Normatīvā regulējuma tvēruma pārbaude un likumdevēja mērķa noskaidrošana nevar notikt bez padziļinātas normatīvo aktu izstrādes analīzes.
Lai gan vēsturiskā un teleoloģiskā interpretācijas metode tiesu nolēmumos nav ikdiena, tomēr tieši šāda veida normatīvā regulējuma izpēte liecina par īpašu rūpību piemērojamo normu pārbaudē. Jākonstatē, ka Augstākās tiesas nolēmumos tas uzskatāms par izņēmuma gadījumu, kad tiesneši apvieno divas minētās un sistēmisko interpretācijas metodi, lai noskaidrotu regulējuma pieņemšanas mērķi un apstākļus.1 Tomēr šajos gadījumos varam pārliecināties, cik būtisks ir kvalitatīvs likumdošanas process un cik svarīgi ir izsekojama normatīvā regulējuma pilnveidošana.
Ieskatam piedāvājam trīs nesenus Augstākās tiesas departamentu nolēmumus, kuros tieši skaidrota normatīvā regulējuma būtība, izmantojot Saeimas plenārsēžu stenogrammas un likumprojektu anotācijas.