Fizikāla lieluma mazāko vērtību vai enerģijas lieluma mazāko vērtību dēvē par kvantu (vācu Quant < latīņu quantum – cik, cik daudz).1 Kriminālatbildības pamatā saskaņā ar Krimināllikuma 1. panta pirmo daļu nepieciešamākais, vismazākais un bieži praksē visnetveramākais elements ir vaina. Gluži kā kvantiem fizikā ir divas īpašības – viļņa īpašības un daļiņas īpašības, arī vainai krimināltiesībās ir divas īpašības, kuras tiek apzīmētas ar jēdzieniem "intelektuālais moments" un "gribas moments". Šo īpašību analīze kriminoloģijā tradicionāli tiek atstāta otrajā plānā, uz pirmo izvirzot vieglāk uztveramo procesu un parādību analīzi. Tādējādi vainas kā psihiskā procesa izpēte kriminoloģijā faktiski atgādina kvantu teoriju.
Krimināllikuma 8. panta pirmā daļa paredz divas vainas formas – nodomu un neuzmanību. Vainas formu klasifikācijas pamatā, kā norāda Latvijas vadošais krimināltiesību eksperts Uldis Krastiņš, ir apziņas un gribas dažādi kombinējumi.2 Apziņa un griba krimināltiesību doktrīnā tiek analizēta, izmantojot jēdzienus "intelektuālais" un "gribas moments". Profesors U. Krastiņš raksta: "[..] katrā vainas formā, analizējot personas psihisko attieksmi noziedzīgā nodarījumā, noteicošās ir personas psihiskās darbības divas puses – intelektuālais moments (zināšana, apzināšanās, paredzēšana) un gribas moments, kas reālajā pasaulē izpaužas gribētas darbības vai bezdarbības veidā."3 Analoģisks psihisko procesu iedalījums redzams arī kognitīvajā psiholoģijā, kur izdala izzinošo un motivējošo sfēru, kam seko izzinošās sfēras analīze.
Psiholoģe Jeļena Sokolova (Елена Соколова) norāda, ka viena no senākajām klasifikācijām ir psihisko procesu iedalījums trijās grupās: prāts, jūtas un griba. Kā psihisko procesu pamatgrupas tiek iedalītas:
1) izzinošie procesi (sajūta un uztvere, atmiņa, iztēle un domāšana);
2) emocionālie procesi (jūtas un emocijas);
3) gribas procesi (motīvs, tieksmes, vēlmes, risinājumu pieņemšana).4
Šajā rakstā autors neakcentēs uzmanību uz noziedzīgās rīcības emocionālajiem procesiem, bet detalizētāk pievērsīsies vainas intelektuālajam un gribas komponentam.
Psihologs Valerijs Petuhovs (Валерий Петухов,1950–2003) norāda, ka jebkāds psihisko procesu iedalījums ir nosacīts. Balstoties uz psihisko procesu tradicionālo dalījumu, V. Petuhovs šos procesus iedala:
1) procesi, kas tiešā veidā attiecas uz izzināšanu (познавательные процессы), jeb izzināšanas specifiskie procesi, kuros ietilpst: sajūtas (ощущение), uztvere (восприятие) un domāšana (мышление);
2) procesi, kas attiecas ne tikai uz izzināšanu, jeb universālie psihiskie procesi, kuros ietilpst: atmiņa (память), uzmanība (внимание) un iztēle (воображение).5
Neiedziļinoties katrā atsevišķā psihisko procesu elementā, bet, ieskatoties tikai psihologa V. Petuhova sniegtajā klasifikācijā, tās noslēgumā var atrast līdzību ar vainas formu veidu iedalījuma kritērijiem. Respektīvi, klasificējot uzmanību pēc ģenētiskā kritērija, vainas gribas komponents kā krimināltiesiskā kategorija atklājas mērķos, bet vainas intelektuālais komponents atklājas līdzekļos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes