Apgalvojums, ka likums pēc tā pieņemšanas sāk dzīvot savu dzīvi, ir veca patiesība. Atskārsmi, ka ikvienam likumam nepieciešams monitorings un ex post ietekmes novērtēšana, valstis iegūst pamazām – pašas no savas pieredzes. Šajā ziņā brīnišķīgu piemēru sagādājusi Rumānija sakarā ar plašu publicitāti ieguvušā likuma Nr. 254/2013 pēkšņo "efektivitātes bumu" 2015. gadā.
Minētais likums paredzēja tehniskus grozījumus pastāvošajā normā, kas kopš 1969. gada ļāva ieslodzītajam par zinātniska darba uzrakstīšanu samazināt ieslodzījuma termiņu. Līdz 2010. gadam šādi zinātniskie darbi bija uzrakstīti tikai četri, taču 2013. gada likums Nr. 254/2013 izcēlās ar milzīgu pretimnākšanu soda izcietējiem, paredzot 30 dienu termiņa samazinājumu par vienas grāmatas sarakstīšanu, tā arī nekonkretizējot, kā izpaustos tās atbilstības, oriģinalitātes un zinātniskuma izvērtēšana (faktiski akceptu deva probācijas komisija).
Daļa ekspertu norādījuši, ka, iespējams, šāds likuma "robs" nav nejaušs, jo Rumānijas Nacionālais pretkorupcijas direktorāts izveidojies par spēcīgu institūciju, 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos izvirzot apsūdzības 15 parlamenta deputātiem, 41 pašvaldību vadītājam, kā arī toreizējam premjerministram Viktoram Pontam. Līdz ar to, kā secinājuši likuma kritiķi, atradās "daudzi augstākā līmeņa politiķi, futbola nozares pārstāvji un jaunbagātnieki, kuri, tiklīdz atradās aiz restēm, atklāja negaidītu literāro un zinātnisko talantu un pamanījās pāris mēnešos publicēt vairāk grāmatu nekā viss Kultūras institūts vairākos gados". To pierāda skaitļi: 2013. gadā cietumnieki publicēja 11 darbus, 2014. gadā – jau 60, bet 2015. gadā – 331 (kopumā 188 "autori").
Rumānijas Tieslietu padomes priekšsēdētājs tiesnesis Mirča Arons (Mircea Aron) šo situāciju komentēja īsi: "Grāmatu 48 stundās uzrakstīt nav iespējams." Spēles "Monopols" Rumānijas izdevēji pat teicās nomainīt kārts "Bezmaksas izkļūšana no cietuma" nosaukumu uz jaunu – "Cietumā uzrakstīta grāmata".
Rumāņu žurnālisti izpētīja, ka, tā kā darbi bija jāraksta ar pildspalvu (datori cietumos nav pieejami), bagātie cietumnieki parasti nolīga "zinātniskos vadītājus" (kas, izrādījās, arī slaveni profesori), un jau gatavus darbus pārrakstīja ar roku. Tad tika publicēti daži eksemplāri, ko uzrādīt komisijai. Darbi bijuši ļoti dažādi, piemēram, popmūziķis Realini Lupsa (Realini Lupșa) no grupas "Gaz pe foc" bija uzrakstījis darbu par cilmes šūnām zobu medicīnā. Biznesmenis un bijušais valdības ministrs George Koposs (Gheorghe Copos), kurš uzrakstījis darbu par laulību savienībām viduslaiku Rumānijas valdošajās aprindās, gan apsūdzēts par plaģiātismu. Kāds cita autora zinātniskais darbs bijis bagātīgi fotogrāfijām ilustrēts vēstījums par Rumānijas futbola komandas gaitām (pilnu nebrīvē sarakstīto darbu sarakstu publicējis portāls http://media.hotnews.ro/ – rumāņu valodā).
Jau 2015. gada nogalē jaunieceltā tieslietu ministre Raluka Pruna (Raluca Prună) uzsāka asu cīņu un diskusijas par šā likuma atcelšanu vai krasu grozīšanu. Tas pēc vairākiem mēnešiem arī izdevies: valdība jūnija beigās steidzamības kārtā pieņēmusi noteikumus, kas ieslodzījuma periodu samazina par 20 dienām neatkarīgi no uzrakstīto zinātnisko darbu skaita. Ir izstrādāts zinātnes jomu uzskaitījums, zinātniskās kvalitātes atzīšanas kārtība utt. Jaunais regulējums stāsies spēkā 31. augustā. Interesanti, vai cietumnieku radošās izpausmes turpināsies tikpat aktīvi, ja tās vairs netiks tik dāsni apmainītas pret brīvību?