ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Septembris 2016 /Nr.36 (939)

Kā izveidot spēcīgu Eiropas Prokurora biroju
Mg. iur.
Elīna Feldmane
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriskonsulte, LU Juridiskās fakultātes doktorante 

Viens no šobrīd sarežģītākajiem un izaicinošākajiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) krimināltiesību jomas dienas kārtības apspriežamajiem jautājumiem viennozīmīgi ir regulas priekšlikums par Eiropas Prokurora biroja (turpmāk – Birojs) izveidi, ar kuru, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 86. pantu, 2013. gada 17. jūlijā nāca klajā Eiropas Komisija un kurā noteikta Biroja struktūra, uzbūve un kārtība, kādā tas veic izmeklēšanu un uztur apsūdzību par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses, kā arī daudzi citi svarīgi aspekti ar mērķi nodrošināt Biroja efektīvu darbību.

Ideja par nepieciešamību aizsargāt ES finanšu intereses nav jauna, un jau Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 280. panta pirmajā punktā bija paredzēts, ka "Kopiena un dalībvalstis apkaro krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Kopienas finanšu intereses, saskaņā ar šo pantu veicot pasākumus, kuriem jāattur no šādas rīcības, kā arī jānodrošina efektīva aizsardzība dalībvalstīs". Šis regulas priekšlikums ir kā rezultāts pēc vairāk nekā divu dekāžu ilgām sarunām par šādas iestādes izveides nepieciešamību, jo jau 1993. gadā, runājot par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību, tika norādīts, ka šāds pienākums, lai arī galvenokārt piekrīt dalībvalstīm, gulstas arī uz Kopienu, un tai ir jāveic pasākumi, kas veicinātu šādu nodarījumu prevenciju, atklāšanu un izmeklēšanu.1 Jau tad tika norādīts uz nepieciešamību ieviest vienotus standartus attiecībā uz nodarījumiem, kas skar Kopienas finanšu intereses. Eiropas Komisija jau tajā laikā nāca klajā ar priekšlikumu noteikt vienotas sankcijas par šādiem nodarījumiem. Nevienlīdzība dalībvalstu starpā par to, vai attiecīgie nodarījumi būtu atzīstami par administratīviem vai noziedzīgiem, vienotu standartu neesamība un neskaidrība attiecībā uz pastāvošo normu piemērošanu, Eiropas Komisijas izstrādāto modeli padarīja vēl jo pievilcīgāku.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ineta Ziemele
Notikums
Starptautisko tiesību diskusija Eiropā un Latvijā
Šonedēļ Rīgā uzturēsies vairāk nekā 400 juristu no 43 valstīm, lai diskutētu par to, kā (un varbūt arī vai) darbojas starptautiskās un Eiropas tiesības dažādās krīzes situācijās. Šogad Eiropas Starptautisko tiesību biedrība ...
Elīna Dindendorfa
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskās tiesas jurisdikcija un Latvijas nostāja
Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) ietvaros izveidotā Starptautiskā tiesa (International Court of Justice) starptautisko tiesību sarunvalodā tiek dēvēta arī par Pasaules tiesu, kas apliecina tās būtisko lomu ...
Māris Lejnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Mūsdienu starptautisko jūras tiesību aktualitātes
Kad 1982. gadā ar ANO Jūras tiesību konvencijas1 parakstīšanu beidzās deviņus gadus ilgusī ANO III Jūras tiesību konference, vienotā konvencijā kodificējot uz to brīdi pastāvošās paražu tiesību normas starptautiskajās jūras ...
Inga Kačevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Būt vai nebūt atklātībai ieguldījumu šķīrējtiesu procesos
Ko mēs zinām par ieguldījumu strīdiem, kuros ir iesaistīta Latvija? 2015. gada 17. novembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums par valsts interešu pārstāvību starptautiskajos strīdos.1 Tā 1. pielikums satur ...
Agnese Studāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts publiskās intereses Eiropas Savienības ieguldījumu līgumos
Ieguldījumu tiesības līdz Lisabonas līgumam, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk – Lisabonas līgums), nebija iekļautas kopējās tirdzniecības politikā un Eiropas Savienības ...
AUTORU KATALOGS