ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Augusts 2016 /Nr.34 (937)

Spiegošana kā valsts drošībai nozīmīgas informācijas iegūšanas veids
Mg. iur.
Laura Platace
 

Pastāvošajos ģeopolitiskajos apstākļos apsteidzošas, publiski nepieejamas un klasificētas informācijas iegūšanai par citu valstu militārajām spējām, ekonomisko attīstību, politisko lēmumu pieņemšanas gaitu ir aizvien lielāka vērtība. Līdz ar to valstīm aizvien aktuālāk kļūst "savervēt" sev aģentus, kas varētu iegūt šādu informāciju, proti, spiegot. Ne velti jēdziens "spiegošana" Latvijā pēdējā pusgada laikā tika bieži locīts saistībā ar š.g. 21. aprīlī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar ko būtiski tika paplašināts spiegošanas nozieguma sastāvs, pielāgojot to mūsdienu situācijai. Taču publiski juridiska diskusija par šā jēdziena būtību un izpratni krimināltiesībās nav notikusi. Tādēļ šā raksta mērķis ir piedāvāt spiegošanas jēdziena skaidrojumu un sniegt raksturojumu par tādas informācijas aizsardzību, kuras izpaušana rada apdraudējumu valsts drošības interesēm, salīdzinot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tiesisko regulējumu.

1. Spiegošanas jēdziens un tā izpratne

Spiegošana un spiega "savervēšana" pretinieka pusē nav 21. gadsimta vai tā dēvētā aukstā kara informācijas iegūšanas metode. Tā ir zināma jau kopš antīkās pasaules. Spiegošana vēsturiski ir saprasta kā militārās izlūkošanas metode, lai noskaidrotu ienaidnieka mērķus un zagtu citu noslēpumus. Piemēram, Senajā Ēģiptē slepenais izlūkdienests vāca informāciju un informēja valdnieku par ienaidnieka pozīcijām, Senajā Ķīnā spiegošana tika izmantota kara mākslā, lai veiktu izlūkošanu un maldinātu ienaidnieku. Savukārt viduslaikos attīstījās politiskā spiegošana, kad karaļnamu galmos tika uzpirkti galminieki, lai tie spiegotu citu ieinteresētu personu labā un nodotu tiem zināmo informāciju. Līdz pat mūsdienām spiegošana tiek uztverta kā nepieejamas informācijas iegūšana, izmantojot neatļautas metodes, piemēram, pretējās puses vājības, viltu, draudus, šantāžu un maldināšanu.1 Ņemot vērā minēto, jāuzsver, ka spiegošanas galvenais mērķis vienmēr ir bijis iegūt apsteidzošu un grūti pieejamu informāciju.

Lielākā daļa pasaules valstu veic aktīvas un mērķtiecīgas izlūkošanas aktivitātes citās valstīs, lai atbalstītu savu valstu valdības politisko, diplomātisko, militāro un ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesos.2 Tradicionālie valsts sektori, kuros tiek veikta spiegošana, ir aizsardzība un ekonomika, kā arī lēmumu pieņemšana dažādos politiskos un sabiedriskos procesos.

Parasti ar militāro spiegošanu tiek vākta informācija, kas ir saistīta ar ārvalstu armijas spējām un militārajiem plāniem, īpaša uzmanība tiek pievērsta ieroču sistēmām, kā arī izmantotajām tehnoloģijām. Uzmanība tiek pievērsta arī nākotnes ieroču sistēmām un to piedāvātajām iespējām.3 Minētais norāda, ka militārā spiegošana var tieši apdraudēt valsts ārējo drošību un valsts militārās aizsardzības intereses, tostarp arī neatkarību vai teritoriālo vienotību.

Ekonomiskā spiegošana tradicionāli tiek izmantota, lai vāktu informāciju par ekonomikas sektoru, tirdzniecību un industriālo ražošanu. Ārvalstu izlūkdienesti vēsturiski par visām interesējošām valstīm ir vākuši informāciju par stratēģiskiem tirgiem, tirdzniecības pieeju, produktiem un informāciju par patentiem, piemēram, medikamentiem un to sastāvu, dubultā pielietojuma tehnoloģijām, piemēram, datoru mikroprocesoriem, ko var izmantot arī aizsardzības jomā, atjaunojamo resursu pētniecības projektiem. Ņemot vērā, ka biznesa attīstība notiek publiskā telpā, gan sabiedrotie, gan konkurenti var būt ekonomiskās spiegošanas mērķis.4 Tādējādi ar ekonomisko spiegošanu ļaunprātīgi tiek grauta valsts industriālā ražošana un būtībā viss valsts ekonomikas sektors, notiek ļaunprātīga valsts resursu, zinātniskā un intelektuālā potenciāla nozagšana.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
— likumi.lv —
Par valsts noslēpumu  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Baltijas valstu konstitucionālā identitāte
Šā raksta mērķis ir raksturot Baltijas valstu konstitucionālo identitāti. Lai sasniegtu raksta mērķi, autors vispārēji aplūkos konstitucionālās identitātes jēdzienu, kā arī atsevišķi analizēs konstitucionālās identitātes ...
Vija Kalniņa
Intervija
Normatīvo aktu tuvināšana darīs ērtāku preču zīmju reģistrāciju un aizsardzību
Latvijas Republikas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte intervijā "Jurista Vārda" tieslietu redaktorei Vijai Kalniņai 2015. gada 16. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes ...
Deivids Šulcs
Skaidrojumi. Viedokļi
Amerikāņa ievads ASV tiesībās
ASV spēj mulsināt ne tikai Eiropas valstu sabiedrību kopumā, bet arī juristus, jo ASV tiesību sistēma ir grūti izprotama ne tikai no ārpuses, bet arī amerikāņu tiesību praktiķu vidū. Šajā rakstā autors ir iezīmējis piecas tās ...
5 komentāri
Tiesību politika
Iezīmē virzienus maksātnespējas nozares sakārtošanai
Pagājušās nedēļas Ministru kabineta komitejas sēdē 16. augustā tika atbalstīts pamatnostādņu projekts "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plāns", ko izstrādājusi un valdībai ...
6 komentāri
Inese Avota
Informācija
Latvijas jaunajiem tienešiem – trešā vieta starptautiskās sacensībās
Latvijas pārstāves ieguvušas trešo vietu Eiropas jauno tiesnešu un prokuroru starptautisko sacensību Themis pusfinālā, kas bija veltīts tiesnešu un prokuroru ētikas tēmai. Sacensības ik gadu rīko Eiropas Juridiskās tālākizglītības ...
AUTORU KATALOGS