Normatīvā regulējuma tvēruma pārbaude un likumdevēja mērķa noskaidrošana nevar notikt bez padziļinātas normatīvo aktu izstrādes analīzes.
Lai gan vēsturiskā un teleoloģiskā interpretācijas metode tiesu nolēmumos nav ikdiena, tomēr tieši šāda veida normatīvā regulējuma izpēte liecina par īpašu rūpību piemērojamo normu pārbaudē. Jākonstatē, ka Augstākās tiesas nolēmumos tas uzskatāms par izņēmuma gadījumu, kad tiesneši apvieno divas minētās un sistēmisko interpretācijas metodi, lai noskaidrotu regulējuma pieņemšanas mērķi un apstākļus.1 Tomēr šajos gadījumos varam pārliecināties, cik būtisks ir kvalitatīvs likumdošanas process un cik svarīgi ir izsekojama normatīvā regulējuma pilnveidošana.
Ieskatam piedāvājam trīs nesenus Augstākās tiesas departamentu nolēmumus, kuros tieši skaidrota normatīvā regulējuma būtība, izmantojot Saeimas plenārsēžu stenogrammas un likumprojektu anotācijas.
Augstākās tiesas 2016. gada 20. aprīļa lēmums lietā Nr. SKK-110/2016 (11210028312)
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments, vērtējot prokurora protesta pamatojumu, analizējis pieļaujamību konfiskācijai pakļaut citai personai (nevis apsūdzētajam) piederošu īpašumu. Tiesa lēmumā norāda, ka "Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmā daļa ar 6. punktu papildināta no 2009. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā 2009. gada 12. marta likums "Grozījumi Kriminālprocesa likumā".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes