Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

31. Maijs 2016 /Nr.22 (925)

Tekstu klejojumi zinātnes ārēs
9 komentāri

Sociālajās zinātnēs patiesībā galvenais instruments ir Vārds. Tas, kā noformulēt domu, ir ne mazāk būtiski, kā tas, par ko vispār tiek rakstīts. Teikumos izvērstajam "domas iesaiņojumam" jābūt oriģinālam, jāpauž autora nostāja, jānorāda uz novitāti utt., utt. Tomēr, kamēr vien papīrs panes visu, šo ideālu apiešana, apzināta vai neapzināta, laika trūkuma vai prāta trūkuma spiesta, pārcentības vai slinkuma izraisīta, bija, ir, un būs aktuāla gan augstskolās, gan nopietnajā akadēmiskajā vidē.

Šajā sakarā strīdi un dziļi filosofiskas apceres par to, vai juridiskā zinātne ir "tīrā zinātne", ir aktuāla arī visprestižākajās augstskolās un tiek apspriestas starptautiskās konferencēs (piemēram, 2014. gadā Ženēvas Universitātē notika starptautiska konference "Pētniecības novērtēšana jurisprudencē"), un tieši jautājums par to, ko nozīmē kvalitāte tiesību zinātņu pētniecībā, kādi ir tās novērtēšanas kritēriji, daudzus referentus noveda pie terminiem "citēšana", "metodes" un pat "plaģiāts". Ja šajā "Jurista Vārdā" pārsvarā esam pievērsušies, tā teikt, "mācekļu" līmenim ar cerību, ka, šo numuru izlasot, topošie juristi no plaģiātisma turēsies pa gabalu, tad slejā varam paskatīties uz spilgtiem un pamācošiem pārrobežu piemēriem.

Akadēmiskajās juristu aprindās klejo Džozefa Veilera (Joseph H.H. Weiler) stāsts, kā viņu 90. gadu nogalē uzrunājis kāds pazīstams vācu profesors, lūdzot pieņemt viņa talantīgo studentu doktora studijām ASV. Veilers esot palūdzis jaunajam talantam atsūtīt viņam studiju projektu un saņēmis precīzu darba saturu ar nodaļu un apakšnodaļu nosaukumiem. Veilers esot atteicies pieņemt šo studentu, jo secinājis, ka darbā pētniecība netiks veikta, ja reiz jau sākumā studentam ir skaidrs, par ko un kas tiks rakstīts. Nākamreiz profesors par savu nebijušo studentu izdzirdējis 2011. gadā. Viņa vārds bija Karls Teodors cu Gutenbergs (Karl-Theodor zu Guttenberg). Viņš Vācijas aizsardzības ministra amatu bija spiests pamest plaģiātisma skandāla dēļ.

Savukārt sociālās psiholoģijas kā zinātnes prestižu vispasaules līmenī tajā pašā 2011. gadā pamatīgi iedragāja slavens Tilburgas Universitātes profesors Dideriks Stāpels (Diederik Alexander Stapel), kurš regulāri masu medijos un zinātniskajās publikācijās (ap 55) bija nācis klajā ar patiesu interesi izraisošiem pētījumiem par sabiedrības attieksmi un stereotipiem, piemēram, atklājot, ka gaļēdāji ir savtīgāki un mazāk sociāli nekā veģetārieši, vai novērojot, ka rasistiska attieksme pret melnādainajiem vairāk izpaužas netīrā vidē (tika "pētīta" brīvprātīgo uzvedība Utrehtas vilcienu stacijā – izvēloties apsēsties tuvāk vai tālāk no melnādainas personas uz sola tīrā vai piemēslotā peronā).

Galu galā šajā slejā savu vietu noteikti pelna arī tāda daudzu, t.sk. Latvijas, tiesībzinātnieku kaite kā pašplaģiātisms. Tā ir "atkārtošanās": situācija, ka, kāda raksta vai jaunizdotas grāmatas autora tekstu lasot, rodas déjà vu sajūta. Tā ārvalstu juridiskajā zinātnē tiek uzskatīta par ne īpaši korektu zinātnisko darbību. Piemēram, kāda raksta publicēšana divās valodās, uzdodot katru par oriģinālu darbu. Šo procesu veicina normatīvos noteiktās augstskolu mācībspēku publikāciju normas, kas patiesībā mākslīgas kvantitātes vārdā upurē kvalitāti.

Studiju līmenī tekstu un ideju zagšanas, atkārtošanas vai "atgremošanas" praktizēšana, cerams, ir vairs tikai rets izņēmuma gadījums Latvijas juridiskajās augstskolās. Gribot negribot – Latvijas tiesību zinātnē tomēr vēl joprojām ir tik maz rakstītā, ka vai ikvienā tematā zinošs mācībspēks pat bez citēšanu atpazīstošajām programmām viegli saskatīs kaut vai savu rakstu, neveikli iepītu kursa darba tekstā, un pie sevis pajautās: "Vai tik to nerakstīju es?"

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Šulmane D. Tekstu klejojumi zinātnes ārēs. Jurista Vārds, 31.05.2016., Nr. 22 (925), 2.lpp.
2
0
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Positivi
6. Jūnijs 2016 / 10:17
0
ATBILDĒT
Tikmēr, kamēr mums juristu aprindās nebūs filozofu, no šādas situacījas mums neaizbegt...
Jons > Positivi
6. Jūnijs 2016 / 16:12
1
ATBILDĒT
Tāda situācija būs tik ilgi, kamēr nebūs tiesību zinātne!
Alberta ielas bruģis
2. Jūnijs 2016 / 10:34
0
ATBILDĒT
Vēl viena lieta, ko secināju rakstot m.d. bija tā, ka, piemēram, krimināltiesībās mūsu cienījamie dr.iur. arī pārgremo vienu un to pašu visās grāmatās pēc kārtas, sākot jau ar Liedes 1972.gada grāmatu. Tad lasi, piemēram, kriminālprocesu terminu skaidrojošo vārdnīcu un rodas ne tikai déjà vu sajūta, bet liekas, ka tur pārrakstīts ir vārds vārdā.
Baraks Osama > Alberta ielas bruģis
2. Jūnijs 2016 / 11:07
0
ATBILDĒT
Vārdnīca nez vai būs adekvāts piemērs, runājot par plaģiātismu, jo vārdnīca pēc definīcijas ir kompilācija (cita lieta, ka kvalitatīvai juridiskajai vārdnīcai prasītos citāti no prakses ar atsaucēm). Protams, jebkurā gadījumā jāuzdod jautājums - vai Bukovskis, Liede un citi aizgājušo laiku juristi bija tādi ģēniji, ka viņu definīcijas nevienam nav izdevies uzlabot vai apstrīdēt, vai arī mūsdienās trūkst fundamentālas tiesību zinātnes jaunrades?
Alberta ielas bruģis > Baraks Osama
2. Jūnijs 2016 / 12:54
1
ATBILDĒT
Labi, vārdnīca bija nekorekts piemērs.
Vēl viena replika. Piemēram, Krastiņš un Liholaja savās neskaitāmajās grāmatās arī raksta vienu un to pašu. No vienas grāmatas nākošajā. Tikai vāki jaunāki un smukāki, taču reāla ieguvuma maz.

Ko tad pārmet tiem studentiem tās kompilācijas. Nav jau tās literatūras, kur to viedokļu atšķirību smelties, lai sāktu kritiski vērtēt kādu tiesībzinātnieku paustās atziņas.

Protams, var akmeni mest pašu juristu dārziņā, sacīdami, ka, ko tad paši neraksta. Atbildēšu, grāmatas, lai raksta tie, kas tur studē tās doktorantūras. Lai tie arī raksta. Nevis studē doktorantūrā, lai varētu plāksnīti pielikt pie durvīm, CV, lai skaistāks, vai arī, lai advokatūrā eksāmenu nebūtu jākārto.
Pārdomas
31. Maijs 2016 / 19:01
0
ATBILDĒT
Rakstot bac. un mg darbus, ļoti bieži saskāros ar situācijām, kad lasot ārzemju autoru darbus radās jau minētā deja vu sajūta, ka kaut kur jau šādas domas un secinājumi ir lasīti, tikai latviešu valodā - pārbaudot tika secināts, ka LV autors (Dr.iur, labi pazīstams tiesību nozares speciālists) tās pašas domas kuras izteiktas pirms pāris gadiem citās valstīs, savā monogrāfijā atstāstījis kā savējās. Šādi piemēru ir diezgan daudz, tāka pašplaģiātisms vēl nav tā lielākā problēma šajā nozarē.
Baraks Osama > Pārdomas
2. Jūnijs 2016 / 11:17
1
ATBILDĒT
Koks ar diviem galiem. Ja publikācija faktiski ir ārvalstu avota tulkojums, tad ētiski tas noteikti nav. No otras puses - nez vai būtu labāk, ja visos zinātniskajos darbos būtu "jāmaksā nodevas" lielo tiesību sistēmu pārstāvjiem, kas pirmie pētījuši līdzīgas jomas. Man, piemēram, dažkārt piezogas dīvaina sajūta, redzot, ka, rakstot par Latvijas tiesību jautājumiem, kāds ārvalstīs pastudējis vai mazāk populārās vācu/franču valodas pieprotošs jaunais vai ne tik jaunais tiesībzinis, pat minot samērā vispārējas un sīkāk neizklāstītas tēzes, bez īpašas aiztures piekrauj rakstu ar atsaucēm un dažādām ārvalstu publikācijām un tiesu praksi. Tad rodas subjektīvs iespaids, ka man mēģina ieskaidrot, ka attiecīgā darba nobeiguma secinājumu pamatā liktās premisas no Vācijas konstitucionālās tiesas prakses vai franču profesora pārspriedumiem jau ar savu autoritāti vien būtu pieņemamas bez sīkākas analīzes un kritikas.
Putns > Baraks Osama
3. Jūnijs 2016 / 13:23
0
ATBILDĒT
Daļēji piekrītu, daļēji nepiekrītu.
Piekrītu tam, ka, analizējot LR likumu normas, jāievēro mūsu likuma sistēma, principi un atsevišķos pantos noteiktais. Ja students vai kāds cits, kas izmanto, piemēram, Vācijas konstitucionālās tiesas vai Francijas profesora atziņas, nav pietiekami rūpīgs, viņa gala secinājumi var būt kļūdaini, bet tas nenozīmē, ka šīs atziņas vispār nevar tikt izmantotas.
Cits moments ir tāds, ka Latvijā salīdzinājumā ar Franciju un Vāciju ir mazāk cilvēku, lai varētu izpētīt daudzskaitlīgus tiesību jautājumus. Tā ir realitāte, kura nekādi nav saistīta ar to, ka mūsu zinātnieki ir sliktāki. Vienkārši nespēj mūsu zinātnieki saražot tik daudz juridiskās literatūras. Ja citās valstīs jautājums ir jau izpētīts un veiksmīgi tiek risināts, var vismaz apskatīties, kāds ir šis risinājums. Tur arī nav visi muļķi.
Turklāt, ja citas valsts tiesību sistēma ir papildus radniecīga, secinājumi var sakrist, kad persona patstāvīgi analizē mūsu avotus, neizmantojot nekādus ārvalstu avotus, jo priekšnoteikumi ir līdzīgi un nekas nav jauns zem mēness. Piemēram, vai Jums būtu kādi iebildumi pret asoc.prof. K. Baloža „Ievads civiltiesībās” (2007.g.) grāmatu? Šajā grāmatā ir izmantoti Šveices un Vācijas civiltiesību doktrīnas atziņas, kad nav mūsu avotu.
Ja esam pilnīgi godīgi, varu pieļaut, ka Jūs arī lasāt ārzemju literatūru, vai arī es kļūdos? Izlasītais vienmēr atstāj kādu iespaidu neatkarīgi no tā, vai tam piekrīt. Vēlāk, kad ir jau izveidojies savs viedoklis, būtu tikai godīgi atsaukties uz tiem avotiem, kuri tika izpētīti, pirms tika izdarīti savi secinājumi.
amateur > Pārdomas
1. Jūnijs 2016 / 11:34
0
ATBILDĒT
Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim, t.i., kas ir atļauts mācībspēkam, nav atļauts studentam. Tas ir joks, jo man arī ir šāda pieredze, tāpēc patiesībā ir skumji.
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Studiju darbs kā pieprasīta brīvā tirgus prece
Līdztekus daudziem sludinājumiem interneta portālos par to, ka pērk un pārdod transportlīdzekļus, stādus un sivēnus, par brīvas apgrozības "preci" kļuvuši arī speciāli izstrādāti studiju procesa darbi – referāti, kursa darbi, kā ...
40 komentāri
Dina Gailīte, Vija Kalniņa
Notikums
Pareizā līdzsvara meklējumos: starp untumainu aktīvismu un bailīgu pašierobežošanos  
Šis gads Satversmes tiesai aizrit 20 gadu jubilejas zīmē – 1996. gadā noslēdzās tiesas izveidošanas process: tika pieņemts Satversmes tiesas likums un grozījumi Satversmes 85. pantā, kā arī iecelti pirmie seši Satversmes tiesas ...
Sintija Sudmale
Numura tēma
Kompleksas plaģiāta ierobežošanas nepieciešamība Latvijas augstskolās jeb noklusētais par plaģiātu
Rakstā aplūkota akadēmiskā plaģiāta (plaģiātisma) problēma Latvijas augstskolās, uzsverot tā kompleksas ierobežošanas nepieciešamību, kas mērķtiecīgā un savstarpēji salāgotā kopumā iekļautu dažādus līdzekļus – ...
Rihards Gulbis
Numura tēma
Rēgu rakstnieku darbība akadēmiskajā jomā – autortiesību un tikumības apsvērumi
Rēgu rakstnieku (ghostwriter) fenomens ir plaši sastopams dažādās cilvēka intelektuālās un radošās darbības jomās, taču tieši akadēmiskajā jomā tas raisa visasākās diskusijas par attiecīgās darbības pieļaujamību un ...
Numura tēma
Plaģiāts studiju procesa darbos: kā konstatēt un novērst
Viedokli par plaģiāta jautājumu augstākās izglītības ieguves kontekstā, tai skaitā arī par tīmeklī plaši piedāvāto tiesību zinātnes studiju procesa darbu pirkšanu un pārdošanu, pauž Latvijas Universitātes Juridiskās ...
AUTORU KATALOGS