Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Viedoklis

19. Jūlijs 2016 /Nr.29 (932)

Notāra uzdevums tiesiskas valsts nodrošināšanā
18 komentāri
Gatis Litvins
Latvijas Notariāta institūta direktors

Tieslietu ministrija ir izveidojusi darba grupu, lai vērtētu nepieciešamību noteikt notariālu apliecināšanu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem. Notikušas vairākas darba grupas sēdes. Drīzumā darbs tiks pabeigts ar Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam. Paralēli par šo jautājumu notiek vairākas citas diskusijas. Turpmāk minēšu tikai dažus juridiskus jautājumus, kas būtu ņemami vērā diskusijā par tiesisko darījumu notariālu apliecināšanu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
2
6
komentāri (18)
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nedomāju vis
25. Jūlijs 2016 / 17:06
1
ATBILDĒT
Te kāds apgalvo, ka "Vienkārši nevajag lauzt to, kas strādā".
Diemžēl šobrīd nekustamo īpašumu darījumu sistēma nevis strādā, bet nestrādā:
1) ar pašdarinātiem "privātiem" līgumiem puses viena otru apzināti un neapzināti krāpj,
2) šobrīd ir iespējams cilvēkam aizmuguriski izkrāpt nekustamo īpašumu ar fiktīva "privāta" darījuma palīdzību,
3) Zemesgrāmatas neko nepārbauda un ne par ko neatbild,
4) toties visi nodokļu maksātāji pēc tam apmaksā ilgo tiesāšanos par izkrāptajiem īpašumiem,
5) "privātajos" līgumos neuzrāda īstās pirkumu summas, tādēļ valsts (mūsu) makam iet garām milzu summas.
Un - kuri ir lielākie kliedzēji pret normālu kārtību, ko ierosina notāri un kas gadu gadiem veiksmīgi darbojas Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un gandrīz visās citās Eiropas valstīs?
Atbilde: nekustamo īpašumu tirgoņi (skat. nodokļu sadaļu) un juristi, kuri konsultē savus klientus (stāda līgumus). Protams, arī afēristi un krāpnieki.
Diskutēt var vienīgi par iecerēto notāra atlīdzības apjomu.
Visā pārējā viņiem ir taisnība.
Eduards
21. Jūlijs 2016 / 09:52
1
ATBILDĒT
Nepamet sajūta, ka rakstā sniegtā informācija ir selektīva, šis tas netiek pateikts vai tiek noklusēts... Tomēr kopumā interesants raksts. Ne pēc satura, bet pēc vēstījuma. Izskatās, ka notāri grib dublēt zemesgrāmatu tiesnešu funkcijas vai pat tās pārņemt.
Tāpat raksts liek aizdomāties, vai notāru ētikas kodeksam vispār ir kāda nozīme?
h
20. Jūlijs 2016 / 10:24
0
ATBILDĒT
f
skats no alas
19. Jūlijs 2016 / 11:53
1
ATBILDĒT
Pirmkārt, ir skaidrs, ka pāris Bez Tabu sižeti un pāris PR izcelti gadījumi par fiktīvām darbībām ar īpašumu, kas kopā sastāda labi ja 0,08% no visiem valstī veiktajiem nekustamo īpašumu darījumiem, ir pamats tik kardinālai procesuālajai izmaiņai. Nedomāju vis.
Otrkārt, mulsumu rada notāru vēlme tiekties tikai uz vienu sfēru - īpašumiem.
Treškārt, ja arī kaut kas tāds tiktu ieviests, notāru atlīdzība un takse būtu jāsamazina ļoti ievērojami, lai nodrošinātu personām pakalpojuma pieejamību, taču šāda rīcība iznīcinātu viņus pašus lauku apvidos, jo ir skaidrs, ka darījumu apjoms Rīgā būtiski atšķiras no darījumu apjoma Ludzā. Bet varbūt tāda ir iecere..
Seskis
19. Jūlijs 2016 / 10:12
1
ATBILDĒT
Nekustamo īpašumu reģistrācija Zemesgrāmatās uz tiesiska darījuma (dāvinājums, pirkums, maiņa u.c.) pamata ir nostaļģiskas atraugas un šķaudīšana, ko izraisa romiešu tiesību apputējušie sējumi. Nekustamā īpašuma reģistrācijas ģenēze Latvijas Republikā ir spērusi milzonīgus septiņjūdžu soļus, un notāra pakalpojumi šajā procesā ir pilnīgi un absolūti lieki.
Piemēram, zeme, dzīvojamā ēka un saimniecības ēkas ir nedalītā Inkuba un Sukubītes kā kopīpašnieku īpašumā. Inkubs kā krietns un rūpīgs saimnieks dodas uz Būvvaldi ar būvprojektu par dzīvokļa sadalīšanu, izveidojot jaunu dzīvokli, kuram projektā piezīmētas daļas no koplietošanas telpām. Būvvalde liek lielo zīmogu uz projekta un Apliecinājuma kartes, dzīvoklis tiek sadalīts, un Zemesgrāmatā tiek reģistrēts kā atsevišķs Inkubam piederošs nekustamais īpašums ar atzīmi „uz Apliecinājuma kartes pamata". Līdzīgi rīkojas arī Sukubīte, bet vēl viltīgāk - Sukubītes dzīvoklis tiek sadalīts, atdalītais dzīvoklis reģistrēts kā patstāvīgs īpašuma objekts uz vecmāmiņas - Beliāla mātes vārda. Tagad Beliāla mātei un Sukubītei ir pārsvars dzīvokļu īpašnieku sapulcēs pār Inkubu lēmumu pieņemšanas procesā. Inkubs dod atbildes triecienu, sadalot dušas kabīni, daļu atdodot sievasmātei Mardukai, un sākas baismīgs amoka skrējiens, kamēr dzīvojamā māja un saimniecības ēkas uz Būvvaldes dokumentu pamata tiek sadalīta tūkstošiem 2-3 kvadrātmetru lielos fragmentos - gan kā kopīpašuma domājamās daļas, gan kā atsevišķi nekustamā īpašuma objekti.
Sakiet, mīļie ļaudis, kurā procesa daļā šeit ir nepieciešams notārs?! Atbilde - notārs šādā procesā ir pilnīgs traucēklis, nevajadzīgs atavisms, un notāram nekas nav jāapliecina, jo viņš tāpat nav nekāds būvniecības speciālists.
Slinka Žirafe
19. Jūlijs 2016 / 09:09
1
ATBILDĒT
Kaut kāda blīva un tukšvārdīga muldēšana. Par ko raksts vispār bija?
. > Slinka Žirafe
19. Jūlijs 2016 / 12:08
1
ATBILDĒT
ja esi prasts notāru nīdējs, tad tā uzreiz saki, nevis - raksts ir tukša muldēšana. man personīgi tas šķita saturīgs.
Žirafe > .
19. Jūlijs 2016 / 14:36
0
ATBILDĒT
Ar notāru nīšanu tam nav nekāda sakara. Teksts ir tizls gan pēc formas, gan (bez)satura. Kas tad piemēram tev tajā rakstā tik ļoti patika?

Turklāt pirmā tabula tak nemaz nav aizpildīta.
Hm > Žirafe
19. Jūlijs 2016 / 16:38
0
ATBILDĒT
Godātā Žirafe, tieši Jūsu komentāri vienmēr ir prasti, nepieklājīgi un izceļas ar īpašu intelektuālo aprobežotību, tāpēc neuzskatu par vajadzīgu ielaisties tālākās sarunās, jo neesat tendēta uz sapratni, bet gan orientējaties uz konfliktu un cita viedokļa noniecināšanu. Līdz šim gan, ja nemaldos, bijāt "Stulbā Žirafe" vai arī tā ir Jūsu dvīņu māsa?
Jurčiks > Slinka Žirafe
19. Jūlijs 2016 / 11:10
1
ATBILDĒT
Par to, kā notāriem nodrošināt garantētos ienākumus...
Baraks Osama > Jurčiks
19. Jūlijs 2016 / 12:14
1
ATBILDĒT
Joprojām nebeidzu brīnīties, kā pie mums tik asu pretestību un kritiku var izsaukt priekšlikumi, kas jau sen ir realizēti un itin sekmīgi darbojas daudzās citās valstīs, tajā skaitā Lietuvā, Igaunijā un citās zemēs, kuras pēc izmēriem, iedzīvotāju skaita, labklājības līmeņa drīzāk līdzinās Latvijai nekā ir tās pretstats. Notāru būšana ir tikai viens no piemēriem - tas pats notiek saistībā ar veselības apdrošināšanu un citām lietām. Kas ir tas, kas mūs padara atšķirīgus? Sociokulturāli kreisi aizspriedumi pret specializāciju, monopolu un nosacītu elitārismu? Pārlieks aizdomīgums un neuzticēšanās dažādām valsts institūcijām? Vai varbūt vienkārši faktiskais "vienas pilsētas valsts" statuss, kas nesalīdzināmi sarežģī Rīgai, Siguldai un Ludzai vienlīdz piemērota risinājuma izstrādi?
Jurčiks > Baraks Osama
19. Jūlijs 2016 / 12:54
3
ATBILDĒT
Vienkārši nevajag lauzt to, kas strādā, tikai tāpēc, ka kādam iešāvusies prātā ideja, ka VABŪT būs labāk... Tie pāris gadījumi, kad īpašumi izkrāpti - arī daļā no tiem bija notāri iesaistīti. Jāķer blēži, nevis jāmēģina uzlikt VISIEM pienākumu izmantot maksas pakalpojumu... Un, kā tu domā -- kāpēc šo ideju bīda paši notāri? Jautājums, protams, retorisks...
Baraks Osama > Jurčiks
19. Jūlijs 2016 / 13:10
4
ATBILDĒT
Argumentu par "idejas bīdītājiem" var pavērst arī otrādi - vai priekšlikums pelnījis citu attieksmi tikai tādēļ, ka to publiskajā telpā visaktīvāk lobē iesaistītā puse (kas ir ne tikai materiāli ieinteresēta, bet arī labāk par vienu otru pārzina regulējumu un tā faktisko izpildījumu)? Kamēr lobisti nevar situāciju mainīt vienpersoniski, nekas cits taču tiem neatliek. Ir tikai jāpriecājas, ka tas notiek publiski un ka lobistu potenciālos melus, sagrozījumus un tendenciozitāti citi var tikpat atklāti atspēkot ar pārliecinošākiem argumentiem. Tāpat - kas liek domāt, ka profesors Rozenfelds, kurš Latvijā tiek uzskatīts par lietu tiesību autoritāti un norāda, ka "Latvijā jāatsakās no 19. gs. raksturīgās liberālās attieksmes pret darījuma formu, kas sevi nav attaisnojusi kā vājākās puses aizsardzības instruments un nenodrošina publiskās ticamības principa pilnīgu ieviešanu Latvijā", nav nekas vairāk kā notāru lobists?
Jurčiks > Baraks Osama
21. Jūlijs 2016 / 08:56
2
ATBILDĒT
Citāts: Argumentu par "idejas bīdītājiem" var pavērst arī otrādi - vai priekšlikums pelnījis citu attieksmi tikai tādēļ, ka to publiskajā telpā visaktīvāk lobē iesaistītā puse (kas ir ne tikai materiāli ieinteresēta, bet arī labāk par vienu otru pārzina regulējumu un tā faktisko izpildījumu)?
=================

Tādas ilūzijas var rasties, ja nezina fona informāciju. Bet fona informācija ir tāda, ka notāru padome tagad mēģina pārliecināt tiesas, lai tās atbalsta ideju. Ar pārliecināšanu diez ko neiet, jo tiesneši nav muļķi. Un kurš tad cits, taviem paša vārdiem runājot, "labāk par vienu otru pārzina regulējumu un tā faktisko izpildījumu", ja ne tiesneši?... Jaurtājums atkal retorisks...
Jurčiks > Jurčiks
21. Jūlijs 2016 / 08:58
2
ATBILDĒT
P.S. Bez šaubām, lobēšana bija, ir un būs, bet TIESU SISTĒMAI piederīgajām struktūrām tas būtu jādara atklāti un ētiski, nevis pa kluso. Kā jūs domājat, kāpēc šī tiesnešu apstrādāšana notiek pa kluso? ...
NĪ Jurists > Baraks Osama
20. Jūlijs 2016 / 12:32
0
ATBILDĒT
"bet arī labāk par vienu otru pārzina regulējumu un tā faktisko izpildījumu"

Un cik liela pieredze ir notāriem tirdzniecības centru atsavināšanā daudzu miljonu zelta gabaliņu apmērā?
skats no alas > NĪ Jurists
21. Jūlijs 2016 / 08:53
0
ATBILDĒT
Tas ir tikai viens no piemēriem.
Uzskaitīšu vēl pāris:
1) valoda:
Ko darīt, ja līgumu (kuru notāri vēlas panākt akta formā) nepieciešams strukturēt divās valodās? (teiksim: latviešu/vācu vai latviešu/franču). Notārs valodu nepārvalda. Kāds ir risinājums?
2)Nosacījumi
Ja līgums satur dažāda veida nosacījumus (tostarp, piemēram, atliekošus). Kas kontrolētu to izpildi/iestāšanos?
3) darījumu sarežģītība
Šaubos, vai notāriem ir pieredze sarežģītu darījumu strukturēšanā (piemēram, zemesgabala iegāde ar nākotnes lietošanas kārtību/sadalījumu un plānoto apbūvi).
4) izmaiņas noslēgtajos līgumos
Vai visas izmaiņas noslēgtajos līgumos (kaut vai rekvizītu maiņa) ir jāgroza pie notāra, ja jau līgums ir akta veidā?
Es neesmu pret sistēmas maiņu.
Es gribu saprast vai:
izmaiņas īpašumu iegādi padarīs lētāku. Ja jā, ļoti labi, bet, ja nē, tad kāds tomēr no tā visa ir tas milzīgais ieguvums, kas atsver iegādes procesa sadārdzināšanos?
skats no alas > skats no alas
21. Jūlijs 2016 / 08:57
0
ATBILDĒT
Jo viens ir skaidrs:
es nezinu, kam jānotiek, lai valsts samazinātu valsts un kancelejas nodevas (Igaunijā un Lietuvā tas ir krietni zemākas), jo tas stipri iesistu budžetam.
Bet, lai notāri samazinātu atlīdzības takses, tā lai iegādes process nesadārdzinātos - nu kurš tad pats sev šauj kājā.
visi numura raksti
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekspromisoriskā galvinieka atbildība: subsidiāra, solidāra vai kumulatīva
Tiesu praksē jau pirms vairākiem gadiem nostiprinājās atziņa, ka galvinieks nav solidāri atbildīgs kopā ar galveno parādnieku.1 Augstākā tiesa pareizi norādīja, ka galvinieka solidāra atbildība nonāktu pretrunā ar galvojuma ...
4 komentāri
Sannija Matule
Intervija
No Valsts policijas prasa konkrētas pārmaiņas
2011. gada 2. augustā Ints Ķuzis kļuva par Valsts policijas priekšnieku, kas secīgi nozīmē, ka pēc divām nedēļām beidzas viņa piecu gadu pilnvaru termiņš šajā amatā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sarunā ar "Jurista ...
9 komentāri
Laura Jambuševa
Skaidrojumi. Viedokļi
Ielas kā publiskas lietas lietošanas tiesību un pamattiesību mijiedarbība
Autore jau iepriekš "Jurista Vārdā" ir publicējusi rakstus par ielas kā publiskas lietas statusu un tās parasto, kā arī sevišķo lietošanu. Savukārt šis, tēmu noslēdzošais, raksts ir veltīts ielas lietošanas tiesību un ...
11 komentāri
Dace Šulmane
Juridiskā literatūra
Klajā nācis Latvijas Universitātes 74. zinātniskās konferences rakstu krājums
Ar plenārsēdi "Ārvalsts investīcijas: kad tiesības mijiedarbojas" šā gada 5. februārī Juridiskā fakultāte iesāka savu ražīgo ikgadējo dalību Latvijas Universitātes (LU) 74. zinātniskajā konferencē, kurā fakultātes ...
2 komentāri
Baiba Lielkalne
Tiesību politika
Atziņas no diskusijas par labu korporatīvo pārvaldību
Šā gada 2. jūnijā – dienā, kad Latvija tika oficiāli uzaicināta kļūt par pilntiesīgu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, – tika uzsākts četru diskusiju cikls par labu korporatīvo ...
AUTORU KATALOGS