ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Augusts 2016 /Nr.35 (938)

Konstitucionālajai sūdzībai – 15
Konstitucionālās sūdzības satura elementi: no teorijas līdz praksei
Dr. iur.
Anita Rodiņa
Latvijas Universitātes asociētā profesore 

Šogad Satversmes tiesa atzīmē savu divdesmito gadadienu. Savukārt 1. jūlijā apritēja 15 gadi, kopš Satversmes tiesas durvis ir atvērtas arī personai, kas var iesniegt konstitucionālo sūdzību. Tas nozīmē, ka ir pagājis pietiekams laiks, lai būtu iespējams izvērtēt Satversmes tiesas nozīmi, pienesumu un ietekmi, kā arī prognozēt nākotnes perspektīvas. Jāatzīst, ka rakstīt par Satversmes tiesu, šajos 20 gados pieredzēto, notikumiem varētu ļoti daudz. Šī raksta mērķis ir norādīt uz tām konstitucionālās sūdzības speciālo prasību attīstības tendencēm, kuras autore, aizsākot pētniecību, varēja izteikt un vērtēt vairāk teorētiski. Tagad iespējams vērtēt arī teorijas mijiedarbību ar Satversmes tiesas praksi. Bez konstitucionālās sūdzības satura elementu jeb speciālo prasību, proti, aizskāruma, subsidiaritātes un termiņa, nepārzināšanas un nepareizas piemērošanas ceļš [lietas ierosināšana] uz Satversmes tiesu var izrādīties slēgts. Pat ja pieteikuma juridiskais pamatojums būs izcils, pieteicēju var "iegāzt" konstitucionālās sūdzības speciālo prasību nepareiza izpratne un realizācija. Un, kā liecina prakse, tā tiešām arī notiek. Vienlaikus rakstā aplūkoti arī atsevišķi Satversmes tiesas procesa jautājumi, kas saistāmi ar konstitucionālās sūdzības realizāciju. Autore vēlas pateikties visiem Satversmes tiesas priekšsēdētājiem, kuri laipni atļāva zinātniskos nolūkos iepazīties ar Satversmes tiesā iesniegtajiem pieteikumiem un tiem procesuālajiem tiesību aktiem, kas netiek publicēti. Pateicos arī atsaucīgajiem Satversmes tiesas darbiniekiem, kuri man palīdzēja.

Daži vārdi par Satversmes tiesas likumu

Satversmes tiesas procesam ir savs normatīvais regulējums, ko veido Satversmes tiesas likums un arī Satversmes tiesas reglaments. Salīdzinot citus procesus regulējošās tiesību normas (īpaši Kriminālprocesa likumu un Civilprocesa likumu), Satversmes tiesas likumam ir raksturīga zināma stabilitāte. Proti, kopumā līdz šim Satversmes tiesas likums ir grozīts 13 reizes. Ir bijuši gan nosacīti "kosmētiski" grozījumi, piemēram, tādi, kas attiecās uz procesuālo sankciju noteikšanu eiro.1 Dažiem Satversmes tiesas likuma grozījumiem ir bijis fundamentāls raksturs. Par tādiem var uzskatīt 2000. gada 30. novembra grozījumus Satversmes tiesas likumā, ar kuriem tika precizēta Satversmes tiesas kompetence, ieviests tiesas pieteikums un konstitucionālā sūdzība, būtiski modificēts Satversmes tiesas process.2 Satversmes tiesas likumā precizētas arī citas uz pieteikumiem attiecināmas prasības (noteikts termiņš atsevišķu normatīvu aktu apstrīdēšanai un termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai, nepastāvot citiem tiesību aizsardzības līdzekļiem), arī uz Satversmes tiesas procesu (tiesvedības izbeigšanas lēmuma juridiskā daba, procesuālo stadiju ilgums), tiesnešu tiesisko statusu nosakošās tiesību normas (atalgojums, prasības tiesnesim). Jāsecina, ka Satversmes tiesas procesu regulējošām tiesību normām ir bijusi raksturīga dinamiska attīstība, tas vērtējams pozitīvi. Taču prātā jāpatur tas, ka Satversmes tiesas likuma grozījumi vienmēr ļoti rūpīgi jāizsver, jo nepārdomāti vai sasteigti, kā arī nesistēmiski grozījumi var samazināt Satversmes tiesas procesa efektivitāti. Vienlaikus Satversmes tiesas likumam nevar piešķirt "neaizskaramā" statusu, tomēr likuma atvēršanai grozījumiem ir jābūt ļoti rūpīgi pārdomātai un izsvērtai.

 

Konstitucionālās sūdzības subjekts

Visbiežāk Satversmes tiesā konstitucionālās sūdzības iesniedz fiziskās personas. Līdz 2016. gada aprīlim Satversmes tiesā fiziskās personas bija iesniegušas 9177 konstitucionālās sūdzības, no kurām uz kolēģijām novirzītas 2646.3 Pēc fizisko personu konstitucionālām sūdzībām izskatītas 347 lietas. 2009. gadā, ņemot vērā [neveiksmīgos] pieteikumus Satversmes tiesai un arī citu valstu pieredzi, šā raksta autore izteica tēzi, ka Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību varētu iesniegt arī rīcībnespējīga persona.4 Jāatzīmē, ka Satversmes tiesa, 2010. gadā skatot lietu, pretstatā, piemēram, administratīvajam procesam un arī civilprocesam par kritēriju konstitucionālās sūdzības iesniegšanai ir atzinusi nevis personas rīcībspēju, bet gan spēju būt par pamattiesību subjektu,5 kas vērtējams pozitīvi un atbilst konstitucionālās sūdzības būtībai.

"Aizcērtot durvis" pieteikuma iesniedzējam, kurš brīdina par publiskās varas pieļautajām kļūdām, tiek dota iespēja publiskajai varai rīkoties neierobežoti tālāk.

Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversmē) noteiktās cilvēka pamattiesības var baudīt un to pārkāpšanas gadījumā iesniegt konstitucionālo sūdzību, arī privāto tiesību juridiskās personas – komercsabiedrības, biedrības, nodibinājumi u. tml. Šīs personas Satversmes tiesā vērsušās ar 342 konstitucionālām sūdzībām, no kurām ierosinātas 65 lietas.6 Doktrīnā ir izteikts viedoklis, ka atsevišķas pamattiesības varētu piederēt tām publisko tiesību juridiskajām personām, kuru darbības primārais mērķis ir nevis valsts vai pašvaldības funkciju realizācija, bet gan likumā noteiktu patstāvīgu mērķu īstenošana.7 Vēršoties Satversmes tiesā, vienmēr ir jāievēro princips: tas ir pieteikuma iesniedzēja pienākums vispirms pārliecināt Satversmes tiesu [precīzāk kolēģiju vai rīcības sēdi, kas izlemj jautājumu par lietas ierosināšanu], ka pieteikums atbilst visām prasībām. Ja pieteikumu iesniedz juridiskā persona, par kuru var pastāvēt šaubas, ka tā uzskatāma par pamattiesību subjektu, vispirms tas ir šī pieteikuma iesniedzēja pienākums spēt pierādīt, ka persona ir tāda, kura var "paslēpties aiz pamattiesībām", vai ka konkrētā pamattiesība rada tai aizsardzības garantijas. Tā, piemēram, valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" 2011. gada nogalē iesniedza pieteikumu Satversmes tiesai, apstrīdot Ministru kabineta noteikumu normas, kas paredzēja kārtību, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu, atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, tai skaitā Satversmes 105. pantam.8 Satversmes tiesa lēmumā par atteikšanos ierosināt lietu līdztekus citiem pietiekuma defektiem norādīja, ka pieteikuma iesniedzējs nav pamatojis, kāpēc valsts akciju sabiedrība būtu atzīstama par Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību subjektu, un ka pieteikuma iesniedzējs pēc būtības nav atbildējis uz jautājumu, kāpēc tā vienlaikus nebūtu uzskatāma par valsts tiešās pārvaldes iestādi.9 Lai arī valsts kapitālsabiedrības nebūt nav valsts pārvaldes iestādes un tās neietilpst valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā,10 savukārt publiskas personas kapitālsabiedrības pēc sava statusa atzīstamas par privāto tiesību juridisku personu vai privāttiesību subjektu,11 tiešām pieteikumā nebija sniegti argumenti tam, ka pieteicējs būtu konkrēto pamattiesību subjekts, – pieteikuma iensiedzējs nebija izpildījis pamata prasību: pierādīt, ka tā var baudīt Satversmē noteikto pamattiesību aizsardzību konkrētajā gadījumā.

 

Aktīvais pamattiesību aizsargātājs: vai tikai teorētisks secinājums

Lai sasniegtu konstitucionālās sūdzības mērķi, personai ir jābūt aktīvai – tai ir jābūt subjektīvi ieinteresētai pamattiesību aizsardzībā. Satversmes tiesas prakses analīze autorei ir ļāvusi izvirzīt tēzi par aktīvā pamattiesību aizsargātāja konceptu Satversmes tiesas procesā.12 Šis koncepts nav normatīvi nostiprināts, tas nav tieši šādā veidā definēts Satversmes tiesas nolēmumos. Bet to var izsecināt no Satversmes tiesas prakses, kas atklāj un pamato tieši konstitucionālās sūdzības subjektīvā mērķa īstenošanu. Galvenais praktiskais secinājums no šī koncepta ir, ka persona, kura izmanto visus pieejamos veidus, kā aizsargāt savas tiesības, var cerēt uz pamattiesību aizsardzību, tai skaitā arī Satversmes tiesā. Pretēji – neaktīva persona "apmierinājumu" Satversmes tiesā var nesaņemt. Šis secinājums gan nedarbojas, ja Satversmes tiesa atzīst normu par spēkā neesošu ex nunc, ex tunc vai pro futuro attiecībā uz visām personām. Nenoliedzot šī koncepta dažādas izpausmes, šajā reizē autore vēlētos norādīt uz divām praktiskām atziņām, kas būtu vērā ņemamas ikvienam potenciālajam konstitucionālās sūdzības subjektam.

Satversmes tiesas procesā aktīvā pamattiesību aizsargātāja koncepts tiek iedzīvināts, sākot ar pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā. Rūpīgs Satversmes tiesas spriedumu lasītājs ir noteikti saskatījis atziņu, kas izteikta Satversmes tiesas spriedumos: jo ilgāk persona pacieš pamattiesību aizskārumu, jo mazāk tā ir ieinteresēta savu tiesību aizsardzībā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Satversmes tiesas likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēks un cilvēktiesības Krimināllikumā
Rakstā ir pievērsta uzmanība Krimināllikumā izmantoto cilvēka apzīmējošo jēdzienu interpretācijai un cilvēktiesību lomai noziedzīga nodarījuma sastāva kontekstā. Krimināllikumā, lai norādītu uz cilvēku, tiek izmantots gan ...
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Trīs juridiskās literatūras izdevumi ar vēsturisku vērtību
Pēc Mg. iur. Haralda Neverževska iniciatīvas turpinās vērtīgu pirmskara juridiskās literatūras dārgumu atkārtota izdošana. Kā pirmais šajā sērijā 2015. gadā tika izdots Vladimira Bukovska fundamentālais 1935. gada darbs ...
Informācija
Džo Baidens: ASV un NATO aizstāvēs sabiedrotos
Amerikas Savienotās Valstis pildīs NATO līguma 5. pantu, un tas ir svēts pienākums, 23. augustā pēc tikšanās ar trīs Baltijas valstu prezidentiem teica ASV viceprezidents Džo Baidens (Joe Biden).
Tiesību politika
Administratoru asociācijas priekšlikumi maksātnespējas nozares attīstībai
"Jurista Vārds" jau ziņoja par Tieslietu ministrijas izstrādātajām "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam un to īstenošanas plānu", kas 16. augustā tika akceptētas Ministru kabineta komitejā un kuru ...
3 komentāri
Tiesību politika
Arī advokāti izvirza priekšlikumus maksātnespējas reformām
"Jurista Vārds" jau ziņoja par Tieslietu ministrijas izstrādātajām "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam un to īstenošanas plānu", kas 16. augustā tika akceptētas Ministru kabineta komitejā un kuru ...
5 komentāri
AUTORU KATALOGS