Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Numura tēma

21. Jūnijs 2016 /Nr.25 (928)

Tiesu runas kvalitāte – būtisks jurista profesionalitātes rādītājs
22 komentāri
Mg. iur.
Inga Putra
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesnese, lektore 

Neskatoties uz to, ka likumdevējs no 2013. gada 1. janvāra par prioritāru administratīvo lietu izskatīšanas procesu noteicis rakstveida procesu, rajona tiesā, skatot lietas pirmajā instancē, ne mazāk kā 2/3 no visām lietām tiek izskatītas mutvārdu procesā – gan pēc tiesas iniciatīvas, gan pēc pieteicēja vai trešās personas lūguma. Šajā rakstā gribētu padalīties ar savām personiskajām atziņām par kvalitatīvas tiesu runas pamatprincipiem no mana kā tiesneses – klausītājas redzesloka.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
16
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (22)
22 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
21. Jūnijs 2016 / 12:40
12
ATBILDĒT
Nu ja jau raksts ir par runu, tad tomēr nenocietos. Raksts sākas ar teikumu: "Neskatoties uz to, ka likumdevējs..."
"Neskatoties uz" ir rucifisms (nesmotrja na), no kā būtu jātiek vaļā. Pareizi latviski būtu -"Lai gan likumdevējs.., tomēr...." Vai arī -"Kaut arī likumdevējs..."
Jurčiks > Magone
21. Jūnijs 2016 / 12:57
4
ATBILDĒT
Valodas bagātība atkarīga no izteiksmes līdzekļu daudzveidības. Tāpēc man ir pilnīgi vienalga, kas un no kādas valodas ir aizgūts, ja tas palīdz man niansētāk izteikties.

Piemēram, manā uztverē "neskatoties uz to-un-to", ir spēcīgāks izteiciens nekā vienkārši "tomēr". Jo "neskatoties" nozīmē apzinātu vērā neņemšanu, resp., tas nozīmē "es REDZU, bet es to ignorēju". Savukārt "tomēr" ir tāds pieklājīgi neitrāls iebildums. Un, manuprāt tie nav savstarpēji aizvietojami.
Lai vai kā, es esmu par valodas bagātību un attīstību, nevis par vienīgo "pareizo" izteiksmes formu.
govs > Jurčiks
26. Jūnijs 2016 / 15:19
9
ATBILDĒT
Atkal tu, jurčik, pamuļķi te?!
Nav kaut kāda poga, kā šādus lūzerus ignorēt?
Jurčiks > govs
27. Jūnijs 2016 / 08:38
4
ATBILDĒT
Ja tev ir pretenzijas pret vārda brīvību un demokrātiju, vienīgā izeja ir - nosisties pret sienu... :)))
Magone > Jurčiks
21. Jūnijs 2016 / 13:05
8
ATBILDĒT
Varbūt Jūs lietojat arī "kā reiz" (kak raz) latviskā "tieši" vietā?
Vai arī "pa lielam (viss ir kārtībā)?" Tad liekas, ka kādam vajag uz tualeti.
Man gan nav vienalga kā cilvēks izsakās, turklāt vēl tiesas zālē, vai oficiālā rakstā. Ja es dzirdu "tūkstots deviņi simti...gadā", vai "čēesmit" utt., tas tomēr par runātāju kaut ko liecina.
Jurčiks > Magone
21. Jūnijs 2016 / 14:53
2
ATBILDĒT
"Kā reiz" nelietoju. "Pa lielam" - šad tad gadās, jo neesmu atradis adekvātu alternatīvu. Turklāt man tas nemaz nesaistās ar tualeti, bet katram jau sava samaitātības pakāpe... :)

Bet ļaujiet man atzīties patiešām smagā noziegumā: viena lieta, ko es patiešām bieži lietoju, ir "davai". JO NEKĀDĪGI nespēju atrast tam aizvietotāju, kuram būtu tikpat nepārspējams iekšējais draivs... Būšu pateicīgs līdz kapa malai, ja kāds man ieteiks ko latviskāku, jo patiešām jūtos neērti...

Pazemīgi lūdzu piedošanu par augstāk minētajiem vārdiem "šad tad" (angl. "now and then"), "adekvātu alternatīvu" (angl. "adequate alternative"), "ļaujiet man atzīties" (angl. "let me confess")...

Bet par "draivu" -- es pats tūlīt iešu kaktā un nokaunēšos... ;))
Magone > Jurčiks
21. Jūnijs 2016 / 15:41
3
ATBILDĒT
Piekrītu, ka daži vārdi un izteicieni krievu valodā skan trāpīgāk. Bet es jau izsakos par valodu oficiālā rakstā vai tiesas sēdē, nevis lietojamo ikdienā (tas jau būtu par daudz prasīts).
"Davai" būtu tulkojams kā "lai notiek!". Pēc konteksta. Tā ir tikai pierašanas vaina. Svarīga ir intonācija, kādā to pasaka. Pirms 25 gadiem man likās, ka bez vārda "vot" nav iespējams izteikties. Vārds "lūk" man likās nepiemērots, bez "draiva". Tagad es saprotu, ka "draivs" ir intonācijā, žestos, attieksmē.
Bet, spriežot pēc komentāriem, lielākajai daļai par valodu nospļauties. "Neskatoties uz" jau tiek uztverts kā latvisks un pašsaprotams, tam seko "tu ko (ti što)?" (daudzi šādi piemēri redzami pirmskara laiku seriālā "Saplēstā krūze", kad šādu valodas konstrukciju Latvijā nelietoja). Joprojām daudzi "griežas" tiesā (nevis vēršas) un vēl jo vairāki "nes atbildību" (ņesjot otvetstvennostj) kā smagu nastu.
Jurčiks > Magone
21. Jūnijs 2016 / 19:18
3
ATBILDĒT
Magonīt, viss, kas mūs nenogalina, padara stiprākus. Tā, lūk... Tādēļ, lai notiek, dzīvosim draudzīgi! Piedod, kaut kā šķērsām skan, pavisam citā nozīmē... Let''s dzīvosim draudzīgi! Hmm, aplam nesaprotami. Pagaidām teikšu -- DAVAI, dzīvosim draudzīgi! :)))

P.S. Man ļoti patīk Tavi komentāri par maksātnespējas tēmu. :))
govs > Jurčiks
26. Jūnijs 2016 / 15:20
6
ATBILDĒT
Davai jurčik, es tev kāju nocirtīšu, tas tevi nenogalinās, bet padarīs stiprāku, ģēnij...
Jurčiks > govs
27. Jūnijs 2016 / 08:48
2
ATBILDĒT
Vai tas ir no sērijas "Vilkam Govs nokoda kāju"? :))

Par tēmu runājot, draudziņ, metaforas un aforismus nevajag uztvert pārāk burtiski. Bet neuztraucies, tu neesi vienīgais, kurš to nespēj. Daudzi cilvēki ar abstraktās domāšanas traucējumiem to nespēj...
Jurčiks > Jurčiks
24. Jūnijs 2016 / 17:09
0
ATBILDĒT
Starp citu, arī angliski lieto "carry responsibility". Un neredzu tur neko nepareizu, jo atbildība PATIEŠĀM IR nasta...
Baraks Osama > Magone
21. Jūnijs 2016 / 13:25
2
ATBILDĒT
Šoreiz sliecos piekrist Jurčikam. Jā, literāro valodu no pavirša vienkāršrunas žargona publiskā runā un rakstos tā kā prasītos nošķirt (tas gan nenozīmē, ka sākotnēji nepieņemams žargonvārds ar laiku, valodai liberalizējoties, nevar tajā nostabilizēties kā ikdienā lietojams vārds). Bet ja sākam vārdus un izteicienus apkarot ar lozungu: šis ir rusicisms, šis ir anglisms, šis ir ģermānisms, tad vajadzētu tomēr padomāt, vai tiešām konkrētais vārds valodā būtu iegājies, ja tas neko jaunu tai nedotu un to pilnībā varētu aizstāt ar latviskas cilmes vārdiem. Valodas pūristi, kuru Latvijā netrūkst, bieži vien aizmirst vai nenovērtē, ka valodai galu galā piemīt arī zināmas pašregulācijas spējas.
Magone > Baraks Osama
21. Jūnijs 2016 / 13:53
6
ATBILDĒT
Nu tad dziediet kā tajā Musiqq dziesmā "Vot tādi mēs čaļi, normāli čaļi..."
It kā latviešu valodā nebūtu vārda "lūk".
Baraks Osama > Magone
21. Jūnijs 2016 / 14:34
0
ATBILDĒT
Šis nu ir nekorekts salīdzinājums. "Vot" ir netulkots ar latviešu burtiem pārrakstīts krievu valodas vārds, ko šī iemesla dēļ sabiedrības vairākums noteikti uztvers kā žargonu (tāpat kā "okei", "šaize" u.tml.) Bet ar ko nogrēkojušies ikdienā lietotie vienkāršie vārdi "neskatīties" un "uz", izņemot to, ka izvietojušies tādā gramatiskajā konstrukcijā un ieguvuši tādu nozīmi, kas varētu būt aizgūta no citas valodas? Kādēļ šāda konstrukcija ir jānosoda un no tās jāatbrīvojas?
Magone > Baraks Osama
21. Jūnijs 2016 / 14:49
4
ATBILDĒT
Katrai valodai ir sava konstrukcija.
Mums būtu daudz ko mācīties no lietuviešiem un viņu valodas. Lietuviešu valodā nav mēnešu nosaukumu -jūnijs, jūlijs, augusts u.c. Nav "basketbols", nav "jā". Viņiem pašiem ir savi vārdi. Sava valoda, nav tik daudz svešvārdu. Dzirdot lietuviešu valodu, var saklausīt tās saikni ar seno latviešu valodu, ka valodas ir no vienas saimes. Daudzi senie latviešu vārdi, kurus ikdienā reti lietojam, vai jau esam aizmirsuši (pikts, jods, dona, daina u.c.), ir tādi paši kā lietuviešu vārdi. Ar to pašu nozīmi. Lietuvieši pie šiem vārdiem ir palikuši, bet mēs - latvieši ļaujam katram, kas nāk pāri mūsu zemei, atstāt valodā paliekošas pēdas.
Baraks Osama > Magone
21. Jūnijs 2016 / 15:22
2
ATBILDĒT
Laikam jāuzsver, ka valoda pieder tautai, nevis grupiņai Zinātņu akadēmijas akadēmiķu vai Valsts valodas centra ierēdņu. Palasot dažādos laikos tapušus tekstus, katrs var pārliecināties, ka valoda un gramatika laika gaitā mainās bez jebkādiem norādījumiem vai aizliegumiem no augšas. Ja valodas normas pieļauj, ka tajā organiski iekļaujas vārdi un konstrukcijas no svešvalodām (neesmu speciālists, bet, piemēram, somu valodā vispār gramatiski neesot iespējams burtiski pārņemt svešvārdus), tad šādi jaunievedumi tikai bagātina iespējas izteikties. Valodas pašaizsardzība izpaužas tā, ka ja valodas lietotāji kaut ko nepieņem, tas tāpat valodā neiedzīvojas un izzūd. Šim mērķim nav nepieciešams valodu pārvērst par pieminekli vai tautas identitātes centrālo asi, kas ksenofobiski jāsargā no visa svešā. Lietuvieši lai tiek paši galā, ja viņi par šo jautājumu ir citās domās. Ar viņiem mūs deskriptīvi saista valodas izcelsme un vēsture, nevis preskriptīvi - mūsdienu valodas un kultūras normas.
Magone > Baraks Osama
21. Jūnijs 2016 / 16:01
12
ATBILDĒT
Man latviešu valoda IR piemineklis. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ es šajā zemē dzīvoju un nebraucu prom. Jo citur nebūs latviešu valodas.
Anglicisms > Magone
21. Jūnijs 2016 / 16:14
3
ATBILDĒT
Tagad sākam meklēt Igauniskumus, Somismus, Lietuviskumus, Zviedriskumus, Poliskumus un varbūt Vāciskumus. Tas novedīs pie tā, ka sāksim meklēt to pirmo valodu - aptuveni tā, kas bija pirmais, vista vai ola? Valodas ir attīstījušās līdzās citai. Tāpat kā tiesības. Magone, tu nevari iedomāties, cik daudz ir kas kopīgs valodām, un tas nemaz nav slikti. Tā ir tā pati latviešu valoda. Nu nelems bariņš zinātnieku, kāda būs latviešu valoda, ja viņi gadiem nespēja vienoties par to, vai pareizi ir Īslande vai Islande.

Tāpat kā šobrīd, vai tiešām kāds atļautos lietot vārdu buļba vai tupenis formālos tekstos, lai gan pirms simts gadiem tā bija ierasta norma?
kā tad > Magone
21. Jūnijs 2016 / 14:56
1
ATBILDĒT
Tiesa nevis "konstatē", bet "atrod". Tas Vidzemē.
Kurzemes tiesa "atron".Latgales tiesa "atrūn".
Magone spiedz aiz sajūsmas.
Anglicisms > Magone
21. Jūnijs 2016 / 12:44
3
ATBILDĒT
Vārdi "Ļai gan" un "Kaut arī" ir aizgūti no angļu vārda "Although". Savukārt vārds "Tomēr", ir aizgūts no vārda "However". Tie ir anglicismi, un no tiem ir jātiek vaļā. Arī vārds "Magone" ir aizgūts no vārda "poppy", no kā būtu jātiek vaļā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
visi numura raksti
Numura tēma
Kā runāt tiesas zālē
Neskatoties uz to, ka mutvārdu process mūsdienu tiesā ir kļuvis retāks (un tā proporcionalitāte līdz ar augstāku tiesas instanci attiecīgi sarūk), tas tomēr veido sabiedrības standarta priekšstatu par tiesas spriešanas procesu: ...
2 komentāri
Ruta Vītiņa
Numura tēma
Runāt, lai pārliecinātu...
Aktiera un jurista darbā ir daudz kopīga. Kā vieniem, tā otriem noteiktā brīdī jāspēj koncentrēties, neskatoties uz satraukumu, nogurumu vai sliktu pašsajūtu. Kā aktierim jāpārvalda teksts, tā arī juristam jāzina visi lietas fakti ...
Dana Rone
Numura tēma
Gatavojoties runāt tiesā
Tiesu runas stils gadsimtu gaitā un atkarībā no valsts ir būtiski mainījies. Ir bijuši laiki, kad uzvaru tiesā varēja nodrošināt skaista un pārliecinoša runa.1 Ir bijuši laiki, kad tiesu runas ilgums un poētisms ir ticis vērtēts kā ...
Gvido Zemribo
Numura tēma
Par notiekošo tiesas zālē: tiesu runa lietas dalībnieku un tiesnešu izpildījumā
Jānis Neimanis
Numura tēma
Tiesneša tiesu runa
Ir pierasts, ka, debatējot par tiesu runas tematu, ar to saprotam lietas dalībnieku un to pārstāvju – zvērinātu advokātu – runu mutvārdu procesā tiesas sēdes laikā. Šajā diskursā atrodami vairāki ieteikumi, kā izkārtot ...
AUTORU KATALOGS