Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. pantu īpašniekam ir tiesības atlīdzību saņemt ne tikai naudā, bet arī prasīt atlīdzības kompensācijas vietā citu nekustamo īpašumu. 2016. gada 19. maijā Satversmes tiesā tika aktualizēts un nodots izskatīšanai jautājums par īpašnieka tiesībām piespiedu atsavināšanas ietvaros prasīt kompensāciju īpašumu maiņas veidā. Uzskatāms, ka pieprasījums pēc īpašuma maiņas piespiedu atsavināšanas grandiozā "Rail Baltica" ietvaros var strauji pieaugt atsavināšanas regulējuma nepilnību dēļ. Rakstā apskatīts, kādi piespiedu atsavināšanas juridiskie sarežģījumi liek īpašniekiem pieprasīt tieši īpašumu maiņu un kādi ir to iespējamie risinājumi.
Nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedriskām vajadzībām gadījumā nepietiek vien ar to, lai puses vienotos par taisnīgu atlīdzību. Tas ir tikai pirmais labprātīgas atsavināšanas posms, kas valstij ļauj izvairīties no juridiski smagnēja un īpašnieka tiesību aizskaroša piespiedu atsavināšanas procesa, šim nolūkam izsludinot atsevišķu piespiedu atsavināšanas likumu.
Jāatzīmē: lai arī cik atsavinātājam tas dažkārt ir nepraktiski, saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums)1 26. pantu īpašniekam ir tiesības atlīdzību saņemt ne tikai naudā, bet arī kā atlīdzības kompensāciju prasīt vietā citu nekustamo īpašumu.2 Tā ir visnotaļ taisnīga atsavināšanas atlīdzības kompensācija, jo ne vienmēr izmaksātā atlīdzība naudā dod iespēju īpašniekam iegādāties līdzvērtīgu īpašumu un, kā tas paredzēts Atsavināšanas likuma 21. pantā, atgūt tādu mantisko stāvokli, kas "ir līdzvērtīgs viņa iepriekšējam mantiskajam stāvoklim". 2016. gada 19. maijā Satversmes tiesā3 tika aktualizēts un nodots izskatīšanai jautājums par īpašnieka tiesībām piespiedu atsavināšanas ietvaros prasīt kompensāciju īpašumu maiņas veidā.
Tieši ar šādu situāciju iepriekš minētajā lietā saskārās īpašuma "Kaktiņi" īpašniece, no kuras Satiksmes ministrija (SM) nolēma piespiedu kārtā atsavināt īpašumu. Neskatoties uz īpašnieces vēlmi, maiņas darījums nav noticis. Atsavinātāja institūcija ne tikai nav piedāvājusi līdzvērtīgus īpašumu maiņas variantus, bet arī, īpašniecei atrodot savā pagastā atlīdzības apmēram atbilstošus pašvaldībai piederošus īpašumus un pat saņemot pašvaldības rakstisku piekrišanu atsavināt par labu valstij kādu no īpašniecei interesējošiem īpašumu variantiem, atteicās padziļināti izvērtēt tādu labprātīgas atsavināšanas iespēju.4
Arī Saeima nav uzklausījusi īpašnieces pārstāves, šī raksta autores, lūgumu pievērst uzmanību tam: ja Saeima norobežojas no reālas iespējas veikt atsavināšanu labprātīgi, piekrītot SM par piespiedu atsavināšanu, tādā gadījumā piespiedu atsavināšana kļūst nevis par izņēmumu, bet gan par principu, un tas ir pretrunā gan Satversmes 105.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes