ir valsts pensiju speciālā budžeta plānoto apjomu un faktiskās izpildes savulaik krasā starpība. Fiskālās disciplīnas uzraugus bažīgus dara fakts, ka sociālais budžets tiek regulāri pārsniegts. Tas nozīmē, ka regulāri un sistemātiski tiek ieplānoti mazāki izdevumi, nekā tie faktiski izrādās (piemēram, 2014. gadā nodarbinātības speciālais budžets – faktiski izmaksātie sociālie pabalsti radījuši absolūto novirzi mīnus 13 970 080 eiro (jeb -19,58%) pret attiecīgajā budžetā plānoto, savukārt invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā izmaksāto sociālo pabalstu pārsniegums sasniedzis mīnus 18 858 363 eiro (jeb -5,84%) no plānotā), un neatbilstību nav radījuši iepriekš neparedzēti grozījumi likumos. Šādus manevrus pieļauj "Likums par budžetu un finanšu vadību", kas paredz tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu segšanai.

Spriežot pēc pētījuma datiem, likumā dotā iespēja kļūdīties "uz leju" tiek izmantota sistemātiski gadu no gada. Palielināt apropriāciju kādu budžeta izdevumu segšanai nozīmē šos līdzekļus iegūt no citiem avotiem (tie tiek ietaupīti kādā citā budžeta pozīcijā, budžeta ieņēmumi ir lielāki, nekā tika prognozēts). Tomēr ticamākais, ka tas notiek uz valsts parāda pieauguma rēķina.

Fiskālās disciplīnas likumā skaidri ierakstīti arī šādi fiskālās politikas principi: stabilitātes princips – finanšu politika ir paredzama un pēctecīga, un tādējādi tā veicina ekonomikas attīstību un finanšu stabilitāti; paaudžu savstarpējās atbildības princips – fiskālajā politikā tiek ņemta vērā tās finansiālā ietekme uz sabiedrību gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs. Analizējot to, cik regulāra ir "Likumā par budžetu un finanšu vadību" paredzētā izņēmuma izmantošana, rodas jautājums par likumā ietverto principu ievērošanas praksi, ja vien paliekam vienisprātis, ka likumos ierakstītie principi ir domāti, lai pēc tiem vadītos ne tikai juridiskas kolīzijas šķetinošie juristi.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Šulmane D. 18 likumu budžetietilpība. Jurista Vārds, 29.03.2016., Nr. 13 (916), 2.lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vadims Mantrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Cēloniskā sakara izpratnes jautājumi civiltiesību kontekstā
Latvijas tiesu prakse apliecina, ka cēloniskā sakara konstatēšanas jautājumi ir nozīmīgi, bet ne vienmēr tikuši Latvijas tiesu praksē attiecīgi novērtēti un risināti. Diskutabla būtu līdz šim Latvijas civiltiesību literatūrā ...
Dina Gailīte
Informācija
Valsts valoda – sabiedrības integrācijai un valsts drošībai
Latviešu valoda ir Latvijas kā nacionālas valsts identitātes sastāvdaļa, viens no valsts mērķiem ir latviešu valodas pastāvēšana un attīstība (skat. Satversmes preambulu). Vienlaikus latviešu valoda ir Latvijas sabiedrības ...
Mārtiņš Pētersons
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai vienlīdzības princips ir piemērojams, ja salīdzināmā situācija ir prettiesiska
Tiesības uz vienlīdzību ir vienas no fundamentālākajām pamattiesībām. Daudzi tiesību zinātnieki uzskata, ka tieši vienlīdzības ideja ir pamatā taisnīguma koncepcijai.1 Latvijā vienlīdzības princips konstitucionālā līmenī ir ...
Tiesību politika
Valsts prezidents aicina Saeimu atkārtoti izvērtēt iecerētos grozījumus Krimināllikumā
"Lai nepieļautu iespēju vērsties pret cilvēka pamattiesībām, aicinu skaidri noteikt, ka kriminālatbildība var iestāties par antikonstitucionālu darbību. No Krimināllikuma normu teksta ikvienam ir jāsaprot, kādas darbības turpmāk būs ...
Sandis Karelis
Jurista vizītkarte
Sandis Karelis
AUTORU KATALOGS