ŽURNĀLS Redaktora sleja

1. Novembris 2016 /Nr.44 (947)

Robots saka: “Līgums ir spēkā”
8 komentāri

Jau vairākus gadus nopietnos ārvalstu medijos ik pa laikam rodamas mulsinošas un pirmšķietami uz fantastikas robežas balansējošas esejas un prātojumi par juristu un advokātu nākotni: turpmāk to darbu vienkāršākajos gadījumos aizstāšot roboti jeb apjomīgas datu sistēmas, kas juridiskajos dokumentos esošo tekstu izanalizēs un sniegs atbildi par risinājumu. "Tradicionālie juristi" – augstākās raudzes profesionāļi – ar savām zināšanām, pieredzi un individuālo pieeju savā ziņā paliks kā ekskluzīvs pakalpojums, nodrošinot klientam īpašu drošību par juridisko pakalpojumu nevainojamu kvalitāti.

Līdz šim šādas nākotnes vīzijas pārsvarā zīmētas un konstruētas IT tehnoloģiju dzimtenē ASV, ko varētu arī neņemt vērā. Taču nu jau IT un jurisprudences savienība piesaka sevi kā dzīvotspējīgu arī Vācijā, liekot sarosīties konservatīvajai Eiropai. Piemēram, 22. septembrī ietekmīgais izdevums Die Zeit veltījis atsevišķu publikāciju jaunajiem procesiem, ko var jau dēvēt par revolūciju juristu profesijā. Ātri attīstās jauni IT uzņēmumi, kas jau tuvākajā nākotnē pretendē uz to, ka to izstrādātie algoritmi spēs izdarīt 50 % darba, ko pašreiz advokātu kantoros veic jaunie juristi. Jau pašreiz darbojas, piemēram, vairāki interneta servisi (Flight Right, Euclaim u.c.), kuros pasažieris vien ievada lidojuma datus, lai ar 97 % varbūtību uzzinātu, vai viņam pienākas kompensācija, piemēram, par lidojuma kavējumu.

Jauno IT inovāciju stratēģijas ekspertus jau piesaistījušas tādas slavenas advokātu firmas kā Baker & McKenzie un Freshfields, jo tiek novērtēti nākotnes plusi, ko dos pašapmācošās (self-learning) programmas, kas ar katru līgumu un lietu sniegs arvien precīzākus rezultātus un ļaus juristiem koncentrēties uz komplicētākiem juridiskiem jautājumiem. Anglijā jau ir izveidoti uzņēmumi, kas piedāvā programmas, lai ātrāk analizētu tūkstošiem lapu dokumentus, piemēram, apjomīgos kompāniju pirkšanas–pārdošanas darījumos (due diligence). Vācijā jau vairākas universitātes studentiem piedāvā seminārus, kas veltīti juridiskajām tehnoloģijām (Legal-Tech)...

Skeptiķi varētu apgalvot, ka nekad neviena datorprogramma neizpratīs juridiskās nianses tik pilnīgi, lai aizvietotu dzīvu cilvēku. Tas tiesa. Tomēr jāatzīst, ka varbūt 90 % dzīves gadījumu, kur nebūtu strīda par judikatūrā vēl nenostiprinātas atziņas pakāpenisku izkristalizēšanu, ļoti palīdzētu datorprogramma, kura ne vien, piemēram, valsts iestādēm ļautu jau savlaicīgi sastādīt juridiski korektus un spēkā esošajām normām atbilstošus administratīvos aktus, bet novērstu neuzmanības, nezināšanas vai paviršības kļūdas. Ja salīdzina ar citām dzīves jomām, tad jāpiekrīt tiem, kas novērojuši, ka juridiskā profesija gandrīz vienīgā līdz šim veiksmīgi ir saglabājusi savu vēsturisko imidžu. Pavāri jau sen nemizo kartupeļus, ārsti – pat paši dažkārt nepieskaras skalpelim, daudzi mūzikas stili attīstījušies, tikai pateicoties datoriem, pat automašīnu šoferus jau spēj aizvietot roboti...

Tuvākajos gados jārēķinās ar to, ka IT stratēģi neapstāsies pie jau sasniegtā un visai drīz juridiskajā profesijā varētu ienākt jaunas metodes, cits lietu risināšanas ātrums un prasības, kas ietekmēs juristu ikdienu.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Šulmane D. Robots saka: “Līgums ir spēkā”. Jurista Vārds, 01.11.2016., Nr. 44 (947), 2.lpp.
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
3. Novembris 2016 / 13:53
2
ATBILDĒT
Vispārēja mākslīgā intelekta spārnota robotizācija milzu soļiem traucas nākotnes virzienā, izjaucot cilvēku ikdienas komforta zonas mājīgumu. Šķiet, tiesību zinātne nevar palikt un nepaliks atrauta no globālajiem mākslīgā intelekta apskāvieniem. Interneta dzīlēs Seskis atrada audiovizuālu materiālu, kurā kāda Japānas uzņēmuma algots pētnieks demonstrēja vinotaļ fifīgu un no vaiga tīkamu sieviešu dzimtes (kļūdīties nevarēja pat Seska vecās actiņas) lelli, kurai esot ne tikai sapņus rosinošs augums, bet arī spēja veikt mājas darbus un apmierināt vīrieša ikdienišķās reprodukcijas tieksmes. Lellei piemītot mākslīgais intelekts, bet esot ierobežotas spējas vīrieti „zāģēt", atņemt darba algu un tai pielīdzinātos maksājumus, pieprasīt dāvanas un citus uzmanības apliecinājumus. Cienījamais zinātnieks stāstījumu papildināja ar apsvērumiem, ka tiekot veikti pasākumi arī mākslīgās olšūnas radīšanā, kas atrisināšot vīriešiem reprodukcijas problēmas, jo pašlaik esošā tiesību sistēma Eiropas valstīs nenodrošinot vīrietim tiesības piedalīties bērna audzināšanā, un vienīgā alternatīva vīrietim esot surogātmātes pakalpojumi, kas tiekot dažādi ierobežoti gan ar tiesiskiem, gan finansiāliem instrumentiem. Mākslīgā sieviete klausīs vīru, izpildīs putekļu sūcēja un TV pults funkciju, tai būs 666 boršča vārīšanas receptes un alus atdzesēšanas funkcijas, un, protams, viņai nekad nesāpēs galva.
Attiecībā uz esošo ģimenes modeli cienījamais zinātnieks paskaidroja, ka tas esot jau pamatos netaisnīgs attiecībā uz vīrieti. Kā piemēru pētnieks izvilka aprēķinu tabulu, kurā bija norādīts, ka vienam vīrieša spermatozoīdam esot 37,5 megabaiti atmiņas. Viena dzimumsakara laikā vīrietis zaudējot spermatozoīdus ar kopējo atmiņas apjomu 16 terabaitu apjomā (kas ir vidēji 16 datoru cietajos diskos satilpināma informācija) !!! Ņemot vērā enerģijas nezūdamības likumu, saprotams, ka šo informāciju savāc sieviete.
Uzzinot šo ģeniālo atklājumu, Seskis pavisam citādāk vēro savu dāmu kolektīvu, kurā Seskis dzīvojas kā dadzis rožu dārziņā. Tagad Seskis saprot, kāpēc augstākajos amatos darbojas sievietes (staigā apmierinātas un gudras, jo ir piesūcinātas ar informāciju kā NASA vai Pentagona serveri), savukārt kolēģi - vīrieši, vicina lapu pūtējus, stiepj arhīva materiālus un veic citas mehāniskas darbības kā tādi bioroboti. Visa lieta, izrādās, ir sieviešu viltībā un vīriešu vājībiņās, kas noved vīrieti pie totālas informācijas zaudēšanas par labu viltīgajai konkurentei - sievietei.
Arta
3. Novembris 2016 / 11:05
0
ATBILDĒT
Doma ir vēl dziļāka - kā advokāts, es gribu būt pārliecināta, ka tiesa, izšķirot strīdu, piemēros visas piemērojamās tiesību normas un ņems vērā visu piemērojamo judikatūru. Un, esi reāls, tiesneši jau vairs nespēj to visu aptvert, un, diemžēl, nespēj pat izfiltrēt un izanalizēt to, ko procesuālajos dokumentos norāda lietas dalībnieki (tā pati pārslodze un milzīgie informācijas apjomi). Te robotiņš lieti noderētu, tiesnesim atstājot vienīgi proof-readera funkciju, t.i., pārbaudīt vai (atsaucoties uz iepriekšējiem komentāriem) robotiņš nesāk pirkt nelegālas cigaretes vai narkotikas. 90% lietu, pat 95%, lietas rezultātam ir jābūt paredzamam, izejot no tiesību normu interpretācijas un judikatūras. Lai spēki varētu tikt pievērsti tiem 5%, galvas un galdi jāatslogo no 95%.

Ievelku ķeksi "neesmu robots" un pievienoju komentāru :)
Jurčiks > Arta
3. Novembris 2016 / 19:49
0
ATBILDĒT
Vai tas nenovedīs pie tās pašas problēmas, uz kuru tagad virzās ārsti: daudz ērtāk un drošāk ir aprobežoties ar tehnikas konstatēto diagnozi, nekā pielietot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, kas bieži vien drīzāk ir māksla (t.sk. čujs, ņuhs un poņa) nekā zinātne. Jo, ja nokļūdās ārsts, viņš var nonākt cietumā. Ja kļūdās mašīna - ko tu no tās kastes paņemsi. Vieglāk (drošāk) norobežot atbildību...
Jurijs Baibakovs
3. Novembris 2016 / 09:42
0
ATBILDĒT
Ļoti labs video tai skaitā tieši par šo jautājumu (publicēts vēl pirms 2 gadiem).
https://www.youtube.com/watch?v=7Pq-S557XQU
Rihards Plotka
2. Novembris 2016 / 21:03
0
ATBILDĒT
Mākslīgais intelekts attīstās ļoti ātri. Domāju, ka scenārijam, kur visu juridisko darbu veic šis pats intelekts ir sekojoši šķēršļi:
1. Lai uzbūvētu mākslīgo intelektu, cilvēkiem ir jāsaprot, kā darbojas cilvēka prāts. Kognitīvā zinātne šobrīd nevar atbildēt uz visiem jautājumiem, šaubos, ka varēs.
2. Cilvēks nav absolūti racionāla būtne, līdz ar to, absolūti racionāla programma nevarēs risināt sarežģītas dzīves situācijas, kurās, piemēram, dažreiz panākt vēlamo rezultātu lietā nenozīmē obligāti vinnēt lietu/ spriest tiesu var tikai pielietojot tiesisko apziņu. Varbūt tad, kad mākslīgais intelekts spēs atdarināt cilvēku emocijas, tad varētu būt kaut kādas iespējas, bet šaubos, vai mākslīgais intelekts varēs tiešām šīs emocijas izprast. Ar šo gribu teikt, ka absolūtā racionālisma trūkums ir cilvēces priekšrocība. Atcerēsimies pozitīvisma ēru.
3. Uzskatu, ka jurisprudencē, medicīnā, aizsardzībā un citur mākslīgais intelekts varētu darboties ļoti relatīvi, pie tam ne ļoti sarežģītās situācijās.
4. Romāņu-ģermāņu sistēmā pamatnozīmē ir juridiskajām metodēm, turklāt stare decisis doktrīnā pamatā ir precedenti. Precedentu tiesību sistēmās šādas programmas būtu efektīvākas, jo palīdzētu strādāt ar milzīgo teksta apjomu.
Kabacis
2. Novembris 2016 / 12:54
0
ATBILDĒT
Robotiem arī nemaz tik ļoti nevar uzticēties. Šveicē bija gadījums, kur mākslas projekta ietvaros, zinātnieku grupa bija uzprogrammējusi robotu, kurš pēc nejaušības principa pirka t.s ''melnajā internetā'' (Darknet) visādus priekšmetus, kuri tika piegādāti uz Šveices modernās mākslas muzeju un novietoti ekspozīcijā pie robota. Starp dažādiem pirkumiem (piemēram, Diesel džinsu un NIKE botu pakaļdarinājumi), robots bija pamanījies iegādāties arī nelegālas cigaretes no Moldovas, viltotu Ungārijas pasi un pat narkotikas!!! Viss beidzās ar to, ka robotu un viņa ekspozīciju mākslas muzejā apmeklēja prokuratūras pārstāvji, robots uz vairākām dienām tika ''arestēts'', bet ekspozīcija- konfiscēta.
Tā kā prokuratūras pārstāvji notikušajā nesaskatīja noziedzīga nodarījuma pazīmes, tad neviens apsūdzēts netika, bet visi ekspozīcijas priekšmeti izņemot narkotikas, tika atdoti atpakaļ muzejam.

Redziet, kādas ziepes robots var savārīt????!!!!
Jurčiks
1. Novembris 2016 / 15:02
1
ATBILDĒT
Beigsies ar to, ka pēc 300 gadiem roboti nolems likvidēt cilvēkus kā ārkārtīgi neefektīvus, netīrīgus un slimīgus radījumus...
Pārmaiņas pēc piekrītu Jurčikam > Jurčiks
2. Novembris 2016 / 13:23
5
ATBILDĒT
Jums taisnība.
Ja vien līdz tam laikam cilvēki jau nebūs sen pašlikvidējušies - ar Trampa, Putina, ķīniešu komuņagu un tamlīdzīgām rociņām.
visi numura raksti
Hennings Jensens
Skaidrojumi. Viedokļi
Būvniecības tiesības Vācijā
Vācijas būvniecības nozare un būvniecības tirgus aug – tādēļ aug arī interese par būvniecības darbu veikšanas iespējām šajā valstī. Tas attiecas gan uz tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēl tikai apsver iespēju darboties Vācijas ...
3 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Tieslietu nozarē nodarbinātajiem – jauna arodorganizācija
Pirms divām nedēļām, 18. oktobrī, ir nodibināta jauna – Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības Tieslietu nozarē strādājošo arodorganizācija, kurā iekļāvusies šā gada februārī ...
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Eventuāls nodoms vai netiešs nodoms
Jautājums ir par to, vai krimināltiesībās netiešs nodoms un eventuāls nodoms ir viens un tas pats nodoma veids un kā šis jautājums saistīts ar kukuļdošanu, izmantojot starpnieku starpvalstu koruptīvos biznesa darījumos, kuru ...
2 komentāri
Aleksandrs Kuzņecovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Parlamentārās kontroles institūta ģenēze un vēsturiskā attīstība
Mūsdienās demokrātiska valsts nevar būt iedomājama bez tiesību virsvaldības, ar kuras palīdzību sabiedrība tiek organizēta ar tiesību normām un valsts vara ir pilnvarota rīkoties tikai un vienīgi tiesību normu ietvaros.1 Lai ...
Tiesību politika
Tiesībsarga apsvērumi par trauksmes cēlēju aizsardzības likumu
"Izdabājot starptautiskam spiedienam par trauksmes cēlēju kontaktpunkta nepieciešamību, Latvija akli izdabā. Tā vietā, lai stiprinātu Valsts kancelejas un Valsts darba inspekcijas veiktspēju, kas līdz šim daļēji ar to jau ir ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS