Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Jūlijs 2016 /Nr.29 (932)

Ielas kā publiskas lietas lietošanas tiesību un pamattiesību mijiedarbība
11 komentāri
LL.M (Kiel), summa cum laude
Laura Jambuševa

Autore jau iepriekš "Jurista Vārdā" ir publicējusi rakstus par ielas kā publiskas lietas statusu un tās parasto, kā arī sevišķo lietošanu. Savukārt šis, tēmu noslēdzošais, raksts ir veltīts ielas lietošanas tiesību un pamattiesību savstarpējās mijiedarbības analīzei.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
6
0
komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
21. Jūlijs 2016 / 17:34
0
ATBILDĒT
Latvijas būvnormatīvā par dzīvojamajām mājām ir nostiprināts jēdziens „publiskās telpas" (publiskas telpas – dzīvojamā ēkā iebūvētas veikalu, darbnīcu, biroju un līdzīgas nozīmes telpas), „publiskās ēkas" (Dzīvojamo ēku apkures un ventilācijas sistēmas projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvojamo un publisko ēku apkures un ventilācijas sistēmām.).
Attiecībā uz publiskajiem namiem valodnieki gan ir izšķīrušies par svešvārda „bordelis" lietošanu, laikam tāpēc Tauta publisko pieejamos Saeimas un Valdības namus šad tad dēvē par „borģeli".
Savukārt jēdziens „Sabiedriski nozīmīga būve" nav paticies likumdevējam, un tas ir dzēsts no Vispārīgajiem būvnoteikumiem.
Tā kā attiecībā uz Autores lietoto terminoloģiju Seskim nav iebildumu (kas absolūti ir šausmīgi svarīgi)!
Ar mūsu valsts tiesību sistēmu vācu
20. Jūlijs 2016 / 12:57
2
ATBILDĒT
jēdziens "publiska lieta" nav saderīgs, tādēļ tas arī nav nostiprināts nevienā normatīvajā aktā. Šāds burtiski pārtulkots vārdu salikums maldina par tā saturu, jo, pirmkārt, liek domāt par lietas piederību. Lai izvairītos no putras, Latvijā tā vietā būtu jālieto jēdziens "SABIEDRISKA VIETA".
Lietu tiesības (īpašums, valdījums, servitūti u.c.) Latvijā ir un paliek privāttiesības un tās vienkop noregulētas Civīllikumā. Publiskās tiesības Latvijā var noteikt lietu izmantošanas kārtību, nevis to piederību. Tā kā sabiedriskas vietas statuss var būt noteikts nevien valsts un pašvaldības, bet arī privātpersonu nekustamajam īpašumam, lietot vārdu salikumu “publiska lieta” Latvijā nebūtu itin nekāda pamata.
(par vācu un latviešu publisko lietu tiesību atšķirībām sīkāk: Hanss Jirgens Vildbergs, Valdis Krasts “Salīdzinošās administratīvās tiesības. Lietas un risinājumi” EuroFaculty, 2002., Rīga, 291. - 306.lpp.).
Jurčiks > Ar mūsu valsts tiesību sistēmu vācu
21. Jūlijs 2016 / 09:01
0
ATBILDĒT
Tak kāda starpība - publiska vai sabiedriska. No tā nemainās NEKAS... Kaut man būtu jūsu problēmas...
Jānis Priekulis > Jurčiks
22. Jūlijs 2016 / 09:43
0
ATBILDĒT
Ir atšķirība, ja saka, ka "publiska lieta" vajadzētu nomainīt ar "sabiedriska vieta", jo ne viss, kas ir publiska lieta ir sabiedriska vieta. :) Citādi būtu par "sabiedriska lieta". Šāds variants varētu būt arī pieņemamāks.
Autore > Jānis Priekulis
22. Jūlijs 2016 / 12:08
0
ATBILDĒT
Es tomēr domāju, ka attiecībā uz publisku lietu jāsaglabā apzīmējums "publiska". Tāpat kā ir "publiskās" tiesības, nevis "sabiedriskās" tiesības. Tā, piemēram, arī Vācijas tiesību sistēmā jēdzienos "publiska lieta" un "publiskās tiesības" tiek lietots viens un tas pats apzīmējums ("öffentlich"), nevis jēdziens "sabiedrisks" (piemēram, "gesellschaftlich", "sozial"). Proti, apzīmējums "sabiedrisks" ir jau vairāk ar citu, pat sociālu nokrāsu (un ne tikai Vācijā, bet arī Latvijā, manuprāt). Bet vēl būtiski ir tas, ka publisku lietu var nodot sabiedriskajā lietošanā. Savukārt, ja lietosim "sabiedriska" lieta, tad tiks radīts diezgan nejēdzīgs un nesaprotams formulējums - sabiedriskas lietas nodošana sabiedriskajā (sabiedrības) lietošanā. Jo ne visas publiskas lietas sabiedrībai ir pieejamas bez īpašas nodošanas šādā sabiedrībai pieejamā lietošanā.
Autore > Ar mūsu valsts tiesību sistēmu vācu
20. Jūlijs 2016 / 21:51
0
ATBILDĒT
Jēdziens "publiska lieta" jau noteiktu laiku tiek lietots Latvijas tiesu praksē un tiesību doktrīnā, tāpēc nekādas "putras" nav. Turklāt publiskas lietas aptver ne tikai "sabiedriskas vietas", bet, piemēram, arī priekšmetus, kas kalpo valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai, - transportlīdzekļi, datori iestādē u.tml.
par to jau arī ir tas stāsts, ka > Autore
21. Jūlijs 2016 / 10:06
2
ATBILDĒT
ne katra tiesu prakse, bet tikai izsvērtā un pamatotā var kļūt par judikatūru. Un tādēļ judikatūra, nevis tiesu prakse ir tiesību palīgavots. Bet palīgavots bez pamatavota nav izmantojams. Palasiet rūpīgāk D.Iļjanovas grāmatas
Jānis Priekulis > Ar mūsu valsts tiesību sistēmu vācu
20. Jūlijs 2016 / 20:43
0
ATBILDĒT
Publiskas lietas var būt ne tikai sabiedriskas vietas (parki, laukumi utt), bet arī cita veida "lietas" - ūdeņi, gaiss, ceļi, inženierkomunikācijas utt. Tāpēc manā ieskatā nebūtu pamats pārņemt sabiedriskas vietas jēdzienu publisko lietu jēdziena vietā.
pastāsti mums vēl arī to, ka > Jānis Priekulis
21. Jūlijs 2016 / 10:12
2
ATBILDĒT
Rātsnams un Saeimas nams patiesībā ir publiskie n...
tezaurs > pastāsti mums vēl arī to, ka
21. Jūlijs 2016 / 21:54
0
ATBILDĒT
Cerams, ka Saeima un rātsnams nav un nebūs publiskie nami, jo latviešu valodā šim vārdu salikumam ir viena konkrēta nozīme:

publisks -ais; s. -a, -ā;
1. Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
Publiskā runa — runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
Publiskais nams — prostitūcijas uzņēmums.
Publiskās tiesības — tiesību nozaru kopums, kas regulē valsts institūciju darbību, attiecības starp pilsoņiem un valsts institūcijām.
Publisks izpildījums — darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka.
Publisks patapinājums — darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu.
bet > pastāsti mums vēl arī to, ka
21. Jūlijs 2016 / 10:48
0
ATBILDĒT
protams, arī Saeimas nams un rātsnams ir publiskas lietas! Tāpat kā galdi, krēsli, datori un citas mantas tajos namos. Šis jēdziens nav nostiprinājies nevienā normatīvajā aktā, nevis tāpēc, ka nav saderīgs, bet tāpēc, ka neviens šādā kontekstā par sabiedrības lietošanā nodoto mantu nav domājis.
visi numura raksti
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Ekspromisoriskā galvinieka atbildība: subsidiāra, solidāra vai kumulatīva
Tiesu praksē jau pirms vairākiem gadiem nostiprinājās atziņa, ka galvinieks nav solidāri atbildīgs kopā ar galveno parādnieku.1 Augstākā tiesa pareizi norādīja, ka galvinieka solidāra atbildība nonāktu pretrunā ar galvojuma ...
4 komentāri
Sannija Matule
Intervija
No Valsts policijas prasa konkrētas pārmaiņas
2011. gada 2. augustā Ints Ķuzis kļuva par Valsts policijas priekšnieku, kas secīgi nozīmē, ka pēc divām nedēļām beidzas viņa piecu gadu pilnvaru termiņš šajā amatā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sarunā ar "Jurista ...
9 komentāri
Gatis Litvins
Viedoklis
Notāra uzdevums tiesiskas valsts nodrošināšanā
Tieslietu ministrija ir izveidojusi darba grupu, lai vērtētu nepieciešamību noteikt notariālu apliecināšanu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem. Notikušas vairākas darba grupas sēdes. Drīzumā darbs tiks pabeigts ar Tieslietu ...
18 komentāri
Dace Šulmane
Juridiskā literatūra
Klajā nācis Latvijas Universitātes 74. zinātniskās konferences rakstu krājums
Ar plenārsēdi "Ārvalsts investīcijas: kad tiesības mijiedarbojas" šā gada 5. februārī Juridiskā fakultāte iesāka savu ražīgo ikgadējo dalību Latvijas Universitātes (LU) 74. zinātniskajā konferencē, kurā fakultātes ...
2 komentāri
Baiba Lielkalne
Tiesību politika
Atziņas no diskusijas par labu korporatīvo pārvaldību
Šā gada 2. jūnijā – dienā, kad Latvija tika oficiāli uzaicināta kļūt par pilntiesīgu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, – tika uzsākts četru diskusiju cikls par labu korporatīvo ...
AUTORU KATALOGS