Gaidāmās visu Baltijas valstu simtgades kontekstā bieži vien tiek piemirsts, ka savas valstis 1918. gadā pirmo reizi izveidoja tikai Igaunija un Latvija. Lietuvas valstiskuma vēsturiskā attīstība ir bijusi atšķirīga no Latvijas un Igaunijas. Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas un Lietuvas kopējās valsts vēsturiskā pieredze un konstitucionālais mantojums ir bijis nozīmīgs faktors Lietuvas modernā valstiskuma attīstībā.1 Atbilstoši Lietuvas konstitucionālajām tiesībām 1918. gada 16. februārī tika atjaunots vēsturiskais Lietuvas valstiskums, nevis proklamēta jauna valsts.2
Šajā gadā Viļņas Universitātes mācībspēki izdevuši monogrāfiju "Lietuvas konstitucionālisma vēsture (Vēsturiskā Lietuvas konstitūcija). 1387. g. – 1566. g. – 1791. g. – 1918. g. – 1990. g.".3 Monogrāfijā aplūkota Lietuvas valstiskuma vēsturiskā attīstība un tās ietekme uz šodienas Lietuvas konstitucionālajām tiesībām. Paši autori savas monogrāfijas nozīmi pamatā saskatījuši Lietuvas konstitucionālo tiesību kontekstā.4 Tomēr tajā ietvertā analīze un izdarītie secinājumi ir nozīmīgi konstitucionālo tiesību teorijas un salīdzināmo konstitucionālo tiesību kontekstā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes